Lielā piektdiena

Lielā piektdiena ir reliģiska brīvdiena, ko parasti atzīmē kristieši. To sauc arī par Lielo piektdienu, Melno piektdienu vai Lielo piektdienu. To atzīmē, lai pieminētu Jēzus Kristus krustā sišanu, viņa nāvi un augšāmcelšanos no mirušajiem. Bieži vien svētki tiek svinēti vienlaikus ar ebreju svētkiem - Lieldienām.

Lielās piektdienas aplēstais gads ir 33. gads pēc mūsu ēras, ko noteikušas divas dažādas grupas, un sākotnēji Īzaks Ņūtons kā 34. gadu pēc mūsu ēras, ņemot vērā atšķirības starp Bībeles un Jūlija kalendāriem.

Bībeles konts

Saskaņā ar evaņģēlijiem Jēzu Ģetzemanes dārzā arestēja tempļa sargi. Tas notika ar viņa mācekļa Jūdas Iskariota palīdzību. Jūda saņēma naudu (30 sudraba gabalus) (Mt.ev.26:14-16) par Jēzus nodošanu. Viņš bija teicis sargiem, ka tas, kuru viņš noskūpstīs, būs tas, kurš viņiem būs jāapcietina. Jēzu aizveda uz Annas namu. Annas bija tā laika augstākā priestera Kajafas tēvs. Tur viņu nopratināja. Tomēr tas bija bez rezultātiem. Sasietais Jēzus tika nosūtīts pie augstā priestera Kajafas, kur bija sapulcējies sanhedrīns (Jņ.ev.18:1-24).

Daudzi cilvēki nāca un teica pretrunīgas lietas par Jēzu, lai padarītu Viņu sliktu. To dzirdēdams, Jēzus neko neteica. Beidzot augstais priesteris saka Jēzum: "Es Tevi piesaucu pie Dzīvā Dieva, saki mums, vai Tu esi svaidītais, Dieva Dēls?" Jēzus atbildēja apstiprinoši: "Tu to esi sacījis, un pēc kāda laika jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu, kas sēž pie Visvarenā labās rokas un nāk uz Debesu mākoņiem." Un Jēzus sacīja: "Tu to esi sacījis. Augstais priesteris saplēsa savas drēbes, kliedzot, ka Jēzus zaimojis Dievu. Tiesa beidzās ar nāvessodu (Mt 26:57-66). Kamēr viņi nopratināja Jēzu, Pēteris gaidīja pagalmā. Viņš arī trīs reizes sacīja, ka nepazīst Jēzu, apkārt stāvošajiem cilvēkiem. Saskaņā ar Bībeli Jēzus jau zināja, ka Pēteris to teiks.

No rīta ļaudis atveda Jēzu pie romiešu pārvaldnieka Poncija Pilāta. Viņi sacīja, ka Viņš rada raizes tautai. Viņi arī teica, ka Viņš mēģina atturēt cilvēkus no nodokļu maksāšanas ķeizaram un vēlas kļūt par ķēniņu (Lk.ev.23:1-2). Pilāts nopratināja Jēzu. Viņš sacīja ļaudīm, ka Jēzum nav nekā tāda, par ko viņu varētu notiesāt. Kad viņš uzzināja, ka Jēzus ir no Galilejas, Pilāts teica, ka Jēzu vajadzētu tiesāt Galilejas valdniekam, ķēniņam Hērodam. Tajā laikā Hērods atradās Jeruzalemē uz Lieldienu svētkiem. Hērods izjautāja Jēzu, bet Jēzus neatbildēja. Hērods aizsūtīja Jēzu atpakaļ pie Pilāta. Pilāts sacīja tautai, ka ne viņš, ne Hērods nav atzinis Jēzu par vainīgu. Pilāts vēlējās, lai Jēzu padzen, un tad atlaida Viņu (Lk.ev.23:3-16).

Pashā svētku laikā romieši bija ieraduši pēc jūdu lūguma vienu ieslodzīto palaist brīvībā. Pilāts jautāja ļaudīm, kuru viņi vēlētos, lai viņi izlaiž brīvībā. Tauta lūdza vēl vienu ieslodzīto - Barabu. Viņš bija nonācis cietumā par cilvēku slepkavību. Pilāts jautāja, ko viņi vēlētos, lai viņš darītu ar Jēzu. Tad viņi pieprasīja: "Nokrusto Viņu!" Bet viņš atbildēja: "Nokrusto Viņu!" (Marka 15:6-14). Pilāta sieva brīdināja Pilātu, lai "ar šo taisno vīru nav nekāda sakara" (Mt.ev.27:19). Tajā dienā viņai bija sapnis par viņu.

Pilāts lika Jēzu sist ar pātagu, bet pēc tam mēģināja Viņu palaist. Augstie priesteri pieprasīja, lai Jēzum piespriež nāvessodu, "jo Viņš apgalvoja, ka ir Dieva dēls". Tas Pilātu pārņēma bailes. Viņš atveda Jēzu atpakaļ uz pili un pieprasīja zināt, no kurienes Viņš ir nācis (Jņ.ev.19:1-9).

Pēdējo reizi stājies pūļa priekšā, Pilāts pasludināja Jēzu par nevainīgu. Viņš nomazgāja savas rokas ūdenī, lai parādītu, ka viņam nav nekādas līdzdalības šajā lietā. Tomēr Pilāts nodeva Jēzu krustā sišanai, lai pūlis neapvainotos (Mt 27:24-26) un viņš varētu saglabāt savu darbu. Jēzus nesa savu krustu galvaskausa vietā jeb ebreju valodā "Golgāta". Latīņu valodā to sauc par Golgāti. Tur Viņš tika sists krustā kopā ar diviem noziedzniekiem (Jņ.ev.19:17-22).

Jēzus sešas stundas karājas pie krusta, izjūtot stipras sāpes. Pēdējo trīs stundu laikā, ko Jēzus pavadīja pie krusta, pār visu zemi klājās tumsa (Mt.ev.27:45; Mk.ev.15:13; Lk.ev.23:44). Beidzot Jēzus iesauc: "Tas ir pabeigts!". Tad Viņš "atdeva savu garu". Notiek zemestrīce. Kapi tiek atvērti, un priekškars Templī tiek pārplēsts no augšas līdz apakšai. Pie krustā sižeta sargs simtnieks paziņo: "Patiesi, tas bija Dieva Dēls!" (Mt.ev.27:45-54).

Jāzeps no Arimatejas, sanhedrīna loceklis un slepens Jēzus sekotājs, kurš nebija piekritis Viņa nāvei, devās pie Pilāta. Viņš lūdza Jēzus ķermeni (Lk.ev.23:50-52). Cits slepens Jēzus sekotājs un Sanhedrīna loceklis Nikodēms atnesa garšvielu maisījumu un palīdzēja ietīt Kristus ķermeni (Jņ.ev.19:39-40). Pilāts lūdza simtniekam pārliecināties, ka Jēzus ir miris (Marka 15:44). Kareivis pārdūra Jēzus sānu, izraisot asiņu un ūdens izplūdi (Jņ.ev.19:34). Pēc tam simtnieks teica Pilātam, ka Jēzus ir miris (Marka 15:45).

Jāzeps no Arimatejas paņēma Jēzus ķermeni, ietina to tīrā linu plēvē un ielika savā jaunajā kapā, kas bija izcirsts klintī (Mt.ev.27:59-60). Kapsēta atradās dārzā. Arī Nikodēms (Jņ.ev.3:1) atnāca, atnesot 75 mārciņas mirras un alojas, un ielika tās veļā kopā ar Jēzus ķermeni saskaņā ar jūdu apbedīšanas paražām (Jņ.ev.19:39-40). Viņi pār kapa ieeju uzbēra lielu akmeni (Mt.ev.27:60). Tad viņi devās mājās un atpūtās, jo saulrieta laikā sākās sabats (Lk.ev.23:54-56). Saskaņā ar Bībeli trešajā dienā, svētdienā, ko tagad sauc par Lieldienu svētdienu (vai Pashu), Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem.

Gustava Dorē "Jūdas skūpsts", 1866. g.

Antonio Ciseri attēlotais Ecce Homo ar Jēzu un Ponciju Pilātu, 19. gadsimts.

Svētki

Šajā dienā parasti tiek noturēti īpaši lūgšanu dievkalpojumi, kuros tiek lasīti Evaņģēlija stāsti par notikumiem, kas noveda pie krustā sišanas. Lielākās kristīgās baznīcas uzskata, ka Kristus krustā sišana bija brīvprātīgs akts, ko Viņš izdarīja par visiem, kas Viņam ticēja, un arī akts, ar kuru kopā ar augšāmcelšanos trešajā dienā tika sagrauta pati nāve.

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kas atzīmē Lielo piektdienu?

A: Lielo piektdienu parasti atzīmē kristieši.

J: Kādi ir daži citi Lielās piektdienas nosaukumi?

A: Lielo piektdienu sauc arī par Lielo piektdienu, Melno piektdienu vai Lielo piektdienu.

J: Kāpēc tiek atzīmēta Lielā piektdiena?

A: Lielo piektdienu atzīmē, lai pieminētu Jēzus Kristus krustā sišanu, Viņa nāvi un augšāmcelšanos no nāves.

J: Kad parasti tiek svinēta Lielā piektdiena?

A: Lielā piektdiena bieži vien tiek svinēta vienlaikus ar ebreju Pashā svētkiem.

J: Kādā gadā, pēc aplēsēm, notika Lielā piektdiena?

A: Divas dažādas grupas lēš, ka Lielā piektdiena ir notikusi 33. gadā pēc Kristus dzimšanas, bet Īzaks Ņūtons, ņemot vērā atšķirības starp Bībeles un Jūlija kalendāru, to vispirms uzskata par 34. gadu pēc Kristus dzimšanas.

J: Kāpēc Lielā piektdiena ir svarīga kristiešiem?

A: Lielā piektdiena kristiešiem ir svarīga tāpēc, ka tā ir atgādinājums par Jēzus upuri, ko Jēzus par viņiem nesa, un par Viņa augšāmcelšanos no mirušajiem, kas ir viņu ticības pamats.

J: Kā kristieši atzīmē Lielo piektdienu?

A: Lielo piektdienu kristieši var atzīmēt ar gavēni, dievkalpojumiem un lūgšanām, lai pārdomātu svētku vēstījumu.