Dīke (dambis) — definīcija, veidošanās un veidi
Dīke (dambis): skaidra definīcija, veidošanās process, intruzīvie un sedimentārie veidi, piemēri (Arrana) un to nozīme iežu struktūru izpētē.
Definīcija
Ģeoloģijā dambis (vai dike) ir vēlāka vertikāla ieža veids, kas iegriežas vai šķērso vecākus iežu slāņus. Tehniski dīķis ir jebkura ģeoloģiska struktūra, kas šķērso:
- a) plakanas sienu iežu struktūras, piemēram, gultnes;
- b) masīvus iežu blokus, parasti vulkāniskas izcelsmes iežus.
Veidošanās
Visbiežāk dīķi rodas, kad magma vai šķidrā lava izspiežas caur spraugām un plaisām esošajos iežos. Šāds process parasti notiek pēc tam, kad galvenā vulkāniskā aktivitāte ir beigusies vai samazinājusies, un magma meklē ceļu uz augšu caur vājākām zonām slāņos. Tā rezultātā jaunais iežs šķērso agrāk veidojušos sedimentārā un/vai vulkāniskā izcelsmes iežus.
Dīķu veidošanās bieži saistīta ar šādiem procesiem:
- magma ieplūde un sacietēšana plaisās, kas veidojas spiediena izmaiņu vai tektonisku spēku ietekmē;
- spraugu vai plaisu paplašināšanās seismisku notikumu laikā, kas ļauj iežiem aizpildīt pēkšņi atvērtās vietas;
- nogulumu dīķu (sedimentāru dīķu) gadījumā – šķidru nogulumu (piem., smilts, brekcijas) iekļūšana vertikālās spraugās vai spiediena izraisīta injektēšanās.
Veidi
Dīķus parasti iedala pēc izcelsmes un ģeometriskajām īpašībām:
- Intruzīvie (magmatiskie) dīķi – magma injicējas un sacietē plaisās vai spraugās starp iežu slāņiem. Tie var būt gan smalkgraudaini (aplīti, pegmatīti), gan rupjgraudaini atkarībā no sacietēšanas apstākļiem.
- Sedimentārie dīķi – vertikālas vai slīpas iežu aizpildes ar nogulumiežiem, kas var rasties, kad šķidri nogulumieži tiek iespiesti spraugās (piem., pēc zemūdens zemestrīcēm spraugas var aizpildīties ar brekcijām, t. i., sasmalcinātiem iežiem).
- Dīķu čupas un salenojumi – bieži dīķi parādās nevis viens pats, bet vairākās paralēlās vai krustveida plūsmās, veidojot dīķu laukumus vai "čupas" (piemēram, daudzas vulkāniskās struktūras Arranas salā).
- Vertikāli un slīpi dīķi – pēc orientācijas dīķi var būt gandrīz vertikāli vai stipri slīpi; alternatīvs iebrukuma veids ir slīpums, kur jaunāki ieži izveidojas starp vecākiem slāņiem, nevis tieši caur tiem (bieži saukts par sill angļu valodā).
Īpašības
- Dīķu biezums un garums var būt ļoti mainīgs – tie var būt dažu centimetru vai metru biezumā vai veidot vairākus kilometrus garus pavediens.
- Magma sacietējot dīķos bieži veidojas raksturīgas struktūras, piemēram, chilled margins (audzē smalkāks apmales slānis), kontaktmetamorfisms blakusesošajos iežos un kolonnainā lūzuma pazīmes.
- Dīķi ir noderīgi relatīvā datējuma noteikšanai: tie šķērso vecākus iežus, tāpēc dīķu sacietēšanas laiks skaitās jaunāks par šķērsotajiem iežiem.
Nozīme un piemēri
Dīķi sniedz svarīgu informāciju par iežu vēsturi un vulkānisko aktivitāti noteiktā reģionā. Tie var darboties kā barjeras vai ceļi minerālu uzkrāšanai, tāpēc ir nozīmīgi arī ieguves ģeoloģijā. Dīķu tīklu novērošana palīdz rekonstruktēt tektoniku, magma plūsmas virzienu un spiediena apstākļus zem virsmas.
Dīķi ir izplatīta, gandrīz universāla vecāko paleozoja iežu iezīme, jo šajās ģeoloģiskajās epohās nebyja plašas vulkāniskās un tektoniskās aktivitātes, kas radīja daudz šķērsojošu intruzīvu struktūru.
Kopsavilkums
Dīķi (dambji) ir svarīgas ģeoloģiskas struktūras, kas rodas, kad jaunāki ieži iegriežas, ieplūst vai tiek iespiesti vecāku iežu struktūrās. Tie var būt gan magmatiskās, gan sedimentārās izcelsmes, atšķirties pēc orientācijas, izmēra un minerālsastāva, un sniedz vērtīgu informāciju par reģiona ģeoloģisko attīstību.
Pārklāts gneiss ar granīta ortogneisa dīķi.
Arran salas dienvidu piekrastes dambji (Skotija)
Diabaza dīks, kas šķērso horizontālus kaļķakmens slāņus Arizonā.
Neliels dambis uz Baranofa pāri salām vedošās takas, Aļaskā.
Dambji Gunnišonas Melnajā kanjonā (Black Canyon of the Gunnison National Park), Kolorādo, ASV
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dambis?
A: Dīķis ir ģeoloģisks veidojums, kas veidojas, kad vēlāk izkususī lava iestumjas starp vecākiem iežu slāņiem, veidojot vertikālu iezi starp vecākiem iežu slāņiem.
Q: Kādus iežu veidus var šķērsot dambji?
A: Dambji var šķērsot plakanu sienu iežu struktūras, piemēram, slāņkopu, un masīvus iežu veidojumus, kas parasti ir vulkāniskas izcelsmes.
J: Kā veidojas dambji?
A: Dambji var būt vai nu iestumti (intruzīvo iežu), vai arī nogulumiežu (sedimentāro iežu) izcelsmes. Visbiežāk notiek tā, ka vēlāka vulkāniskā darbība izspiež lavu cauri slāņiem, kas agrāk bija nogulumiežu veidā, vai cauri agrākajiem vulkāniskiem iežiem.
J: Kur var atrast vaļņu grēdas?
A: Dīķu rojas ir sastopamas Arranas salā un citās planētās.
J: Kas ir brekcija?
A: Brekcijas ir sasmalcināti ieži, kas var aizpildīt zemūdens zemestrīču radītās spraugas.
J: Kāda ir atšķirība starp dambjiem un sliekšņiem?
A: Dambis ir vertikāls iebrukums, bet sils ir horizontāls iebrukums. Dilles veidojas, kad vēlāki ieži veidojas starp vecākiem slāņiem, nevis caur tiem.
J: Kāda ir dambju nozīme ģeoloģijā?
A: Dīķi ir izplatīti un gandrīz vispārēji sastopami vecākajos paleozoja iežos, un tie var sniegt svarīgas norādes par konkrētas teritorijas ģeoloģisko vēsturi.
Meklēt