Kas ir Lielā piektdiena — nozīme, tradīcijas un datumi

Lielā piektdiena ir reliģiska brīvdiena, ko atzīmē vairums kristiešu kopienu. Tā (bieži dēvēta arī par Svēto piektdienu vai retāk Melno piektdienu) ir diena, kad piemin Jēzus Kristus ciešanas un krustā sišanu un nāvi. Augšāmcelšanos no mirušajiem kristieši svin Lieldienās — tāpēc Lielā piektdiena pieder pie Svētās nedēļas un ir vērienīga sagatavošanās svētdienai, kad tiek atzīmēta Kristus augšāmcelšanās.

Nozīme

Lielā piektdiena ir centrāla Kristus kaislību stāstu (Passion) piemiņas diena. Baznīcu liturģijā šajā dienā parasti nolasās Kristus ciešanu aprakstus no Evaņģēlijiem, tiek uzsvērta nožēla, klusums un meditācija par upuri un izpirkšanu. Dažādās konfesijās uzsvars var atšķirties — raksturojot gan Jēzus cilvēka ciešanas, gan teoloģisko nozīmi viņa nāvei kā grēku piedošanas akta.

Datumi un aprēķins

Lielā piektdiena nosakāma kā piektdiena tieši pirms Lieldienām. Rietumu kristīgajās baznīcās (katoļu, luterāņu u. c.) datums tiek noteikts pēc Gregora kalendāra un aprēķina: Lieldienas ir pirmajā svētdienā pēc Pasha (Paschal) pilnmēness, kas seko pavasara ekvinokcijai. Austrumu ortodoksālās baznīcas bieži lieto Jūlija kalendāra aprēķinus, tādēļ Jūlija kalendāriem sekojošas Lieldienas un Lielā piektdiena var būt citā datumā.

Kopumā Lieldienas rietumu kalendārā var iestāties laika posmā no 22. marta līdz 25. aprīlim, tādēļ Lielā piektdiena var būt aptuveni laikā no 20. marta līdz 23. aprīlim (precīzie datumi katru gadu mainās).

Tradīcijas un liturģija

Praktiskās un liturģiskās paražas Lielajā piektdienā ietver:

Pasijas lasījumi: Evaņģēliju attēlojumi par Jēzus ciešanām un nāvi.
Krusta cieņas rituāli: pieskāriens vai skūpsts krustam kā cieņas izrādījums (it īpaši katoļu un daļā protestantu dievkalpojumu).
Fasts un atturēšanās: daļēja vai pilnīga gavēšana līdz saulrietam vai līdz vakara dievkalpojumam.
Stacijās jeb Krustceļu procesijas: attēlojot Jēzus ceļu uz Kalvariju, tradicionāli ar pieturām (stations of the Cross).
Tenebrae un klusās liturģijas: rituāli ar samazinātu gaismu un dramatisku klusumu, simbolizējot traģēdijas tumsu.
No masu svinēšanas (katoļu tradīcijā): katoļu baznīcā parasti nav dievkalpojuma ar euharistijas svinēšanu; notiek īpaša Lielās piektdienas liturģija ar Krusta godināšanu un Svētā Komūnija izdalīšanu no iepriekš rezervētā hostijas.
Kopienu procesijas un atjaunotas krusta ciešanas: dažās valstīs cilvēki publiski iestudē krusta ceļa notikumus vai rekonstruē krustā sišanu kā tautas devošanu.

Vēsturiskie datumi un hronoloģija

Jēzus krustā sišanas datums ir apspriests zinātniskajā un teoloģiskajā literatūrā. Lielākā daļa pētnieku to datē aptuveni 30.–33. gadu pēc mūsu ēras. Ir bijuši arī alternatīvi aprēķini — piemēram, Īzaks Ņūtons savos hronoloģiskajos pētījumos ir minējis citu iespējamu gadu, un atšķirības var rasties no dažādiem vēsturiskajiem avotiem, astronomiskajiem aprēķiniem un Jūlija kalendāru izmantošanas vai to korekcijām. Jebkurā gadījumā precīzs datums nav viennozīmīgi fiksēts, un runa ir par plašu vēstures un assirioloģijas pētniecību.

Publiskā atzīmēšana un nianses

Daudzviet pasaulē Lielā piektdiena ir atzīmēta kā valsts brīvdiena. Sabiedriskā dzīve bieži ir klusāka — bankas, daļa veikalu un iestāžu var būt slēgtas vai strādāt ierobežotā režīmā. Tāpat ir vērts atzīmēt, ka termins “Melnais piektdiena” dažreiz tiek lietots arī komerciālā kontekstā saistībā ar iepirkšanās atlaidēm, un šis lietojums ir neatkarīgs no reliģiskās Lielās piektdienas nozīmes.

Vairākās kultūrās svinēšanas veids atšķiras — no ļoti askētiskām un klusām liturģiskām dienām līdz plašām publiskām procesijām. Lai saprastu konkrētas vietējās paražas, ieteicams pārbaudīt vietējās baznīcas un kopienas praksi.

Jāatzīmē arī saistība ar ebreju svētkiem: Lielā piektdiena bieži notiek laikā ap Pesah (Pashah), kas ir ebreju ebreju tradīcijā svarīgs pavasara svētks; savukārt kristiešu Lieldienas (Lieldienām) ir atsevišķs svētku laiks, kas kristīgajā tradīcijā atzīmē Kristus augšāmcelšanos.

Bībeles konts

Saskaņā ar evaņģēlijiem Jēzu Ģetzemanes dārzā arestēja tempļa sargi. Tas notika ar viņa mācekļa Jūdas Iskariota palīdzību. Jūda saņēma naudu (30 sudraba gabalus) (Mt.ev.26:14-16) par Jēzus nodošanu. Viņš bija teicis sargiem, ka tas, kuru viņš noskūpstīs, būs tas, kurš viņiem būs jāapcietina. Jēzu aizveda uz Annas namu. Annas bija tā laika augstākā priestera Kajafas tēvs. Tur viņu nopratināja. Tomēr tas bija bez rezultātiem. Sasietais Jēzus tika nosūtīts pie augstā priestera Kajafas, kur bija sapulcējies sanhedrīns (Jņ.ev.18:1-24).

Daudzi cilvēki nāca un teica pretrunīgas lietas par Jēzu, lai padarītu Viņu sliktu. To dzirdēdams, Jēzus neko neteica. Beidzot augstais priesteris saka Jēzum: "Es Tevi piesaucu pie Dzīvā Dieva, saki mums, vai Tu esi svaidītais, Dieva Dēls?" Jēzus atbildēja apstiprinoši: "Tu to esi sacījis, un pēc kāda laika jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu, kas sēž pie Visvarenā labās rokas un nāk uz Debesu mākoņiem." Un Jēzus sacīja: "Tu to esi sacījis. Augstais priesteris saplēsa savas drēbes, kliedzot, ka Jēzus zaimojis Dievu. Tiesa beidzās ar nāvessodu (Mt 26:57-66). Kamēr viņi nopratināja Jēzu, Pēteris gaidīja pagalmā. Viņš arī trīs reizes sacīja, ka nepazīst Jēzu, apkārt stāvošajiem cilvēkiem. Saskaņā ar Bībeli Jēzus jau zināja, ka Pēteris to teiks.

No rīta ļaudis atveda Jēzu pie romiešu pārvaldnieka Poncija Pilāta. Viņi sacīja, ka Viņš rada raizes tautai. Viņi arī teica, ka Viņš mēģina atturēt cilvēkus no nodokļu maksāšanas ķeizaram un vēlas kļūt par ķēniņu (Lk.ev.23:1-2). Pilāts nopratināja Jēzu. Viņš sacīja ļaudīm, ka Jēzum nav nekā tāda, par ko viņu varētu notiesāt. Kad viņš uzzināja, ka Jēzus ir no Galilejas, Pilāts teica, ka Jēzu vajadzētu tiesāt Galilejas valdniekam, ķēniņam Hērodam. Tajā laikā Hērods atradās Jeruzalemē uz Lieldienu svētkiem. Hērods izjautāja Jēzu, bet Jēzus neatbildēja. Hērods aizsūtīja Jēzu atpakaļ pie Pilāta. Pilāts sacīja tautai, ka ne viņš, ne Hērods nav atzinis Jēzu par vainīgu. Pilāts vēlējās, lai Jēzu padzen, un tad atlaida Viņu (Lk.ev.23:3-16).

Pashā svētku laikā romieši bija ieraduši pēc jūdu lūguma vienu ieslodzīto palaist brīvībā. Pilāts jautāja ļaudīm, kuru viņi vēlētos, lai viņi izlaiž brīvībā. Tauta lūdza vēl vienu ieslodzīto - Barabu. Viņš bija nonācis cietumā par cilvēku slepkavību. Pilāts jautāja, ko viņi vēlētos, lai viņš darītu ar Jēzu. Tad viņi pieprasīja: "Nokrusto Viņu!" Bet viņš atbildēja: "Nokrusto Viņu!" (Marka 15:6-14). Pilāta sieva brīdināja Pilātu, lai "ar šo taisno vīru nav nekāda sakara" (Mt.ev.27:19). Tajā dienā viņai bija sapnis par viņu.

Pilāts lika Jēzu sist ar pātagu, bet pēc tam mēģināja Viņu palaist. Augstie priesteri pieprasīja, lai Jēzum piespriež nāvessodu, "jo Viņš apgalvoja, ka ir Dieva dēls". Tas Pilātu pārņēma bailes. Viņš atveda Jēzu atpakaļ uz pili un pieprasīja zināt, no kurienes Viņš ir nācis (Jņ.ev.19:1-9).

Pēdējo reizi stājies pūļa priekšā, Pilāts pasludināja Jēzu par nevainīgu. Viņš nomazgāja savas rokas ūdenī, lai parādītu, ka viņam nav nekādas līdzdalības šajā lietā. Tomēr Pilāts nodeva Jēzu krustā sišanai, lai pūlis neapvainotos (Mt 27:24-26) un viņš varētu saglabāt savu darbu. Jēzus nesa savu krustu galvaskausa vietā jeb ebreju valodā "Golgāta". Latīņu valodā to sauc par Golgāti. Tur Viņš tika sists krustā kopā ar diviem noziedzniekiem (Jņ.ev.19:17-22).

Jēzus sešas stundas karājas pie krusta, izjūtot stipras sāpes. Pēdējo trīs stundu laikā, ko Jēzus pavadīja pie krusta, pār visu zemi klājās tumsa (Mt.ev.27:45; Mk.ev.15:13; Lk.ev.23:44). Beidzot Jēzus iesauc: "Tas ir pabeigts!". Tad Viņš "atdeva savu garu". Notiek zemestrīce. Kapi tiek atvērti, un priekškars Templī tiek pārplēsts no augšas līdz apakšai. Pie krustā sižeta sargs simtnieks paziņo: "Patiesi, tas bija Dieva Dēls!" (Mt.ev.27:45-54).

Jāzeps no Arimatejas, sanhedrīna loceklis un slepens Jēzus sekotājs, kurš nebija piekritis Viņa nāvei, devās pie Pilāta. Viņš lūdza Jēzus ķermeni (Lk.ev.23:50-52). Cits slepens Jēzus sekotājs un Sanhedrīna loceklis Nikodēms atnesa garšvielu maisījumu un palīdzēja ietīt Kristus ķermeni (Jņ.ev.19:39-40). Pilāts lūdza simtniekam pārliecināties, ka Jēzus ir miris (Marka 15:44). Kareivis pārdūra Jēzus sānu, izraisot asiņu un ūdens izplūdi (Jņ.ev.19:34). Pēc tam simtnieks teica Pilātam, ka Jēzus ir miris (Marka 15:45).

Jāzeps no Arimatejas paņēma Jēzus ķermeni, ietina to tīrā linu plēvē un ielika savā jaunajā kapā, kas bija izcirsts klintī (Mt.ev.27:59-60). Kapsēta atradās dārzā. Arī Nikodēms (Jņ.ev.3:1) atnāca, atnesot 75 mārciņas mirras un alojas, un ielika tās veļā kopā ar Jēzus ķermeni saskaņā ar jūdu apbedīšanas paražām (Jņ.ev.19:39-40). Viņi pār kapa ieeju uzbēra lielu akmeni (Mt.ev.27:60). Tad viņi devās mājās un atpūtās, jo saulrieta laikā sākās sabats (Lk.ev.23:54-56). Saskaņā ar Bībeli trešajā dienā, svētdienā, ko tagad sauc par Lieldienu svētdienu (vai Pashu), Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem.

Gustava Dorē "Jūdas skūpsts", 1866. g.

Antonio Ciseri attēlotais Ecce Homo ar Jēzu un Ponciju Pilātu, 19. gadsimts.

Svētki

Šajā dienā parasti tiek noturēti īpaši lūgšanu dievkalpojumi, kuros tiek lasīti Evaņģēlija stāsti par notikumiem, kas noveda pie krustā sišanas. Lielākās kristīgās baznīcas uzskata, ka Kristus krustā sišana bija brīvprātīgs akts, ko Viņš izdarīja par visiem, kas Viņam ticēja, un arī akts, ar kuru kopā ar augšāmcelšanos trešajā dienā tika sagrauta pati nāve.

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kas atzīmē Lielo piektdienu?

A: Lielo piektdienu parasti atzīmē kristieši.

J: Kādi ir daži citi Lielās piektdienas nosaukumi?

A: Lielo piektdienu sauc arī par Lielo piektdienu, Melno piektdienu vai Lielo piektdienu.

J: Kāpēc tiek atzīmēta Lielā piektdiena?

A: Lielo piektdienu atzīmē, lai pieminētu Jēzus Kristus krustā sišanu, Viņa nāvi un augšāmcelšanos no nāves.

J: Kad parasti tiek svinēta Lielā piektdiena?

A: Lielā piektdiena bieži vien tiek svinēta vienlaikus ar ebreju Pashā svētkiem.

J: Kādā gadā, pēc aplēsēm, notika Lielā piektdiena?

A: Divas dažādas grupas lēš, ka Lielā piektdiena ir notikusi 33. gadā pēc Kristus dzimšanas, bet Īzaks Ņūtons, ņemot vērā atšķirības starp Bībeles un Jūlija kalendāru, to vispirms uzskata par 34. gadu pēc Kristus dzimšanas.

J: Kāpēc Lielā piektdiena ir svarīga kristiešiem?

A: Lielā piektdiena kristiešiem ir svarīga tāpēc, ka tā ir atgādinājums par Jēzus upuri, ko Jēzus par viņiem nesa, un par Viņa augšāmcelšanos no mirušajiem, kas ir viņu ticības pamats.

J: Kā kristieši atzīmē Lielo piektdienu?

A: Lielo piektdienu kristieši var atzīmēt ar gavēni, dievkalpojumiem un lūgšanām, lai pārdomātu svētku vēstījumu.