Saules aptumsums — kas tas ir: veidi, cēloņi un Sarosa cikls
Saules aptumsums /ee-klips/ no Zemes notiek tad, kad Mēness atrodas tieši starp Zemi un Sauli, un tā rezultātā Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Sauli. Saules aptumsums var notikt tikai jaunmēness laikā. Katru gadu notiek parasti divi Saules aptumsumi, bet dažkārt – līdz pieciem. Tomēr tikai daži no tiem var būt pilni, un bieži kādā gadā pilns aptumsums reģiona iedzīvotājiem vispār nenotiek.
Veidi
Ir četri galvenie Saules aptumsuma veidi:
- Pilns (totāls) – Mēness pilnībā sedz Sauli. Debesis ieslīgst tumsā, redzama Saules ārkārta (korona) un zvaigznes dienas laikā. Pilnība parasti ilgst tikai dažas minūtes.
- Daļējs – Mēness aizsedz tikai daļu Saules diska; tāds aptumsums ir redzams plašākā Zemes teritorijā, bet nav pilnības.
- Gredzenveida (annulārais) – kad Mēness ir tālāk no Zemes un šķiet mazāks par Sauli, tas neaizsedz visu Saules disku, bet veido "ugunīgu gredzenu" (annulus) ap Mēness galu.
- Hibrīds – retāks tips, kad aptumsuma gar trase vienuviet ir totāls, citviet gredzenveida; to sauc arī par totālo/gredzenveida kombināciju.
Kāpēc tas notiek
Aptumsuma nosacījumi:
- Mēness jābūt jaunmēness fāzē – tas nozīmē, ka Mēness atradās starp Zemi un Sauli (šī saite: jaunmēness, pieejama oriģinālajā tekstā).
- Mēness orbīta ir aptuveni 5° izgriezta pret Zemes orbītu (ekliptiku), tāpēc aptumsums notiek tikai tad, ja jaunmēness sakrīt ar vienu no orbītas mezgliem (to vietām, kur Mēness šķērso ekliptiku).
- Mēness attālums no Zemes ietekmē tā redzamo diametru: ja Mēness ir tuvāk, iespējams pilns aptumsums (umbra sasniedz Zemi); ja tālāk, veidojas antumbra un gredzenveida aptumsums.
Kur un cik ilgi var redzēt pilnību
Zona, kurā notiek pilnīgs aptumsums, ir tikai šaurs ceļš (aptumsuma trase) pāri Zemes virsmai. Pilnība parasti ilgst dažu sekunžu līdz dažām minūtēm — teorētiski līdz aptuveni 7,5 minūtēm, praksē visbiežāk 1–4 minūtes. Ārpus šīs trases aptumsums ir daļējs, bet vietās, kas atrodas ļoti tālu no trases, aptumsuma vispār nav. Trasi var paredzēt ļoti precīzi daudzus gadus iepriekš.
Cik bieži tas notiek
Saules aptumsumi kaut kur uz Zemes notiek gandrīz katru gadu. Starptautiski novērojumi parasti rāda 2–5 Saules aptumsumus gadā. Pilni aptumsumi ir retāk sastopami konkrētā reģionā — vienai vietai tie var atkārtoties tikai pēc daudziem gadu desmitiem vai pat gadsimtiem.
Sarosa cikls
Ļoti līdzīgi Saules aptumsumi atkārtojas aptuveni ik pēc 18 gadu 11 dienām un 8 stundām — šo periodu sauc par Sarosa ciklu. Pēc viena Sarosa cikla aptumsuma ģeometrija (Mēness, Saule un Zeme attiecībās) ir ļoti līdzīga, tāpēc nākamais aptumsums no šī cikla būs līdzīgs, taču par aptuveni 120° garumā uz austrumiem (8 stundas = 1/3 dienas), līdz ar to redzamība pārvietojas pa Zemi.
Kultūras un zinātnes nozīme
Pilns Saules aptumsums ir bijis gan mītiem un zīmēm bagāts notikums, gan zinātniskiem atklājumiem. Senās sabiedrībās aptumsumi bieži tika skaidroti ar pārdabiskām spēkiem vai kā brīdinājumi. Mūsdienās daudzi dodas uz aptumsuma trasi, lai to novērotu.
Zinātnē pilnie aptumsumi sniedz unikālu iespēju pētīt Saules koronālo zonas struktūru un magnētiskos laukus. Vēsturiski 1919. gada Saules aptumsuma laikā tika pārbaudīta Einšteina vispārējās relativitātes prognoze par gaismas novirzi pie Saules gravitatīvā lauka.
Drošība
Nekad neskatieties tieši uz Sauli bez īpašiem aizsargbrillēm, arī ne pilnības sākuma vai beigu fāzēs. Skatīšanās bez atbilstošas aizsardzības var radīt neatgriezenisku acu bojājumu. Drošas metodes:
- lietot ISO 12312-2 sertificētas aptumsuma brilles (eclipse glasses),
- skatīties caur īpašu Saules filtru teleskopam vai binoklim (filtrs jāuzstāda priekšā optikai),
- skatīties projekciju (piemēram, sīkas cauruma kameras vai binokļa projekcijas) — droša un vienkārša metode kolektīvai novērošanai.
Bez aizsardzības drošs ir tikai skatījums uz Saules attēlu vai tiešraidi, kur attēlam pievienots apstiprināts filtrs.
Piemēri un novērojumi
Piemēram, 2019. gada 2. jūlijā notika pilns Saules aptumsums, ko varēja novērot Klusā okeāna un Dienvidamerikas reģionos. Citi atmiņā paliekoši aptumsumi pēdējo desmitgažu laikā ir nodrošinājuši plašus novērojumus un fotografēšanu, kā arī ceļojumu vilni aptumsuma ceļu apmeklētāju vidū.
Ja plānojat apmeklēt aptumsumu, pārliecinieties par redzamības prognozēm, precīzo aptumsuma trasi un drošības aprīkojumu. Aptumsumi ir gan iespaidīgs dabas notikums, gan vērtīga zinātniskā iespēja — labi sagatavojoties, to var izbaudīt droši un pilnībā.
Foto uzņemts 1999. gada aptumsuma laikā.
Veidi
Pastāv četri dažādi Saules aptumsumu veidi:
- Pilnīgs aptumsums ir tad, kad Saule pilnībā paslēpjas aiz Mēness. Mēness tumšā ēna aizsedz ļoti spožo Saules virsmu. Tas ļauj vieglāk saskatīt vainagu.
- Gredzenveida aptumsums ir tad, kad Saule atrodas tieši aiz Mēness, bet izskatās, ka Mēness ir mazāks. Tas liek Saulei izskatīties kā ļoti spilgtam gredzenam vai riņķim ap Mēnesi.
- Hibrīdveida aptumsums (saukts arī par gredzenveida/pilnīgu aptumsumu) ir tad, ja dažās Zemes daļās tas izskatās kā pilns aptumsums, bet citās daļās - kā gredzenveida aptumsums. Hibrīdie aptumsumi nenotiek tik bieži kā citi aptumsumi.
- Daļējs aptumsums ir tad, kad Mēness neatrodas tieši starp Sauli un Zemi, tāpēc tas pilnībā neslēpj Sauli. To parasti var redzēt no lielas Zemes daļas.
Saules attālums no Zemes ir aptuveni 400 reižu lielāks par Mēness attālumu, un Saules diametrs ir aptuveni 400 reižu lielāks par Mēness diametru. Tāpēc Saule un Mēness no Zemes šķiet aptuveni vienāda izmēra.
Hibrīdais Saules aptumsums 2005. gada 3. oktobrī
Saules aptumsuma vērošana
Skatoties tieši uz pašas Saules spožo virsmu, Saules starojuma dēļ acs tīklene var tikt ļoti bojāta. Tas var pat apžilbināt cilvēkus. Acs tīklene nejūt sāpes, tāpēc bojājums var nebūt jūtams vairākas stundas.
Saule parasti ir tik spoža, ka ir grūti uz to skatīties tieši. Tomēr, kad Saule ir aptumsuma aizsegta, uz to ir vieglāk skatīties. Skatīties uz Sauli aptumsuma laikā ir vienlīdz bīstami, izņemot ļoti īsu laiku, kad Saules virsma ir pilnībā aizsegta. Skatīties uz Saules virsmu caur binokli, teleskopu vai pat fotoaparātu ir ārkārtīgi bīstami, un tas var bojāt aci mazāk nekā sekundes laikā.
Skatoties uz Sauli bez aptumsuma, acs parasti netiek ļoti ievainota, jo acs zīlīte aizveras un visu padara tumšāku. Ja Saule ir gandrīz pilnībā aizklāta, zīlīte atveras, jo nav tik daudz gaismas. Tomēr redzamās Saules daļas joprojām ir vienlīdz spilgtas, un tās var ļoti sāpināt aci.
Saistītās lapas
- Eclipse
- Mēness aptumsums
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir saules aptumsums?
A: Saules aptumsums ir notikums, kas notiek, kad Mēness atrodas tieši starp Zemi un Sauli, pilnībā vai daļēji aizsedzot Sauli.
J: Kad notiek Saules aptumsumi?
A: Saules aptumsums var notikt tikai jaunmēness laikā. Katru gadu notiek aptuveni divi Saules aptumsumi, bet tikai divi no tiem var būt pilnīgi Saules aptumsumi.
J: Cik ilgi pilnā saules aptumsuma laikā ilgst pilnīgs aptumsums?
A: Pilnīgs aptumsums pilnā saules aptumsuma laikā ilgst tikai dažas minūtes.
J: Vai cilvēki var paredzēt, kad un kur notiks pilnīgs Saules aptumsums?
A: Jā, gaidāmā pilnīgā Saules aptumsuma trasi var paredzēt daudzus gadus pirms tā iestāšanās.
J: Kas, pēc cilvēku domām, senos laikos izraisīja pilnīgu Saules aptumsumu?
A: Senatnē cilvēki uzskatīja, ka pilnīgus Saules aptumsumus izraisa kaut kas pārdabisks vai ka tie ir zīme, ka notiks kaut kas slikts. Šāds uzskats dažās kultūrās ir saglabājies vēl šodien.
J: Kāpēc daži cilvēki varētu baidīties redzēt pilnīgu Saules aptumsumu?
A: Daži cilvēki var baidīties kļūt par pilnīga Saules aptumsuma lieciniekiem, jo šķiet, ka Saule dienas laikā pazūd un debesis dažu minūšu laikā kļūst tumšas, un tas var šķist draudīga zīme, ja viņi nezina, ko tas nozīmē.
Jautājums: Cik bieži līdzīgi aptumsumi notiek uz Zemes?
A: Ļoti līdzīgi aptumsumi uz Zemes notiek ik pēc 18 gadiem 11,3 dienām - šo periodu sauc par Sarosa ciklu.
