Grieķijas valdības parādu krīze
Grieķijas valdības parādu krīze notika pēc 2007.-2008. gada finanšu krīzes. Grieķijā to dēvē par krīzi (grieķu: Η Κρίση. Tā sākās ar pēkšņām reformām un taupības pasākumiem. Taču tas padarīja cilvēkus nabadzīgus un lika zaudēt naudu un zemi.
Grieķijas ekonomika piedzīvo līdz šim ilgāko recesiju no visām attīstītajām kapitālistiskajām valstīm. Tā ir pat ilgāka nekā ASV Lielā depresija. Daudzi labi izglītoti grieķi pameta valsti.
Tirdzniecības deficīts nozīmē, ka valsts pērk vairāk, nekā tā ražo, tāpēc tai nākas aizņemties no citiem. Gan Grieķijas tirdzniecības deficīts, gan budžeta deficīts palielinājās no mazāk nekā 5% no IKP 1999. gadā līdz aptuveni 15% no IKP 2008.-2009. gadā. Grieķija tika uzskatīta par lielāku kredītrisku viena pati, nekā tā tika uzskatīta par eirozonas dalībvalsti. Tāpēc investori uzskatīja, ka ES palīdzēs Grieķijai.
Ziņojumi par Grieķijas valdības dezorganizāciju 2009. gadā palielināja aizņemšanās izmaksas. Grieķija vairs nevarēja aizņemties, lai finansētu savu tirdzniecības un budžeta deficītu par pieņemamu cenu.
Saturs
· 1 Lielā lejupslīde
· 2 Iekšējie faktori
· 3 Bibliogrāfija
· 4 Atsauces
Lielā lejupslīde
Grieķijas krīzi izraisīja lielā lejupslīde, kuras dēļ vairāku Rietumvalstu budžeta deficīts sasniedza vai pārsniedza 10 % no IKP. Grieķijai bija augsts budžeta deficīts (attiecīgi 10.2% un 15.1% no IKP 2008. un 2009. gadā). Taču tajā pašā laikā tai bija augsta valsts parāda attiecība pret IKP. Šķiet, ka Grieķija zaudēja kontroli pār šo attiecību, kas 2009. gadā jau sasniedza 127% no IKP. Būdama euro zonas dalībniece, valstij būtībā nebija autonomas monetārās politikas elastības.
Iekšējie faktori
Grieķijas Finanšu ministrija 2010. gada janvārī publicēja 2010. gada stabilitātes un izaugsmes programmu. Ziņojumā bija uzskaitīti pieci galvenie iemesli: vāja IKP izaugsme, valsts parāds un deficīts, budžeta atbilstība un datu ticamība. Citi konstatētie cēloņi ietvēra pārmērīgus valdības izdevumus, tekošā konta deficītu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas izraisīja Grieķijas valdības parādu krīzi?
A: Grieķijas valdības parādu krīzi izraisīja pēkšņas reformas un taupības pasākumi pēc 2007.-2008. gada finanšu krīzes.
J: Kā tas ietekmēja cilvēkus Grieķijā?
A: Tas padarīja Grieķijas iedzīvotājus nabadzīgākus, jo viņi zaudēja naudu un zemi.
Jautājums: Cik ilgi ir ilgusi lejupslīde?
Atbildes: Recesija ilgst ilgāk nekā jebkurā citā attīstītā kapitālistiskā ekonomikā līdz šim, pat ilgāk nekā ASV Lielā depresija.
J: Kas ir tirdzniecības deficīts?
A: Tirdzniecības deficīts nozīmē, ka valsts no citām valstīm pērk vairāk preču, nekā pati ražo, tāpēc tai ir jāaizņemas nauda no citām valstīm, lai finansētu savus pirkumus.
J: Kā ziņas par Grieķijas valdības dezorganizāciju ietekmēja aizņemšanās izmaksas?
A: Ziņojumi par Grieķijas valdības dezorganizāciju palielināja aizņemšanās izmaksas, tādējādi Grieķijai bija grūti aizņemties naudu par pieņemamu cenu, lai finansētu savu deficītu.
