Yellowstone National Park ir nacionālais parks Amerikas Savienotajās Valstīs, kas 1872. gada 1. martā kļuva par pasaulē pirmo oficiāli pasludināto nacionālo parku. Tas aptver aptuveni 8 983 km² (apm. 3 468 kvadrātjūdzes) un galvenokārt atrodas Vajomingas štata teritorijā, daļēji stiepjas arī uz Montānas un Aidaho teritorijām. ASV prezidents Uliss S. Grants parakstīja likumu par tā izveidošanu. Nosaukums tika aizgūts no Yellowstone upes, kas tek cauri parkam. Yellowstone 1978. gadā tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, pateicoties unikālajai dabas un geoloģiskajai vērtībai.

Geizeri un termālie avoti

Yellowstone National Park ir slavens ar saviem geizeriem un karstajiem avotiem. Parkā atrodas vairāk nekā 10 000 termisko objektu, tostarp aptuveni 500 geizeru, kas veido apmēram pusi no pasaulē sastopamajiem geizeriem. Pasaulē slavenākais geizers Old Faithful geizers atrodas Yellowstone National Park — tas izšauj regulāri, parasti aptuveni ik pēc 44–125 minūtēm, un tā izvirdumi ir populārs tūristu apskates objekts. Parkā ir arī Grand Prismatic Spring — viena no spilgtākajām un lielākajām karstā ūdens avotu trauku krāsām pasaulē.

Fauna un ekoloģija

Parks ir bagāts ar dzīvniekiem un ir mājvieta lielām savvaļas populācijām: grizli lāčiem, vilkiem, bizoniem un aļņiem. Yellowstone aizsargā vienu no pēdējām lielajām praktiski neskartajām ekosistēmām Ziemeļamerikā; tajā dzīvo arī brieži, vilki, prēriju suņi, daudzveidīgas putnu sugas un daudz citu bezmugurkaulnieku un zālēdāju sugu. Parkā atrodas viena no pēdējām lielajām brīvpieejas bizonu populācijām — skaitļi mainās, bet to populācija ir tūkstošos, tostarp vairāk nekā 4 000 eksemplāru reģionālā mērogā.

1995.–1996. gadā veiksmīga vilku atgriešana (reintrodukcija) radīja būtiskas ekoloģiskas izmaiņas, kas ietekmēja gan dzīvnieku uzvedību, gan arī augšanas un mežu struktūru — tas ir labs piemērs, kā plēsēju klātbūtne var mainīt veselīgu ekosistēmu. Parks ietilpst arī Lielās Yellowstone ekosistēmas, kas ir viena no lielākajām gandrīz neskartajām ekosistēmām Zemes mērenā klimata joslā.

Ģeoloģija un ainavas

Yellowstone atrodas virs lielas vulkāniskas struktūras — Yellowstone kalderas, kas ir supervulkānisks reģions ar sarežģītu ģeotermālo sistēmu. Terrainā ir ezeri, upes, ielejas un ielejgravas, piemēram, pazīstamā Grand Canyon of the Yellowstone. Parkā atrodas arī Yellowstone Lake, kas ir viens no lielākajiem augstkalnu ezeriem Ziemeļamerikā. Lielākā daļa parka teritorijas ir pārklāta ar mežiem; dominējošais biotops ir subalpu mežs, bet sastopamas arī pļavas, sasalušas kalnu virsotnes un upju ielejas.

Apmeklētāji, aktivitātes un drošība

Yellowstone piesaista miljoniem apmeklētāju katru gadu — cilvēki ierodas skatīties ģeizerus, doties pārgājienos, vērot dzīvniekus un izmantot kempingus. Populāras aktivitātes: pārgājieni pa takām, putnu vērošana, fotogrāfija, laivošana un izglītojošas ekskursijas ar rīkotājiem. Zināma apmeklētāju drošība:

  • Netuvinieties dzīvniekiem — ieteicams uzturēt vismaz 100 metru distanci no lāčiem un vilkiem un apmēram 25 metru distanci no citiem dzīvniekiem.
  • Palieciet uz dēļu laipām un takām pie termālajām vietām — termālie avoti ir bīstami un var izraisīt smagus apdegumus.
  • Ieplānojiet ceļojumu laika apstākļu un sezonu dēļ — ziemā daudzas ceļa daļas ir slēgtas vai pieejamas tikai ar speciālu transportu.

Aizsardzība un draudi

Parka pārvaldība strādā, lai saglabātu ģeoloģiskās un bioloģiskās vērtības, tomēr Yellowstone saskaras ar vairākām problēmām: meža ugunsgrēki (gan dabiski, gan cilvēku izraisīti), klimata pārmaiņas, invazīvās sugas, cilvēku radīta spiediena pieaugums un dzīvnieku un cilvēku konflikts. Pārbūves un saglabāšanas pasākumi ietver dabiskā uguns izmantošanas politiku, sugu atjaunošanu un sabiedrības izglītošanu par atbildīgu apmeklēšanu.

Īsi fakti:

  • Izveidots: 1872. gada 1. marts.
  • Atrašanās vieta: galvenokārt Vajominga, daļēji Montāna un Aidaho.
  • Platība: aptuveni 8 983 km².
  • UNESCO Pasaules mantojums kopš 1978. gada.

Yellowstone ir unikāla vieta, kur satiekas dinamiskas ģeoloģiskas parādības, bagāta bioloģiskā daudzveidība un cilvēces centieni saglabāt dabas mantojumu nākotnei.