Žils A. Hofmans (Jules A. Hoffmann, dzimis 1941. gada 2. augustā) ir Luksemburgā dzimis franču biologs. Viņš ir Nacionālā zinātniskās pētniecības centra (CNRS) Strasbūrā, Francijā, pētniecības direktors un valdes loceklis. 2007. gadā viņš kļuva par Francijas Zinātņu akadēmijas prezidentu.
2011. gadā Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā tika piešķirta par atklājumiem, kas saistīti ar iedzimtās imunitātes aktivizēšanu: puse šīs prēmijas tika piešķirta Brūsu Beitleru, bet otra puse tika dalīta starp Žilu Hofmanu un Ralfu Šteinmanu. Hofmans veica būtiskus pētījumus, kas parādīja, kā augļu mušas aizsargājas pret mikrobiālām infekcijām un kā šīs aizsardzības mehānismi ir evolūcijas gaitā saglabājušies arī citos organismiem.
Pētījuma būtība
Hofmans atklāja, ka Toll gēns augļu mušās nav tikai attīstības procesā nozīmīgs elements (tas iepriekš bija zināms no attīstības ģenētikas pētījumiem), bet arī atslēgas molekula iedzimtās imūnsistēmas darbībā. Viņa eksperimentālajos darbos ģenētisku ekrānu un infekciju modeļu palīdzību parādījās, ka Toll gēna traucējumi padara mušas jutīgas pret sēnīšu infekcijām un samazina antimikrobiālo peptīdu ražošanu.
Toll ceļš aktivizē transkripcijas faktorus (mušām līdzīgas NF-κB tipa molekulas), kas regulē antimikrobiālo gēnu ekspresiju. Brūsa Beitlera pētījumi vēlāk atklāja šo ceļu atbilstīgus, bet evolūcijas gaitā pielāgotus receptorus zīdītājiem — tā sauktos Toll līdzīgos receptorus (TLR), kuri cilvēkiem un citiem mugurkaulniekiem atpazīst patogēnu raksturīgās molekulārās iezīmes (PAMPs) un tādējādi ātri uzsāk iedzimtās imunitātes atbildi.
Ietekme un nozīme
- Saprast iedzimto imunitāti: Hofmana atklājumi mainīja izpratni par to, ka imūnsistēmas “iesākuma” komponentes ir sarežģītas un specifiskas, un ka tās darbojas neatkarīgi no adaptīvās imunitātes.
- Konservēta molekulārā loģika: atklājums par Toll/TLR ģimenes nozīmi parādīja, ka pamatprincipi imūnšūnu atpazīšanā ir saglabājušies no bezmugurkaulniekiem līdz cilvēkiem.
- Kliniskā nozīme: izpratne par Toll līdzīgajiem receptoriem palīdzēja skaidrot tādas stāvokļus kā septiskais šoks (kad pārspīlēta iedzimtā imūna reakcija uz baktēriju sastāvdaļām var izraisīt dzīvībai bīstamu iekaisumu) un veicināja jaunu imūnmodulatoru, vakcīnu palīgvielu un terapiju izstrādi.
Metodes un pieeja
Hofmana darbs balstījās uz klīniskās un fundamentālās bioloģijas instrumentiem: ģenētiskām mutantpeliņu/ mušas līnijām, infekciju eksperimentiem ar sēnēm un baktērijām, molekulāriem un bioķīmiskiem analīžu paņēmieniem, kā arī gēnu ekspresijas mērījumiem. Šāda kombinācija ļāva sasaistīt genotipu ar konkrētu aizsardzības fenotipu un izsekot signālu pārvadi līdz mērķa gēnu aktivizācijai.
Galvenie pienesumi un atzinība
- Atklājums par Toll lomas imūnreakcijā un tās saistība ar cilvēku Toll līdzīgajiem receptoriem.
- Deviļas nobela prēmijas dalīšana 2011. gadā par darbu iedzimtās imunitātes mehānismu atklāšanā.
- Ilgstošs pētniecības darbs CNRS Strasbūrā un loma zinātnes vadībā Francijā, tostarp Francijas Zinātņu akadēmijas prezidenta amatā.
Hofmana atklājumi ir kļuvuši par pamatu plašākai modernās imunoloģijas attīstībai, kas turpina ietekmēt gan pamatzinātni, gan klīniskās pieejas infekciju, iekaisuma un imūnsistēmas regulācijas problēmu risināšanā.