Jeloustonas nacionālais parks

Vēsture

Cilvēki Yellowstone apvidū ir dzīvojuši aptuveni 11 000 gadu. Kad 1807./1808. gadā no Eiropas ieradās pirmie cilvēki, tur vēl dzīvoja daži Amerikas pamatiedzīvotāji. Lūisa un Klārka ekspedīcijas ietvaros ieradās slazdotājs Džons Kolters, kurš apmeklēja plašu teritoriju, kas tolaik Rietumu pasaulei nebija zināma. Pēc trim gadiem viņš atgriezās Sentluisā un pastāstīja tur dzīvojošajiem, ka ir atklājis brīnumainu karsto avotu un geizeru zemi. Šī teritorija bija Yellowstone, taču neviens viņam neticēja, tāpēc Yellowstone joprojām nebija slavena vieta.

Nākamajos sešdesmit gados šo apgabalu šķērsoja tikai daži citi mednieki, un ar viņiem notika tas pats. Kad viņi ziņoja, ka Kolteram bija taisnība, neviens neklausījās viņu stāstos. Tad trīs ekspedīcijas laikā no 1868. līdz 1871. gadam apmeklēja Yellowstone un aizveda ziņas par tā brīnumiem uz Austrumiem. Gadu vēlāk, 1872. gada 1. martā, ASV prezidents Uliss S. Grants parakstīja likumu par pirmā nacionālā parka izveidi pasaulē.

Pirmos sešpadsmit gadus parka izveidei nebija naudas. Tāpēc no 1886. līdz 1917. gadam par parku rūpējās ASV armija. Pēc tam to pārņēma jaunais Nacionālais parku dienests, kas kopš tā laika pārvalda Yellowstone.

UNESCO Pasaules mantojuma objekts

Yellowstone 1978. gadā tika ierosināts iekļaut UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO komiteja izvēlējās Yellowstone, jo tajā ir "nozīmīgas ģeoloģiskas parādības un procesi, unikāli ģeotermiskie spēki, dabas skaistums un savvaļas ekosistēmas, kurās aug retas un apdraudētas sugas". [Tā ir viena no nedaudzajām neskartajām lielajām ekosistēmām Zemes ziemeļu mērenā klimata joslā".

• Yellowstone ir skaistas ainavas: pasaulē lielākā geizeru kolekcija, Yellowstone Lielais kanjons un Yellowstone upe, daudzi ūdenskritumi un liels savvaļas dzīvnieku skaits.
• Yellowstone atspoguļo daudzas zinātniskas un vēsturiskas lietas, piemēram, Zemes evolūcijas vēsturi vai supervulkāna neparasto eksistenci.
• Yellowstone ir viena no nedaudzajām neskartajām ekosistēmām Zemes ziemeļu mērenā klimata joslā.
• Yellowstone ir kļuvis par vienu no Ziemeļamerikas lielākajām augu un dzīvnieku sugu "kolekcijām".

Ģeogrāfija

Aptuveni 96 procenti parka teritorijas atrodas Vaiomingas štatā. Trīs procenti atrodas Montānā un tikai viens procents - Aidaho. Tā platība ir aptuveni 3500 kvadrātjūdžu (9100 km²kas ir lielāka par Rodailendu vai Delavēru.

Parks atrodas Yellowstone Plateau, vidēji 8000 pēdu (2400 m) augstumā virs jūras līmeņa. Lielākajā daļā plakankalnes malu ir kalnu grēdas. Tie ir kalnu grēdas vidējos Skalī kalnos, kuru augstums svārstās no 9000 pēdu (2700 m) līdz 11 000 pēdu (3400 m) augstumā.

Parkā atrodas trīs dziļi kanjoni. Pēdējo 640 000 gadu laikā (kopš pēdējā milzīgā sprādziena) tos cauri Yellowstone plato vulkāniskajam tufam ir izgrauzušas upes. Slavenāko no tiem sauc par Yellowstone Lielo kanjonu.

Kontinentālā starpība

Ziemeļamerikas kontinentālā šķirtne iet pa diagonāli cauri parka dienvidrietumu daļai. Tas atdala Klusā okeāna un Atlantijas okeāna ūdens sateces baseinus. Yellowstone un Snake upju iztekas atrodas netālu viena no otras, bet pretējās robežšķirtnes pusēs. Tāpēc Čūskas upes ūdeņi ieplūst Klusajā okeānā, bet Yellowstone upes ūdeņi caur Meksikas līci nonāk Atlantijas okeānā.

Kolonnveida bazalts Torņa ūdenskritumu tuvumā; pirms pārkarsētu pelnu un pumeksas megaizplūdumiem notika lieli bazalta un citu lavas veidu plūdi.

Ģeoloģija

Yellowstone ir milzīga sena vulkāna vieta, kura atliekas sauc par Yellowstone kalderu. Kaldera ir lielākā vulkāniskā sistēma Ziemeļamerikā.

Vulkāna rašanās cēlonis bija "karstais punkts" Zemes mantijā, pāri kuram pārvietojās Amerikas kontinentālā plāksne. Pirms 640 000 gadiem milzīgs vulkāna sprādziens izspridzināja gaisā 240 kubikmildzes (1000 km³) iežu un lavas. Tas bija 1000 reižu lielāks nekā Svētās Helēnas kalna izvirdums.

Yellowstone joprojām ir ģeoloģiski aktīvs vulkāns; tas nozīmē, ka nākotnē gaidāms izvirdums. Tā darbību uzrauga ASV Ģeoloģijas dienests. Notiek zemes kustības, geizeri un nelielas zemestrīces. Kalderas dibens ir paaugstinājies, taču eksperti apgalvo, ka tūlītēja izvirduma briesmas nepastāv.

1985. gadā trīs mēnešu laikā parka ziemeļrietumu daļā notika 3000 nelielu zemestrīču. Sākot ar 2007. gada 30. aprīli, vairākas dienas Yellowstone kalderā notika sešpadsmit nelielas zemestrīces ar magnitūdu līdz 2,7. Šādi zemestrīču roji ir bieži sastopami, un laikā no 1983. līdz 2008. gadam ir bijuši 70 šādi roji. 2010. gada janvārī divu dienu laikā tika reģistrētas vairāk nekā 250 zemestrīces. Seismiskā aktivitāte Yellowstone nacionālajā parkā turpinās, un par to ik stundu ziņo ASV Ģeoloģiskās izpētes dienesta Zemestrīču draudu programma.

Koka celiņi pie Lielā Prismatiskā avota ļauj apmeklētājiem nokļūt ļoti tuvu tam.

Dzīvnieki

Yellowstone tiek uzskatīts par labāko megafaunas (ļoti lieli dzīvnieki) savvaļas sugu visā ASV teritorijā. Parkā ir gandrīz 60 zīdītāju sugas, tostarp pelēkais vilks, apdraudētais lūšu sugas dzīvnieks un grizli lāči. Citi lielie zīdītāji ir bizoni (bifeļi), melnie lāči, aļņi, aļņi, aļņi, staltbrieži, baltiebrieži, kalnu kazas, prongoori, aitas un kalnu lauvas.

Bison

Savulaik visā Ziemeļamerikā bizonu skaits svārstījās no 30 līdz 60 miljoniem. Yellowstone ir viens no to pēdējiem bastioniem. To skaits parkā bija pieaudzis no mazāk nekā 50 dzīvniekiem 1902. gadā līdz 4000 dzīvniekiem 2003. gadā.

Lielākais bizonu skaits parkā bija 4900 2005. gadā. Lai gan 2007. gadā vasarā to skaits tika lēsts 4700, 2008. gadā to skaits samazinājās līdz 3000. Tas notika pēc bargas ziemas un pretrunīgi vērtētās brucelozes apkarošanas, kad simtiem dzīvnieku tika nosūtīti nokaušanai. Dzīvnieku un augu veselības inspekcijas dienests (APHIS) ir paziņojis, ka ar vakcināciju un citiem līdzekļiem brucelozi var izskaust no bizonu un aļņu ganāmpulkiem visā Yellowstone.

Vilki

Sākot ar 1914. gadu, ASV Kongress piešķīra līdzekļus "vilku, prēriju suņu un citu lauksaimniecībai un lopkopībai kaitīgu dzīvnieku iznīcināšanai" valsts zemēs. Pēc tam, kad no Yellowstone vairs nebija vilku, par parka galveno suņveidīgo plēsēju kļuva kojots. Tomēr kojoti nespēj nomedīt lielus dzīvniekus. Tā rezultātā ievērojami palielinājās klibās un slimās megafaunas skaits.

90. gados federālā valdība bija mainījusi savu viedokli par vilkiem. Ar pretrunīgi vērtētu ASV Zivju un dabas aizsardzības dienesta lēmumu parkā tika ievesti no Kanādas ievesti vilki. Pētījums, kas tika veikts 2005. gadā, parādīja, ka Yellowstone ir 13 vilku baru, kuru kopskaits ir 118 vilki, bet visā ekosistēmā - 326 vilki.

Vilku skaita pieaugums Vaiomingas, Montānas un Aidaho štatā ir bijis tik veiksmīgs, ka tie vairs nav iekļauti apdraudēto sugu sarakstā.

Lāči

Lielā Yellowstone ekosistēmā dzīvo aptuveni 600 grizli lāču, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo Yellowstone teritorijā.

Elk

Yellowstonā ir vairāk nekā 30 000 aļņu - visvairāk no visām lielo zīdītāju sugām. Kopš 90. gadu vidus ziemeļu ganāmpulks ir kļuvis daudz mazāks. Iespējams, to ir izraisījuši vilki. Lai izvairītos no vilkiem, aļņi izmanto arī mežainākus reģionus, tādējādi apgrūtinot to uzskaiti pētniekiem. Ziemeļu ganāmpulks ziemā migrē uz rietumiem uz Montānas dienvidrietumiem. Dienvidu ganāmpulks migrē uz dienvidiem, un lielākā daļa šo aļņu ziemu pavada Nacionālajā aļņu patvēruma zonā uz dienvidaustrumiem no Lielā Tetonas nacionālā parka. Dienvidu ganāmpulka migrācija ir lielākā zīdītāju migrācija ASV ārpus Aļaskas.

Citi plēsēji

2003. gadā tika pamanītas vienas lūšu mātītes un viņas mazuļa pēdas, kurām tika sekots vairāk nekā 2 jūdzes (3,2 km). Tika pārbaudīti fekālijas un citi iegūtie pierādījumi, un tika apstiprināts, ka tās ir lūšu pēdas. Tomēr neviena persona nav redzējusi lūsi. Kopš 1998. gada lūši Yellowstone nav novēroti, lai gan no matu paraugiem ņemta DNS liecināja, ka lūši vismaz ir šķērsojuši parku. Citi zīdītāji, kas ir retāk redzami, ir kalnu lauvas un vilkēdāji. Parkā ir aptuveni 25 kalnu lauvas. Cilvēki nezina, cik daudz ir vilkačveidīgo.

Yellowstone ir arī mājvieta sešām rāpuļu sugām, piemēram, krāsainajam bruņurupucim un prēriju grauzējam, un četrām abinieku sugām, tostarp boreālajai vabolītei.

Zivis

Yellowstonā dzīvo astoņpadsmit zivju sugas, tostarp Yellowstonas taimiņa forele. Šīs zivis ir ļoti pieprasītas makšķernieku vidū, un lielākā daļa no tām dzīvo tieši Yellowstone. Kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem Yellowstone taimiņa forele ir saskārusies ar vairākiem draudiem, tostarp aizdomām, ka Yellowstone ezerā nelikumīgi ieceļojušas ezeru foreles, kas ir invazīva suga, kura ēd mazākās taimiņa foreles. Forele ir saskārusies arī ar ilgstošu sausumu, kā arī nejaušu parazīta - virpuļslimības - ievazāšanu, kas nogalina jaunākās zivis. Kopš 2001. gada uz visām Yellowstone ūdenstilpēs nozvejotajām vietējo sugu sporta zivīm attiecas likums "noķer un atlaid".

Putni

Ziņots par 311 putnu sugām. Gandrīz puse no tām ligzdo Yellowstone. Kopš 1999. gada ir reģistrēti divdesmit seši ligzdojoši balto ērgļu pāri. Ļoti reti ir novēroti dzērvju dzērves novērojumi; no 385 pasaulē zināmajiem tikai trīs dzērves dzīvo Skalnos kalnos. Citi putni, kas Yellowstonā reti sastopamo īpatņu dēļ tiek uzskatīti par īpaši aizsargājamām sugām, ir parastā mušķērāja, pīle arlekīns, zivjērglis, mērkaķis un gulbis trombītis.

Parka pļavās bieži sastopami staltbrieži.


Bizoni ganās pie karstā avota


Reintroducēts pelēkais vilks Yellowstone

Klimats

Yellowstone neparastā klimata iemesls ir Rokija kalnu izvietojums. Temperatūra Mamuta karstajos avotos ir no -13,0 °C (8,6 °F) janvārī līdz 27 °C (81 °F) jūlijā. Pēkšņa temperatūras paaugstināšanās vai pazemināšanās gada vidū nav retums.

Vasarā zemākajās vietās temperatūra ir aptuveni 25 °C (77 °F), bet dažkārt tā var sasniegt pat 30 °C (86 °F). Pēcpusdienās ir daudz pērkona negaisu. Naktī ir salīdzinoši zema temperatūra; kalnos tā var nokristies līdz pat zemākai nullei. Tipiska temperatūra ziemā ir no -20 līdz -5 °C (-4 līdz 23 °F).

Augstākā temperatūra tika izmērīta 1936. gadā - 99 °F (37 °C), savukārt zemākā izmērītā temperatūra ir -65 °F (-54 °C) 1933. gadā Masonā.

Yellowstone ziemā

Tūrisms

Gads	Apmeklētāji
1930	0,25 miljoni
1950	1,45 miljoni
1970	2 miljoni
1990	2,5 miljoni
2010	3,5 miljoni

Yellowstone ir bijis daudz tūristu. Tas galvenokārt ir saistīts ar Yellowstone parka dabas skaistumu. Miljoniem cilvēku katru gadu ierodas to apskatīt.

Parku var sasniegt no piecām ieejām: no ziemeļiem caur Livingstonu un Gardineru (Montana), no ziemeļaustrumiem caur Beartooth-Pass (Vaiominga), no austrumiem caur Kodiju, no dienvidiem no Džeksonas, apejot Grand-Tetonas nacionālo parku, un no rietumiem caur Aidaho Falls (Aidaho).

Yellowstone piedāvā daudz skaistu apskates objektu, piemēram, geizerus, karstos avotus, dziļu kanjonu, upi ar daudziem ūdenskritumiem, mežus, jūras, kalnus, savvaļas dabu un savvaļas dzīvniekus.

Kopš 1990. gada Yellowstone ir apmeklējuši vairāk nekā 2,8 miljoni tūristu. 2010. gadā to apmeklēja 3,64 miljoni cilvēku. Aptuveni 140 000 cilvēku ierodas ziemā, lai apskatītu sniega atrakcijas, piemēram, braucot ar sniega motocikliem. Vairāk nekā 4500 cilvēku strādā dažādās viesnīcās, parkos un veikalos.

Yellowstone apmeklētāju statistika

Saglabāšana

Vides un dzīvības saglabāšana bija galvenais iemesls nacionālo parku izveidei.

Vēl pirms Yellowstone izveidošanas dabaszinātnieks Henrijs Deivids Toro un citi atbalstītāji lūdza valdību aizsargāt dabu un dzīvniekus šajā teritorijā. Tomēr, kad parks beidzot tika izveidots, šāda likuma nebija. Likums, kas aizsargātu lielāko daļu dzīvnieku no nošaušanas, tika pieņemts tikai 1883. gadā, gandrīz 10 gadus pēc parka izveides. Saskaņā ar šo likumu "aizsargājamos" dzīvniekus medīt bija aizliegts. Tomēr malumednieki joprojām varēja darboties. Tāpēc 1894. gadā tika pieņemts jauns likums - Nacionālā parka aizsardzības likums. ASV Kongress aizsargāja dabu, savvaļas dzīvniekus un citus dabas resursus. Jaunais likums aizliedza tos nogalināt vai iznīcināt, un bija atļauta tikai zveja. Daba, piemēram, koki, derīgie izrakteņi un citas lietas, nedrīkstēja tikt bojātas.

Tā kā Yellowstone ir daudz mežu, daži ugunsgrēki var izcelties. Pēdējie lielie ugunsgrēki bija "Yellowstone ugunsgrēki 1988. gadā". Tie nodarīja postījumus vairāk nekā 560 kvadrātjūdžu (1500 km²) meža platībai un izdega vairāk nekā 890 kvadrātjūdžu (2300 km ) ²koku un mežu. Tika bojātas arī 97 kvadrātjūdzes (250 km ) ²krūmu un zāles platības. Ugunsgrēka sekas dažās vietās joprojām ir redzamas pat pēc vairāk nekā 30 gadiem.

Pēc 1988. gada tika ieviesti jauni ugunsgrēku apsaimniekošanas plāni: tagad cilvēki nedrīkst cīnīties ar ugunsgrēkiem, bet gan ļaut tiem degt un uzmanīgi tos novērot. Tas tiek darīts, lai ugunsgrēks būtu kontrolēts. Saskaņā ar 2004. gada plānu dabiskos meža ugunsgrēkus ir atļauts dedzināt, ja vien ugunsgrēka lielums, laikapstākļi un potenciālā bīstamība nepārsniedz ierobežojumus.

1988. gada Yellowstone ugunsgrēki no satelīta

Saistītās lapas

• Pasaules mantojuma vietu saraksts Amerikas Savienotajās Valstīs
• UNESCO