Myxobolus cerebralis — parazīts, kas izraisa virpuļslimību lašiem un forelēm

Myxobolus cerebralis — parazīts, kas izraisa virpuļslimību lašiem un forelēm, bojā jaunu zivju nervus un kaulus, draud zivju populācijām un akvakultūrai.

Myxobolus cerebralis ir neliels Myxozoan parazīts, kas apēd zivju, piemēram, lašu un foreļu, iekšas, izraisot virpuļslimību.

Tā ir problēma gan zivkopībā, gan dabiskajās zivju populācijās. Pēdējo 100 gadu laikā tā ir izplatījusies lielākajā daļā Eiropas (tostarp Krievijā), ASV, Dienvidāfrikā un citās valstīs. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados cilvēki atklāja, ka M. cerebralis ir jādzīvo tārpā, pirms tā var dzīvot zivī. Tā inficē gan zivi, gan tārpu, izurbjot tajos caurumu un ievietojot tajā daļu no sevis.

Vērpju slimība visvairāk skar jaunas zivis un var bojāt kaulus un nervus. Ar šo slimību slimas zivis slikti peld, un tās nevis peld taisni, bet gan "virpuļo" jeb griežas. Tas apgrūtina zivju iespējas iegūt barību un izvairīties no briesmām. M. cerebralis apkarošana izmaksā dārgāk nekā vairums citu tās grupas parazītu (kurus sauc par miksozoīdiem). Tomēr cilvēki ar virpuļslimību neslimo, bet tikai zivis.

M. cerebralis ir plaši izplatījusies, īpaši Ziemeļamerikā. Tā ir izraisījusi veselu zivju kohortu samazināšanos.

Dzīvības cikls

M. cerebralis ir parazīts ar sarežģītu divu saimnieku ciklu. Tas izmanto zivis (parasti lašveidīgās zivis) un brūnos oligohaetus tārpus, piemēram, Tubifex sugām, kas dzīvo dūņās upju un dīķu gultnēs. No tārpu ķermeņiem tiek atbrīvotas īpašas sporas (triactinomyxon veida aktinosporas), kuras ūdenī pieskaras zivīm un iekļūst caur ādu vai žaunām. Infekcija migrē uz krustiem un centrālo nervu sistēmu, kur attīstās myxospore formas. Šīs myxosporas nonāk atpakaļ vidē, kad inficēta zivs mirst vai tiek apēsta, un tās izpaužas tārpos, noslēdzot ciklu.

Simptomi un bojājumi

Vērpju slimību visbiežāk parāda jaunās zivis, jo to skelets un nervu sistēma vēl attīstās. Raksturīgie simptomi ir:

• virpoļošana vai griešanās peldes laikā;
• vājāka barošanās spēja un novājēšana;
• skrimšļu un kaulu deformācijas (piemēram, galvas un spuru izkropļojumi);
• nervu bojājumi, kas ietekmē peldspēju un koordināciju;
• palielināta jutība pret sekundārām infekcijām un naudings.

Smagos gadījumos nāves līmenis var būt augsts, it īpaši zivju mazuļiem un audzētavās, kur stresa apstākļi un augsta blīvuma nosacījumi veicina slimības izplatību.

Diagnostika

Diagnostikā izmanto vairākas metodes: histoloģisku sagatavošanu un mikroskopiju, lai atrastu myxospora veida sporas skrimšļos; molekulāras metodes (PCR) sporu DNS noteikšanai; un lauka novērojumus par tipiskajām uzvedības pazīmēm. Parazīta klātbūtni var arī noteikt, testējot tārpu populācijas substrātā, jo tie var būt infekcijas avots.

Profilakse un kontrole

• Nav efektīvas ķīmiskas ārstēšanas inficētām zivīm — galvenā pieeja ir profilakse un saimniecības vadība.
• Izvairīšanās no inficētas ūdenstilpes vai tārpu pārnešanas starp ūdeņiem (nepārvietot substrātu, dūņas, zivju asins materiālu un audzēšanas aprīkojumu no inficētām vietām).
• samazināt zivju blīvumu audzētavās, lai mazinātu stresa un tiešas izplatīšanās risku;
• izmantot ūdeni bez tārpu piesārņojuma (piem., filtrēts vai no avotiem, kur nav konstatēti M. cerebralis);
• izvēlēties noturīgākas zivju šķirnes, ja tādas ir pieejamas, un plānot izlaišanu tādos laikos, kad vides apstākļi nesekmē parazīta attīstību;
• uzlabot bioloģisko kontroles pētījumus — pētnieki izmeklē tārpu populāciju kontroli un potenciālās vakcīnas, taču komerciāla, plaši pieejama vakcinācija pagaidām nav standarta risinājums.

Vide un faktori, kas ietekmē izplatību

Infekcijas izplatība un intensitāte ir atkarīga no vides apstākļiem — ūdens temperatūras, substrāta tipa un tārpu populācijas blīvuma. Dūņas un lēnāk tekoši upju posmi ar bagātīgu organisko vielu saturu parasti nodrošina labvēlīgus apstākļus oligohaetiem tārpiem, kas palielina infekcijas risku.

Ietekme uz cilvēkiem

M. cerebralis nav cilvēku slimība — tas neinfekcē cilvēkus. Tomēr ekonomiski un vides ziņā tas var būt nozīmīgs, jo samazina komerciāli nozīmīgo lašveidīgo populācijas un palielina audzētavu izdevumus profilaksei un kontrolei.

Kopsavilkums

Virpuļslimība, ko izraisa Myxobolus cerebralis, ir nopietna problēma lašu un foreļu audzēšanā un dabiskajās populācijās. Tā prasa integrētu pieeju — pastiprinātu monitoringu, profilakses pasākumus, labāku hidrobioloģisko vadību un piesardzību, lai neizplatītu parazītu jaunās ūdenstilpēs. Ja ir aizdomas par inficēšanos, ieteicams sazināties ar vietējo zivju veselības vai vides aizsardzības iestādi diagnostikai un vadlīniju saņemšanai.

Forma

M. cerebralis ir daudz stadiju, sākot no atsevišķām šūnām līdz lielākām sporām. Zinātnieki vēl nav labi izpētījuši visas stadijas.

Triactinomyxon stadija

M. cerebralis ir daudz dažādu stadiju, sākot no atsevišķām šūnām līdz salīdzinoši lielām sporām, no kurām ne visas ir sīki izpētītas. M. cerebralis paveidu, kas var uzbrukt zivīm, sauc par "Triactinomyxon", un tā attēls ir redzams labajā pusē. Tajā redzamas trīs "astes", no kurām katra ir aptuveni 200 mikrometru gara, un vēl viens gabaliņš, kas ir aptuveni 150 mikrometru (μm) garš. Šajā gabaliņā ir 64 šūnas.^[2] Ir arī trīs harpūnai līdzīgi ieroči, ar kuriem var uzbrukt zivij.^[3] Tie šauj zivī, izveidojot caurumu, kurā var iebrukt 64 šūnas. No šīm šūnām veidojas vēl vairāk šūnu, kas dodas uz skrimšļiem pie zivs smadzenēm.

Myxosporean stadija

M. cerebralis sugu, kas izdalās no zivīm, sauc par "Myxospore". Tās ir apaļas un vidū resnas kā lēcas vai izliekta lēca. To diametrs ir aptuveni 10 mikrometri, un tās sastāv no sešām šūnām. Divas no tām paredzētas harpūnu ieročiem, divas aizsargā miksosporu, bet divas pēc tam, kad ierocis izdara caurumu, nonāk tārpā. M. cerebralis miksosporas izskatās ļoti līdzīgas citu sugu miksosporām, kas dažkārt ir zivju ādā, muskuļos vai smadzenēs, tāpēc tās ir grūti atšķirt.

Myxobolus cerebralis triactionmyxon stadijas sporas struktūras shēma

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Myxobolus cerebralis?

J: Kur ir sastopams Myxobolus cerebralis?

J: Kādā vidē Myxobolus cerebralis ir jādzīvo, lai tā varētu dzīvot zivī?

J: Kā Myxobolus cerebralis inficē zivis un tārpus?

Jautājums: Kas ir virpuļslimība un kam tā visvairāk kaitē?

J: Vai virpuļslimība skar cilvēkus?

Vai Myxobolus cerebralis ir izraisījusi ievērojamu zivju populācijas samazināšanos?

Meklēt pēc burta