Felsiski ieži: definīcija, ķīmiskais sastāvs un piemēri
Uzzini, kas ir felsiski ieži — definīcija, ķīmiskais sastāvs un piemēri (granīts, kvarcs, muskovīts). Gaišie silikātu ieži, to īpašības un nozīme ģeoloģijā vienuviet.
Vārds "felsisks" ir ģeoloģijā lietots termins, ar ko apzīmē silikātu minerālus, magmu un vulkāniskos iežus, kas ir bagātināti ar vieglākiem elementiem, piemēram, silīciju, skābekli, alumīniju, nātriju un kāliju. Parasti felsiskie ieži satur salīdzinoši augstu silīcija dioksīda (SiO2) daudzumu — bieži virs aptuveni 63–65 % pēc masas — un ir raksturīgi kontinentiālajai garoza struktūrai vai kontinentālajām vulkāniskajām zonām.
Ķīmiskais sastāvs un raksturīgie minerāli
Felsiskie ieži ir bagātināti ar laikā vieglākiem, skābiem elementiem un savienojumiem. Tipiskākie ķīmiskie komponenti ir SiO2, Al2O3, Na2O un K2O, savukārt tie ir samērā nabadzīgi uz FeO, MgO un CaO. Šī ķīmiskā kompozīcija nosaka arī to minerālu sastāvu:
- kvarcs — tīrs silīcija dioksīds, bieži dominējošs felsiskajos iežos;
- ortoklazs (K-feldspar) un citi kālija feldspāti — svarīgi laukšpāru veidi;
- na-trauks plaģioklāzi (nātrijam bagātie plaģioklazi), piemēram, albīts;
- muskovīts un daļēji biotīts — mākska struktūras minerāli;
- retāk — amfiboli un citi sekundārie minerāli.
Fiziskās īpašības
Tās parasti ir gaišā krāsā, un to īpatnējais svars ir mazāks par 3 — bieži apmēram 2,6–2,7 g/cm³. Felsiskie ieži parasti ir cieti un izturīgi pret mehānisku slodzi, taču var būt jutīgāki pret ķīmisko izmaiņu (ķīmiska abrazija vai hidrotermāla pārveidošanās), kas veicina klintīs esošo minerālu pārvērtības (piem., feldspātu hidrolīze uz māliem).
Paraugi un veidi
Visbiežāk sastopamais felsiskais iezis ir granīts, taču felsisko iežu grupā ietilpst arī citi minerālu un tekstūru varianti:
- granīts (intruzīvs) — bieži lēni atdzisuša magma radīts, lieli kristāli;
- rhyolīts (vulkanisks, ekstruzīvs) — granīta vulkāniskā ekvivalente, smalkkristāliska vai stiklota struktūra;
- granodiorīts, syenīts un citi starpvarianti;
- kvarcs, muskovīts, ortoklazs un ar nātriju bagātie plaģioklaza laukšpāri ir bieži sastopami minerāli felsiskos iežos.
Ķīmiskā sastāva ziņā felsiskie ieži atrodas otrā iežu spektra pusē salīdzinājumā ar mafiskajiem iežiem — tie satur vairāk SiO2, K‑ un Na‑saturējošus minerālus un mazāk Fe, Mg un Ca.
Veidošanās un ģeoloģiskais konteksts
Felsiskie ieži parasti veidojas gan no augstas pakāpes parciālās kušanas kontinentālās garozas (radot magmas, kas ir bagātas ar SiO2 un Al), gan no magmas diferenciācijas (frakcijas kristalizācijas), kas atstāj atlikuma (bagātāku silīcijā) šķidrumu. Tos bieži saista ar kontinentālajām garozas zonām, kalnu grēdu veidošanos (orogeņiem) un vulkāniskām aktivitātēm kontinentālajā vidē.
Ekonomiskā un praktiskā nozīme
- granīts un citi felsiskie ieži tiek plaši izmantoti būvniecībā (akmens apdares, bruģakmeņi, pamati) un dekoratīvos elementus (plāksnes, galda virsmas);
- kvarcs ir svarīga izejviela stikla un elektronikas rūpniecībā;
- to izkliedēšana un erozija veido smagus un produktīvus augsnes slāņus, kas ietekmē lauksaimniecību.
Kopumā felsiskie ieži ir būtiska Zemes garozas sastāvdaļa ar raksturīgu augstu silīcija un alumīnija saturu, gaišā krāsā un specifiskām minerālu kombinācijām, kas atšķir tos no tumšākiem, smagākiem mafiskajiem iežiem.
Felsisko vulkānisko iežu fragments, kā tas redzams petrogrāfijas mikroskopā. Mēroga rūtiņa ir milimetros
Granīta tuvplāns no Josemītu nacionālā parka
Rialīta paraugs
Felsisko iežu klasifikācija
Lai klinti klasificētu kā felsisku, tajā parasti jābūt vairāk nekā 75 % felsisko minerālu, proti, kvarca, ortoklasa un plagioklasa. Akmeņus, kuros ir vairāk nekā 90 % felsisko minerālu, var saukt arī par leikokrātiskiem, kas nozīmē "gaiši krāsoti".
Tādējādi iežu tekstūra nosaka felsisko iežu pamatnosaukumu.
| Klinšu tekstūra | Felsisko iežu nosaukums |
| Pegmatīta | Granīta pegmatīts |
| rupjgraudains (fanerīts) | |
| rupjgraudains un porfirīts | Porfirīts granīts |
| Smalkgraudains (afanīta) | Rhyolite |
| Smalkgraudains un porfirīts | Porfirīts riolīts |
| Piroklastika | riolīta tufs vai brekcija |
| Vesikulārais | Pumeks |
| Amygdaloidal | Nav |
| Obsidiāns vai porcelanīts |
Jautājumi un atbildes
J: Ko ģeoloģijā apzīmē termins "felsisks"?
A: Termins "felsisks" attiecas uz silikātu minerāliem, magmu un vulkāniskiem iežiem, kas ir bagātināti ar vieglākiem elementiem, piemēram, silīciju, skābekli, alumīniju, nātriju un kāliju.
J: Kādas ir felsisko iežu īpašības?
A: Felsiskie ieži parasti ir gaišā krāsā, un to īpatnējais svars ir mazāks par 3.
J: Kāds ir visizplatītākais felsiskais iezis?
A: Visbiežāk sastopamais felisiskais iezis ir granīts.
J: Kādi ir vēl citi felsisko iežu veidi, izņemot granītu?
A: Citi felsisko iežu veidi ir kvarcs, muskovīts, ortoklazs un ar nātriju bagātie plaģioklaza laukšpāļi.
J: Kāds ir felisisko iežu ķīmiskais sastāvs salīdzinājumā ar mafisko iežu sastāvu?
A: Ķīmijas ziņā felisiskie ieži atrodas otrā iežu spektra pusē salīdzinājumā ar mafiskajiem iežiem.
J: Kādi minerāli un elementi parasti sastopami felsiskajos iežos?
A: Felsiskie ieži ir bagātināti ar vieglākiem elementiem, piemēram, silīciju, skābekli, alumīniju, nātriju un kāliju, un satur silikātu minerālus.
J: Kāds ir felsisko iežu īpatnējais svars salīdzinājumā ar citiem iežu veidiem?
A: Felsa iežu īpatnējais svars ir mazāks par 3, kas ir zemāks nekā dažiem citiem iežu veidiem.
Meklēt