Jaunzēlandes Ziemeļu sala (Te Ika a Māui) — fakti un dati

Atklāj Jaunzēlandes Ziemeļu salu (Te Ika a Māui): svarīgi fakti un dati — platība, iedzīvotāji, Oklenda, Velingtona, ģeogrāfija un tūrisma ieskats.

Ziemeļu sala ir viena no divām galvenajām Jaunzēlandes salām. To no Dienvidu salas atdala Kuka šaurums. Salas platība ir 113 729 kvadrātkilometri (43 911 kvadrātjūdzes), un tā ir 14. lielākā sala pasaulē. Oficiālais tās maoru valodas nosaukums ir Te Ika a Māui, kas nozīmē „Māui zivs” un atsaucas uz maoru mītu par salu radīšanu.

Salā dzīvo lielākā daļa Jaunzēlandes iedzīvotāju — aptuveni 76–77 % valsts kopējā iedzīvotāju skaita. Oficiāli reģistrētās iedzīvotāju skaita atšķirības var mainīties ar laiku; 2009. gada dati minēja ap 3 287 600 iedzīvotāju, bet jaunākie novērtējumi (2020.–2023. gados) liecina par aptuveni 3,9 miljoniem cilvēku Ziemeļu salā.

Salā atrodas vairākas nozīmīgas pilsētas un reģionālie centri. Lielākā no tām ir Oklenda, kas ir arī Jaunzēlandes lielākā pilsēta un nozīmīgs ekonomikas, ostu un starptautisko savienojumu centrs. Salas dienvidu galā atrodas valsts galvaspilsēta Velingtona, kas ir svarīgs politikas, kultūras un transporta mezgls. Aptuveni 76 % Jaunzēlandes iedzīvotāju dzīvo Ziemeļsalā.

Ģeogrāfija un daba

Ziemeļu sala ir ģeoloģiski aktīva — tajā ir daudz vulkānisku un ģeotermālu reģionu. Centrālajā daļā atrodas Vulkaniskā plato (incl. Taupo ezers, kurš ir viens no lielākajiem saldūdens ezeriem), aktīvie vulkāni un ģeotermaiskie centri, piemēram, Rotorua. Salā ir gan mēreni lietains piekrastes klimats ziemeļos (siltāks un mitrāks), gan mainīgāks, vēsāks klimats dienvidos.

Galvenās zemes īpašības un dabas objekti:

• Waikato — Jaunzēlandes garākā upe; tās baseins ir svarīgs lauksaimniecībai un hidroenerģijai.
• Bay of Plenty un Hauraki Gulf — piekrastes līči ar bagātu jūras dzīvi un ostām.
• Coromandel pussala — populāra ar pludmalēm un kalnu ainavām.
• Tongariro nacionālais parks — UNESCO Pasaules mantojuma vieta ar aktīviem vulkāniem un slaveno Tongariro pārgājienu.

Kultūra un vēsture

Ziemeļu sala ir bijusi mājvieta daudzām maoru cilšu grupām (iwi), un maoru mantojums ir redzams vietvārdu, mākslas un ceremoniju tradīcijās. Maoru leģenda par Te Ika a Māui — par Māui, kurš esot izcēlis zivi no jūras, no kuras radusies Ziemeļu sala — ir viens no pazīstamākajiem stāstiem. Koloniālā vēsturē nozīmīgas ir vietas kā Waitangi (Nordlenda reģions), kur 1840. gadā tika parakstīts Waitangi līgums, kas noteica pamatus starp britiem un maoru grupām.

Ekonomika un transports

Ziemeļu salas ekonomika balstās uz lauksaimniecību (īpaši piena lopkopība), mežsaimniecību, rūpniecību, pakalpojumiem un tūrisma industriju. Oklenda un Tauranga ir spēcīgi komerci un ostu centri, kas apstrādā eksporta kravu plūsmas. Starptautiskie un iekšzemes lidostas (piem., Oklendas, Velingtonas, Rotorua) apkalpo tūrisma un biznesa satiksmi. Starp salām regulāri kursē prāmi satiksme pāri Kuka šaurumam, savienojot Ziemeļu un Dienvidu salu.

Tūrisms

Tūristi tiek piesaistīti ar dabas ainavām, aktīvo brīvā laika piedāvājumu (trekings, slēpošana kalnos, sērfošana piekrastē), ģeotermālajām vietām (Rotorua) un kultūras pieredzi. Populāras vietas ir Taupo ezers, Rotorua, Coromandel pussala, Tongariro un Oklenda—katra ar atšķirīgu dabas un kultūras piedāvājumu.

Piezīmes

• Oficiālie nosaukumi un demogrāfiskie dati var mainīties; attiecīgie skaitļi bieži atjaunojas nacionālajos statistikas datos.
• Jaunzēlandes iedzīvotāju sadalījums starp salām piešķir Ziemeļu salai nozīmīgu lomu politikas, ekonomikas un kultūras dzīvē.

Meklēt pēc burta