Centrālā Atlantijas magmatiskā province (CAMP) ir milzīga vulkānu izvirduma un ar to saistītu intrūziju rezultāts, kura galvenā aktivitāte sākās triasa perioda beigās, aptuveni pirms 201 miljoniem gadu. Šī aktivitāte notika salīdzinoši īsā ģeoloģiskā laika posmā un ir saistīta ar Pangejas drupināšanos un sākotnējo Atlantijas okeāna atvēršanos.
Tā ir Zemes lielākā kontinentālā lielā vulkāniskā province, kuras pārklājuma platība tiek lēsta aptuveni 11 miljonu km2 robežās. Provincia sastāv galvenokārt no bazalta — bieži runā par lielapjoma plūdu bazaltiem — un veidojusies pirms Pangejas sabrukuma mezozoja ērā. Lielais vulkāniskā materiāla izmešanas apjoms, iespējams, veicināja plašākas vides pārmaiņas un ir saistīts ar triasa perioda beigu izmiršanu.
Pangejas sadrupināšanās gaitā radās jaunā okeāna baseins, kas vēlāk kļuva par Atlantijas okeānu. CAMP radīja plašu bazaltu dīku, slīpumu (silu) un lavu mantojumu teritorijās, kas aptver plašu zonu ap tagadējā Atlantijas okeāna ziemeļu daļu.
Izcelsme un vecums
Augsta precizitāte radiometriskajos datos rāda, ka CAMP galvenā aktivitāte notika ļoti īsā laika posmā apmēram pirms 201–200 miljoniem gadu, kas aptuveni sakrīt ar triasa un jūras perioda (jūras juras) robežu. Par CAMP izcelsmes mehānismu tiek apspriesta mantijas plūsta (mantle plume) vai plaša garozas retināšanās un rifta veidošanās kombinācija; abu procesu rezultātā liela apjoma magma spēja ātri sasniegt virsmu un izplatīties kā plašas lava plūsmas un kā intrūzijas zem virsmas.
Ģeogrāfiskā izplatība
CAMP atstājumi ir izkliedēti pa vairākām kontinentālām teritorijām, kas pirms tam veidoja Pangeju. Mūsdienās tos var sastapt Ziemeļamerikā (piemēram, Austrumkrasta un Centrālās Atlantijas teritorijās, tostarp Newarka basina bazalti), Dienvidamerikas ziemeļdaļā, Rietumāfrikā un Eiropas dienvidrietumu daļā (piem., lavas un intrūzijas Portugālē un Marokā). Šie izplatījumi ļauj pētniekiem salīdzināt un saistīt ģeoloģiskos vienumus pāri kontinentu robežām.
Ģeoloģiskā struktūra un litoloģija
Centrālais elements ir bazalta plūdi (flood basalts) — plānas, bet plašas lavas kārtas, kas atkārtojas un veido vairākus simtus metru biezu vulkānisku komplektu. Turklāt plaši ir izplatītas intrūzijas — dīkas un slīpumi (sili), kas veidojušās, kad magma spiedās cauri plaisām garozā. Šīs intrūzijas bieži ir orientētas riftsistēmu virzienā un kalpo kā svarīgi marķieri plaisu izkliedes virzienu atšifrēšanā.
Ietekme uz klimatu un bioloģiju
Plaša vulkaniskā aktivitāte, kāda bija CAMP, var izstarot milzīgus daudzumus CO2, SO2 un citu volatīlu savienojumu. Šāda gāzu izdalīšanās spēj izraisīt globālu sasilšanu, okeānu skābuma palielināšanos un deoksigenāciju, kas savukārt ietekmē jūras un sauszemes biotas izdzīvošanu. Līdz ar stratigrāfiskajiem un datēšanas uzrakstiem, CAMP aktivitāte bieži tiek saistīta ar triasa beigās novēroto masveida izmiršanu, kaut gan precīzs cēlonis joprojām pētāms.
Pētniecība, nozīme un cilvēku saimniecība
Pētnieki izmanto CAMP kā nozīmīgu piemēru, lai saprastu, kā lielapjoma vulkāniskās aktivitātes ietekmē klimatu, okeānu ķīmiju un tektoniskos procesus. CAMP dīku un lavas izplatība palīdz noteikt Pangejas plaisu attīstību un plātņu pārvietošanos. Turklāt bazalta nogulumi ietekmē vietējo augsni, hidrologiju un dažkārt kalpo arī kā hidrogeoloģiski svarīgas klintis vai vietas ar rūpniecisku nozīmi (piem., būvmateriāli, dolerīta bruģakmeņi u.c.).
Kopsavilkums
Centrālā Atlantijas magmatiskā province ir viena no iespaidīgākajām lielajām vulkāniskajām provincēm uz Zemes: plaša areāla, intensīvas īslaicīgas aktivitātes un nozīmīgas vides sekas dēļ tā ir būtisks objekts gan ģeoloģiskajā, gan paleobioloģiskajā pētījumā. Izpratne par CAMP palīdz labāk saprast, kā liela mēroga vulkāniskie notikumi var ietekmēt planētas klimatu un dzīvi.
