William Whewell
Viljams Vīvels (William Whewell, 1794. gada 24. maijs - 1866. gada 6. marts) bija angļu polimāts, anglikāņu priesteris, filozofs, teologs un zinātnes vēsturnieks. Viņš ietekmēja sava laika ievērojamos zinātniekus: Džons Heršels, Čārlzs Darvins, Čārlzs Līels un Maikls Faradejs. Viņš izgudroja daudzus mūsdienās lietotus terminus, piemēram, zinātnieks (1837. gadā).
Būdams galdnieka dēls, Vīvels izauga līdz augstākajam amatam. Viņš 28 gadus bija profesors, bet 25 gadus - Kembridžas Trīsvienības koledžas maģistrs. Viņš bija viens no Lielbritānijas Zinātnes attīstības asociācijas dibinātājiem un prezidents, Karaliskās biedrības biedrs un Ģeoloģijas biedrības prezidents. Par Trīsvienības koledžas maģistru viņu ieteica iecelt pats premjerministrs Roberts Pīls.
Vivelsam bija plašas intereses. Viņš pētīja okeāna plūdmaiņus (par to viņš saņēma Karalisko medaļu). Viņš publicēja darbus mehānikā, fizikā, ģeoloģijā, astronomijā un ekonomikā. Viņš sacerēja dzeju, rakstīja grāmatas, tulkoja Gētes darbus, rakstīja sprediķus un teoloģiskus traktātus.
Viljams Whewell
Zinātnes vēsture & filozofija
Var teikt, ka Vīvels bija pirmais vai viens no pirmajiem, kas izveidoja zinātnes filozofiju. Vienīgais viņa konkurents šajā ziņā bija Džons Heršels, kura "Priekšlasījums par dabas filozofijas studijām" ietvēra dažus no šiem jautājumiem.
Vīvels ir sarakstījis piecus sējumus "Induktīvo zinātņu vēstures un filozofijas", kas ir viņa galvenais darbs. Zinātne tolaik vēl bija jauna nodarbe. Pašiem zinātniekiem bija atšķirīgi uzskati par to, kā vislabāk veikt savu darbu. R. Vītols sniedza teorētisko ietvaru, un šis ietvars izraisīja plašas debates. Ilgstošas diskusijas par sociālo un ekonomikas filozofiju risinājās arī ar Džonu Stjuartu Millu.
Vārdi, ko viņš radīja
- Zinātnieks
- Fiziķis
- Anoda
- Katods
- Uniformitārisms: tie paši likumi un procesi, kas darbojas tagad, vienmēr ir darbojušies pagātnē un ir spēkā visur. Bieži tiek teikts, ka "tagadne ir pagātnes atslēga". Līdzīgi kā graduālisms - ideja, ka mazas, nepārtrauktas pārmaiņas rada milzīgas sekas.
- Katastrofisms: uzskats, ka uz Zemes ir notikuši pēkšņi, īslaicīgi un vardarbīgi notikumi, kas, iespējams, ir izplatījušies visā pasaulē.
- Konsilience: zināšanu vienotība, burtiski zināšanu "lēciens kopā".
Grāmatas
- Induktīvās zinātnes vēsture. 3 sējumi. Izdevumi: 1837; 1847; 1857.
- Induktīvo zinātņu filozofija, kas balstīta uz to vēsturi. 2 sējumi. Izdevumi: 1840; 1847; 1858–1860
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Viljams Whewell?
A: Viljams Vjūels bija angļu polimāts, anglikāņu priesteris, filozofs, teologs un zinātnes vēsturnieks.
J: Kāda ietekme viņam bija uz sava laika ievērojamākajiem zinātniekiem?
A: Viņš ietekmēja tādus ievērojamus sava laika zinātniekus kā Džons Heršels, Čārlzs Darvins, Čārlzs Līels un Maikls Faradejs.
J: Ko viņš izgudroja?
A: Viņš izgudroja daudzus terminus, ko lietojam šodien, piemēram, zinātnieks (1837. gadā).
Jautājums: Kā viņš nokļuva augstajā amatā?
A.: Būdams galdnieka dēls, Vīvels nokļuva līdz virsotnei. Viņš 28 gadus bija profesors un 25 gadus bija Kembridžas Trīsvienības koledžas maģistrs.
J: Kādus citus amatus viņš ieņēma?
A: Viņš bija viens no Britu Zinātnes attīstības asociācijas dibinātājiem un prezidents, Karaliskās biedrības biedrs un Ģeoloģijas biedrības prezidents. Pat premjerministrs Roberts Pīls ieteica viņu iecelt par Trīsvienības maģistru.
A:Kādus pētījumus veica Kūvels?
J: Kādus pētījumus veica D. Whewell?
A: Viņš pētīja okeāna plūdmaiņas (par to viņš saņēma Karalisko medaļu). Viņš arī publicēja darbus mehānikā, fizikā, ģeoloģijā, astronomijā un ekonomikā.
