Ņūfaundlenda — izcils peldētājs un glābējs: izcelsme un īpašības

Ņūfaundlenda — izcils peldētājs un glābējs: uzzini izcelsmi, tipiskās īpašības, veselību un aprūpi lielai, maigas dabas šķirnei.

Ņūfaundlenda ir liela suņu šķirne, kas radusies Ņūfaundlendā. Vispirms tos izmantoja zvejnieki un jūrnieki, lai pārnēsātu preces, un viņi lēkāja pāri bortam, lai glābtu cilvēkus no noslīkšanas. Ņūfaundlendi ir izcili peldētāji, jo to ūdensnecaurlaidīgais kažoks, kājas ar siksnām un spēcīgā muskulatūra ir lieliski pielāgoti darbam ūdenī.

Vēsture un pielietojums

Šī šķirne radās aukstajos Nordaamerika piekrastes apgabalos, kur nepieciešami izturīgi, spējīgi suņi smagā darbā — piekraušanai, vilkšanai un glābšanas darbiem. Tradicionāli ņūfaundlendi tika apmācīti peldēt un izvilkt cilvēkus no auksta ūdens, kā arī palīdzēt zvejniekiem ar tīkliem un svariem. Mūsdienās tie joprojām darbojas kā ūdensglābēji, terapijas suņi un uzticami ģimenes mājdzīvnieki.

Izskats un izmēri

Ņūfaundlendlande ir ļoti liela suņu šķirne; to augums parasti ir 26–28 collas (66–71 cm), un svars parasti svārstās ap 100–150 mārciņas (45–68 kg). To kažoks ir dubults — ar ūdensnecaurlaidīgu ārējo matu slāni un biezāku zemvilnu — un parasti ir melnā, brūnā vai pelēkā krāsā. Ir arī balt-melnas krāsas varianti (Landseer), kuri dažkārt tiek atzīti atsevišķi atkarībā no kinoloģiskās organizācijas. Sejas apmatojums ir īsāks, galva plaša un spēcīga, ausis garas un relatīvi platas, kakls muskuļots, krūškurvis plats ar lielu plaušu tilpumu. Spēcīgas augšstilbu un kāju muskulatūras dēļ šie suņi ir izcili peldētāji; arī aste ir plata un spēcīga, palīdzot vadīt kustību ūdenī.

Temperaments un piemērotība ģimenei

Ņūfaundlendi ir pazīstami kā maigi, pacienti un ļoti uzticami suņi. Viņi parasti ir draudzīgi pret bērniem un bieži tiek saukti par "ģimenes sargiem" — ne agresīvi, bet uzmanīgi un aizsargājoši. Tie labi panes citas mājdzīvniekus, ja tiek pareizi socializēti. Tomēr to lielais izmērs prasa vecāku uzmanību — kucēni ātri kļūst smagi, tāpēc ir svarīgi apmācīt pamatu paklausību un mājas uzvedību jau no agra vecuma. Ņūfaundlendi nav ideāli dzīvošanai tikai dzīvoklī bez iespējas pastaigām un peldēm; tie izjūt prieku kustībā un nepieciešami regulāri vingrinājumi.

Veselība — biežākās problēmas un profilakse

Ņūfaundlendiem var būt vairākas veselības problēmas, kas saistītas ar lielu izmēru un ģenētiku. Tie ir viena no šķirnēm, kur bieži tiek novērota gūžas locītavu displāzija; arī elkoņu displāzija un sirds saslimšanas var būt problēmas. Konkrēti, ņūfaundlendi var pārmantot subvalvulāro aortas stenozi — iezīmi, kas kaitē sirdij. Tāpat šai šķirnei ir zināma nosliece uz cistinūriju, kas var izraisīt urīna akmeņu veidošanos.

• Bieži pārbaudāmas problēmas: gūžas un elkoņu displāzija, sirds izmeklējumi (kardiologa konsultācija/ehokardiogrāfija), acu pārbaudes un ģenētiskie testi, tostarp cistinūrijas skrīnings.
• Jāņem vērā arī risks uz kuņģa dilatācijas un volvulus (bloating) attīstību, kas ir potenciāli dzīvību apdraudoša stāvokļa, kā arī jutība pret lieko svaru un locītavu noslodzi.
• Regulāras veterinārkontroles un atbildīga selekcija no audzētājiem, kas veic veselības testus suņiem, ievērojami samazina slimību risku nākamajās paaudzēs.

Kopšana, fiziskās vajadzības un barošana

Ņūfaundlenda prasa regulāru kopšanu: suņu īpašniekiem jāķemmē kažoks vismaz reizi nedēļā, savukārt piloša periods (pārejošā spalva) prasa biežāku ķemmēšanu. Peldēšana ir dabisks vingrinājums šai šķirnei — tas uztur muskulatūru un veselību bez lielas slodzes locītavām. Tomēr pēc peldes ir svarīgi kārtīgi nosusināt ausis, lai novērstu dzirdes kanāla iekaisumus.

Barošanā jāņem vērā liels augums: kvalitatīvs, enerģijas un proteīna sabalansēts barības plāns, sadalīts divās vai trīs ēdienreizēs dienā, palīdz izvairīties no kuņģa pārtukšošanās un nodrošina labu augšanu kucēnu periodā. Pārlieku strauja izaugsme un liekais svars var palielināt locītavu problēmu risku.

Apmācība un socializācija

Apmācība jāuzsāk agri — pozitīva pastiprināšana, konsekvence un pacietība darbojas vislabāk. Ņūfaundlendi ir gudri un mīl darboties kopā ar cilvēkiem, taču var būt arī nedaudz neatkarīgi. Laba socializācija pirmajos mēnešos palīdz veidot drošu un sabalansētu pieaugušo suni. Ņemiet vērā arī, ka lielie suņi, kas nav kontrolēti, var radīt nepatikšanas (piem., pavilkt pie pavadas), tāpēc agrīna pastaigu apmācība ir svarīga.

Dzīves ilgums, audzināšana un izvēle

Vidējais ņūfaundlendu dzīves ilgums ir ap 8–10 gadiem. Potenciālie saimnieki, kas apsver ņūfaundlendu, jāapzinās to resursu prasības — laiks kopšanai, finansiālā izdevumu daļa veterinārajai aprūpei un nepieciešamība pēc telpas un fiziskām aktivitātēm. Šie suņi ir lieliski sabiedrotie ģimenēm, kas var nodrošināt drošu vidi un regulāru vingrinājumu, kā arī izvēlas audzētāju, kas pārbauda suņu veselību un raksturu.

Cits

Ņūfaundlendi bieži tiek izmantoti arī terapijas un atbalsta darbos, pateicoties savam mierīgajam raksturam un pacietībai. Ja interesējaties par šīs šķirnes adopciju vai kucēnu iegādi, meklējiet cienījamu audzētāju vai glābšanas organizāciju, kas sniegs informāciju par vecāku veselības testiem un suņu sociālā pielāgojuma vēsturi.

Jautājumi un atbildes

J: No kurienes radās Ņūfaundlenda šķirne?

Q: Kam sākotnēji izmantoja Ņūfaundlendas šķirni?

J: Cik lieli ir ņūfaundlendi?

J: Kādas krāsas ir ņūfaundlenda kažoks?

J: Kāds temperaments piemīt ņūfaundlendiem?

J: Vai saimniekiem bieži jātīra ņūfaundlendi?

J: Vai ir kādas veselības problēmas, kas var skart šo šķirni?

Meklēt pēc burta