Romiešu ciparu sistēma: definīcija, simboli un lietošana
Romas cipari ir ciparu sistēma, ko izmantoja senajā Romā. Šajā sistēmā lieto latīņu alfabēta burtus kā simbolus, kas apzīmē noteiktas skaitliskās vērtības. Pašlaik visbiežāk izmanto septiņus pamatsimbolus:
Simboli un to vērtības
- I = 1
- V = 5
- X = 10
- L = 50
- C = 100
- D = 500
- M = 1000
Rakstīšanas pamatprincipi
- Romas ciparus parasti veido skaitļu summējot: simboli tiek salikti no lielākā pie mazākā, un to vērtības saskaitās. Piemēram, VIII = 5 + 1 + 1 + 1 = 8.
- Atkārtošana: simboli I, X, C, M var parādīties līdz trīs reizes pēc kārtas (piem., III = 3, XXX = 30). Simboli V, L, D parasti netiek atkārtoti.
- Atņemšanas princips (subtraktīvā notācija): mazāks simbols, kas novietots pirms lielāka, tiek atņemts. Tomēr pastāv ierobežojumi — parasti tikai šādas kombinācijas ir pieņemtas:
- I pirms V vai X (IV = 4, IX = 9)
- X pirms L vai C (XL = 40, XC = 90)
- C pirms D vai M (CD = 400, CM = 900)
Piemēri
- IV = 4 (1 mazāks par 5)
- IX = 9 (1 mazāks par 10)
- XLII = 42 (50 - 10 + 2)
- MCMLXXXVII = 1987 (1000 + 900 + 80 + 7)
Piemēram, uz Big Bena pulksteņa stundas no 1 līdz 12 parasti ir rakstītas šādi:
I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII.
Jāatzīmē, ka pulksteņu ciparnīcās bieži sastopama arī vēsturiska vai estētiska variācija — 4 reizēm raksta kā IIII nevis IV. Tas ir pieņemts tradīcijā un dizaina izvēlēs, un tā nav nepareizība, bet gan alternatīva pieraksta forma.
Mūsdienu lietojums
Lai gan no 14. gadsimta lielākā daļa Eiropas jau pārgāja uz arābu cipariem, romiešu ciparus joprojām izmanto mūsdienās dažādās situācijās, piemēram:
- pulksteņu ciparnīcas un pulksteņu dizains
- gadu norādīšana, piemēram, uz ēkām vai kinofilmu titriem (Romas cipari kino titros, piem., 2024 = MMXXIV)
- monarhu un pāvesta numerācija (piem., Jānis II)
- grāmatu nodaļu vai appendiksu numerācija, konvencijas izklāstā (I, II, III ...)
- sacensību izdevumu vai mūzikas festivālu numerācija (piem., XXV izdevums)
- likumu, pantus un punktus ikdienas juridiskā numerācijā
Ierobežojumi un paplašināšanas iespējas
- Romiešu cipari nav pozicionāla sistēma un tajā nav nulles (tātad skaitļa 0 nav viegli attēlojams).
- Lai pierakstītu ļoti lielus skaitļus, tradicionāli izmanto svītru (vinculum) virs simbola, kas nozīmē reizināšanu ar 1 000 (piem., V̄ = 5 000). Mūsdienu tehniskā rakstībā to reizēm aizstāj ar atbilstošu notāciju vai paplašinātām zīmēm.
- Pastāv dažādas vēsturiskas variācijas (lokālie ieraksti, alternatīvas subtraktīvās kombinācijas un atkārtošanas tradīcijas), tāpēc dažkārt teksti vai pulksteņi var rādīt nedaudz atšķirīgu formu.
Kā pārvērst arābu skaitli romiešu ciparos (vienkāršs paņēmiens)
- Sadaliet skaitli tūkstošos, simtos, desmitos un vienībās.
- Aizvietojiet katru daļu ar atbilstošo romiešu ciparu kombināciju (piem., 1000=M, 900=CM, 500=D, 400=CD, 100=C, 90=XC, 50=L, 40=XL, 10=X, 9=IX, 5=V, 4=IV, 1=I).
- Savienojiet iegūtās daļas secīgi no lielākās uz mazāko.
Piemērs: 1987 → 1000(M) + 900(CM) + 80(LXXX) + 7(VII) = MCMLXXXVII.
Nobeigumā, romiešu cipari ir vienkārša, nemainīga sistēma ar skaidriem rakstīšanas noteikumiem un plašu mūsdienu simbolisko pielietojumu, kaut arī tiem ir ierobežojumi pretstatā pozicionālajām sistēmām.
Atņemšanas noteikums
Pastāv vienkāršs noteikums, kad viens un tas pats simbols tiek rakstīts četras reizes, tas tiek aizstāts, atņemot to no nākamā lielākā skaitļa (5,50,50,50,500). Tādējādi IV tiek rakstīts IIII vietā (4), XL vietā XXXX (40) utt. To lieto kopš viduslaikiem. Parasti atņem tikai vienu skaitli, nevis divus. Tādējādi 18 parasti ir XVIII, nevis IIXX. Turklāt atņemšanas noteikums ir spēkā tikai attiecībā uz simbolu, kas secībā ir tieši pirms tā. Tas nozīmē, ka 99 raksta XCIX, nevis IC.
Īpašās vērtības
Zero
Skaitlim nulle nav sava romiešu cipara. Apmēram 725. gadā Beda vai kāds no viņa kolēģiem lietoja burtu N, kas ir saīsinājums (īsa forma) no nihil (latīņu valodas vārds, kas nozīmē "nekas").
Frakcijas
Arī romieši lietoja daļskaitļus. Visizplatītākā frakciju bāze bija 1/12, ko latīņu valodā sauca par uncia (unce).
Frakcija | Skaitļi | Vārds (nominatīvs un ģenitīvs) | Nozīme |
1/12 | - | Uncia, Unciae | "Unce" |
2/12 = 1/6 | -- vai : | Sextans, sextantis | "Sestais" |
3/12 = 1/4 | --- vai ∴ | Quadrans, quadrantis | "Kvartāls" |
4/12 = 1/3 | ---- vai ∷ | Triens, trientis | "Trešais" |
5/12 | ----- vai ⁙ | Kvinkunkss, kvinkuncis | "Piecu unču" (quinque unciae → kvinkunkss) |
6/12 = 1/2 | S | Pusfināli, pusfināli | "Puse" |
7/12 | S- | Septunx, septuncis | "Septiņunce" (septem unciae → septunx) |
8/12 = 2/3 | S-- vai S: | Bes, bessis | "Divreiz" (kā "divreiz trešā") |
9/12 = 3/4 | S--- vai S∴ | Dodrans, dodrantis | "Mazāk par ceturtdaļu" (de-quadrans → dodrans) |
10/12 = 5/6 | S---- vai S∷ | Dextans, dextantis | "Mazāk par sesto daļu" (de-sextans → dextans) |
11/12 | S----- vai S⁙ | Deunx, deuncis | "Mazāk par unci" (de-uncia → deunx) |
12/12 = 1 | I | Kā, assis | "Vienība" |
Liels skaits
Lieliem skaitļiem, kurus nevar attēlot ar I, V, X, L, C, D un M, ir izstrādātas vairākas ciparu sistēmas.
Apostrophus
Viena no šīm sistēmām ir apostrofa sistēma, kurā D raksta kā IƆ (500), bet M raksta kā CIƆ (1000). Šajā sistēmā papildu Ɔ nozīmē 500, bet vairāki papildu Ɔ tiek lietoti, lai apzīmētu 5000, 50 000 utt.
Skaitļi | IƆ | CIƆ | CIƆƆ | IƆƆ | CCIƆƆ | CCIƆƆƆƆ | CCIƆƆƆƆƆƆ | IƆƆƆƆ | CCCIƆƆƆƆ | CCCIƆƆƆƆƆƆ | CCCIƆƆƆƆƆƆƆ | CCCIƆƆƆƆƆƆƆƆ |
Vērtība | 500 | 1,000 | 1,500 | 5,000 | 10,000 | 10,500 | 15,000 | 50,000 | 100,000 | 100,500 | 105,000 | 150,000 |
Vinculum
Vēl viena sistēma ir vinculum, kurā V, X, L, C, D un M reizina ar 1000, pievienojot pārvilkumu.
Skaitļi | V | X | L | C | D | M |
Vērtība | 5,000 | 10,000 | 50,000 | 100,000 | 500,000 | 1,000,000 |


S (S) monēta.
Lietošana
- Baltijā un Krievijā nedēļas dienas bieži tiek rakstītas ar romiešu cipariem, kur I ir pirmdiena.
- Rakstot datumus ar roku, mēnesi dažkārt raksta ar romiešu ciparu, īpaši datumos, kas rakstīti kā diena-mēnesis-gads. Piemēram: 26.XI.2014 vai XI.26.2014 = 2014. gada 26. novembris.
- Publicējot filmas vai grāmatas, to izdošanas vai autortiesību gadu var norādīt ar romiešu ciparu.
- Kad cilvēki raksta par monarhiem, pāvestiem, patriarhiem vai citām vadošām personām, dažkārt tos skaita ar romiešu cipariem, piemēram, Anglijas karaliene Elizabete II, pāvests Jānis Pāvils II, pāvests Benedikts XVI, Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhs Aleksijs II.
- Francijā trimestri dažkārt tiek skaitīti ar romiešu cipariem.
- Polijā romiešu ciparus lieto, lai norādītu mēnesi datumos un kā īsu kārtas skaitļu rakstīšanas metodi (piemēram, VI ir 6.).
- Unicode ir kodu bloks ar nosaukumu "Skaitļu formas", kas ietver arī romiešu ciparu atveidojumus pozīcijās no U+2160 līdz U+2188.
Rakstīt gadus
Ierakstīt skaitli kā romiešu skaitli ir ļoti vienkārši. Vienkārši atņemiet no skaitļa lielāko iespējamo romiešu ciparu pēc iespējas vairāk reižu. Šādā sistēmā tiks iegūts derīgs romiešu skaitlis, bet netiks ņemts vērā atņemšanas noteikums.
1 × 1000 | + | 1 × 500 | + | 4 × 100 | + | 1 × 50 | + | 3 × 10 | + | 4 × 1 | = | 1984 |
M | + | D | + | CCCC | + | L | + | XXX | + | IIII | = | MDCCCCLXXXIIIIII |
Skaitļa iegūšana no skaitļa ir tikpat vienkārša, saskaitot simbolu vērtības.
Parasti vērtības 5, 50, 500,... netiek atņemtas. Tas pats skaitlis, izmantojot atņemšanas noteikumu:
1 × 1000 | + | (-1 × 100 + 1 × 1000) | + | 1 × 50 | + | 3 × 10 | + | (-1 × 1 + 1 × 5) | = | 1984 |
M | + | CM | + | L | + | XXX | + | IV | = | MCMLXXXIV |
Jautājumi un atbildes
J: Kādu skaitļu sistēmu izmantoja senajā Romā?
A: Romas skaitļi.
J: Kādus burtus lieto romiešu ciparu sistēmā?
A: Latīņu alfabēta burti.
J: Vai pēc Romas impērijas sabrukuma eiropieši joprojām lietoja romiešu ciparus?
A: Jā, viņi lietoja.
J: Kad eiropieši aizstāja romiešu ciparus ar arābu cipariem?
A: No 14. gadsimta.
J: Kur mūsdienās dažkārt var redzēt romiešu ciparus?
A: Uz pulksteņu ciparnīcām.
J: Kā Big Bena pulkstenī ir rakstītas stundas no 1 līdz 12?
A: Kā I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII.
J: Kā uz Big Bena pulksteņa tiek nolasīti skaitļi IV un IX?
A: Kā "viens mazāks par 5" (4) un "viens mazāks par 10" (9).