Myxozoa: parazītiski Cnidaria pārstāvji — sugas un dzīves cikls

Myxozoa – parazītiski Cnidaria pārstāvji: 1300+ sugas, zivs‑un tārpu divu saimnieku dzīves cikls, evolūcijas atklājumi un ietekme uz zivju veselību.

Myxozoa ir ūdens vides parazītisko dzīvnieku grupa. Daži no tiem, piemēram, Myxobolus cerebralis, ir svarīgi zivju parazīti, ko ēd cilvēki.

Ir aprakstītas vairāk nekā 1300 sugas, un daudzām no tām ir divu saimnieku dzīves cikls, kurā piedalās zivs un anneīdu tārps vai mija.

Kādreiz tās tika uzskatītas par parazītiskiem vienšūņiem, bet tagad ir zināms, ka tās pieder pie Cnidaria dzimtas zivju kārtas. Analizējot 50 kodējošos gēnus no Buddenbrockia, atklājās, ka Myxozoa ir stipri pārveidoti Cnidaria dzimtas pārstāvji.

Līdzības starp miksožu "polārajām kapsulām" un nematocistām (dzeloņainajām šūnām) bija zināmas jau sen, taču iepriekš tika uzskatīts, ka tās ir konverģentas evolūcijas rezultāts.

Morfoloģija un bioloģija

Myxozoa ir ārkārtīgi mazas, daudzveidīgas un morfoloģiski stipri reducētas dzīvnieku grupas. Tās parasti veido mikroskopiskas sporas, kurās ir cieta čaula un viena vai vairākas polārās kapsulas — specializētas struktūras, kas funkcionāli atgādina nematocistas. Polārās kapsulas satur spolīti (polar filament), kas var momentāni izpleties un palīdzēt sporai pieķerties vai iekļūt saimnieka audos.

Spores forma, čaulas vārstuli skaits un polāro kapsulu skaits ir svarīgi taksonomiskie raksturlielumi. Dažas sugas veido attīstītus organismu vai cistu veidojumus audos, kas var būt redzami pat ar neapbruņotu aci kā balti, želejaini mezgli vai sporu kapsulas uz orgāniem.

Dzīves cikls

Daudzām myxozou sugām ir komplicēts divu saimnieku dzīves cikls. Parastais cikls ietver:

• zivju saimnieku, kurā veidojas myxospore (zvejojumā bieži identificējama spora forma);
• bezmugurkaulnieku saimnieku (visbiežāk anneīdi — oligoheti vai poliheti tārpi, bet dažām sugām arī bryozoa vai mija), kurā attīstās actinospore stadija, kas izplatās ūdenī un var inficēt zivis.

Parasti cikls notiek šādi: sporas, kas izdalījušās no inficētas zivs (caur bojājumiem vai kad zivs mirst), nonāk ūdenī un tiek uzņemtas tārpu vai cita bezmugurkaulnieka; iekšā šajā saimniekā attīstās aktīva stadija, kas pēc nobriešanas atbrīvo aktīnosporas (piem., triactinomyxon tipa), kas var inficēt zivis. Šī mijiedarbība starp abiem saimniekiem ir izšķiroša parazīta pastāvēšanai un izplatībai.

Ir izņēmumi: dažas sugas izmanto citu tipu bezmugurkaulniekus (piem., Tetracapsuloides bryosalmonae saistīta ar bryozoans), bet pamatprincipā daudzām well-studied sugām tips ir fish-annelid cikls. Cikla detaļas — laiks, sezonalitāte, aktīno-sporu morfoloģija — ļoti ietekmē slimību izplatību un ilgstošumu.

Sugas, slimības un nozīme

Dažas myxozou sugas ir nozīmīgas gan ekoloģiski, gan ekonomiski:

• Myxobolus cerebralis — izraisa whirling disease (virpošanas slimību) salmonīdiem; jaunās zivis attīstām deformācijas, koordinācijas traucējumus un paaugstinātu mirstību.
• Tetracapsuloides bryosalmonae — izraisa proliferatīvo nieru slimību (PKD) lašveidīgajām zivīm, būtiska problēma gan audzēšanā, gan savvaļā.
• Ceratonova shasta — nozīmīgs lašveidīgo patogēns Klusā okeāna reģionā; var izraisīt augstu mirstību.
• Daudzas citas sugas bojā aknas, žultsvadus, muskuļus vai nervu sistēmu, samazinot zivs kvalitāti tirdzniecībai un reproduktīvo panākumu.

Zivju audzētavas un brīvā dabā myxozoas var radīt lielus zaudējumus. Simptomi var būt klīniskā uzvedība (piem., galvas vai ķermeņa kustības traucējumi), orgānu palielināšanās, baltas cistas audos vai akūtā mirstība. Dažas sugas inficē cilvēkiem ēstās zivis arī no komerciālās viedokļa, tomēr tiešs cilvēka inficēšanās risks parasti ir zems, jo lielākā daļa sugu ir specifiskas zivju saimniekiem.

Diagnostika, profilakse un kontrole

Diagnostikai izmanto vairākas metodes:

• mikroskopija — sporu tieša identifikācija audu preparātos vai saspiežos;
• histoloģija — ļauj novērtēt audu bojājumus un parazīta lokalizāciju;
• molekulāras metodes (PCR, DNS sekvencēšana) — precīzai sugidentifikācijai un epidemioloģiskai izpētei;
• seraoloģiskas metodes — reizēm izmanto imūndiagnostikā.

Profilakses un kontroles pasākumi akvakultūrā ietver biodrošības protokolus (nepārvietot inficētas zivis), ūdens kvalitātes uzlabošanu, saimnieku populāciju (piem., tārpu) pārvaldību, selekciju uz rezistentajām līnijām un citus integrētas vadības elementus. Īpašu medikamentu pret myxozoām nav daudz, tāpēc uzsvars tiek likts uz profilaksi un vides pārvaldību.

Taksonomija, evolūcija un izpētes virzieni

Myxozoa taksonomiski agrāk tika klasificētas kā protozoāri (vienšūņi), jo to ķermeņa uzbūve šķita vienkārša un parastie daudzšūnu pazīmju rādītāji trūka. Tomēr molekulārās filogenētikas pētījumi (piem., vairākgēnu analīzes no Buddenbrockia un citām sugām) pierādīja, ka myxozoas patiesībā ir Cnidaria rindas pārstāvji, kas ilgstošas evolūcijas gaitā ir ļoti reducējušies un specializējušies parazītiskam dzīvesveidam.

Šī pārveidošanās ietver būtisku ģenoma samazināšanos, morfoloģisku zaudējumu (piem., tradicionāla polipa vai medūzas ķermeņa trūkums) un jaunu, parazītismam pielāgotu struktūru — polāro kapsulu — attīstību. Filogenētiskie dati liecina par saistību ar hidrozoriem (Hydrozoa), taču precīzas attiecības un adaptīvo ceļu detaļas joprojām ir aktīva pētniecības tēma.

Noslēgumā

Myxozoa ir interesanta grupas piemērs, kā evolūcija var radīt dziļu organismu pārveidi, radot mikroskopiskus, bet ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgus parazītus. Sapratne par to bioloģiju, dzīves cikliem un taksonomiju ir svarīga, lai efektīvi pārvaldītu zivju slimības un saglabātu gan komerciālo akvakultūru, gan savvaļas zivsaimniecību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Myxozoa?

J: Kāds ir daudzu Myxozoa sugu dzīves cikls?

J: Vai Myxozoa tiek uzskatīti par parazītiskiem vienšūņiem?

J: Kāda ir Myxobolus cerebralis nozīme?

J: Cik daudz Myxozoa sugu ir aprakstītas?

J: Ko par Myxozoa parādīja 50 Buddenbrockia kodējošo gēnu analīze?

J: Kāda ir līdzība starp myxozoan "polārajām kapsulām" un cnidaru nematocistām?

Meklēt pēc burta