Kaskādes vulkānu loks — Klusā okeāna ziemeļrietumu vulkānu komplekss
Kaskādes vulkānu loks — Klusā okeāna ziemeļrietumu vulkānu komplekss: 20+ lielie vulkāni, aktīvais vulkanisms, Reinjē, Sent Helensa un Šastas iespaidīgās virsotnes.
Kaskādes vulkānu loks (pazīstams arī kā Kaskādes vulkāni vai Kaskādes loks) ir liels vulkānu komplekss, kas izvietojas Klusā okeāna ziemeļrietumos — Britu Kolumbijas dienvidrietumos, Vašingtonā, Oregonā un Kalifornijas ziemeļos. Loka centrā ir Klusā okeāna ziemeļrietumu kalnu grēda — Kaskādes grēda (Cascade Range). Šajā zonā ietilpst aptuveni 20 lielāki vulkāni un vairāk nekā 4 000 individuālu vulkānisku atvērumu, krāteru un izvirdumu laukumu.
Ģeoloģija un izcelsme
Kaskādes loka vulkāniskā aktivitāte saistīta ar zemes garozas subdukciju, kur zem Ziemeļamerikas šķautnes iegrimst klons — Juan de Fuca šķautne. Šis process rada magmu, kas paceļas uz virsmu un veido stratovulkānus, vārveida vulkāniskus lauku laukus un lāvu plūsmu laukus. Vulkanisms šajā apgabalā sācies aptuveni pirms 37 miljoniem gadu, taču lielākā daļa no pašlaik redzamajiem vulkāniem ir daudz jaunāki — parasti jaunāki par 2 miljoniem gadu.
Galvenie rādītāji un izmēri
Daudzi Kaskādes vulkāni ir ievērojami augsti un masīvi: divpadsmit no tiem sasniedz vai pārsniedz 3000 m augstumu, bet divi augstākie — Reinjē un Šastas kalns — pārsniedz 4300 m (aptuveni 14 000 pēdu). Pēc tilpuma lielāki piemēri ir plašie vulkānu vairogi, piemēram, Medicine Lake un Newberry; to tilpumi ir apmēram 145 mi³ (600 km³) un 108 mi³ (450 km³) attiecīgi.
Vulānisms un nozīmīgi izvirdumi
Lokā ir bijuši gan mazi, gan katastrofāli izvirdumi. Viens no pēdējiem lielākajiem un labi dokumentētajiem notikumiem bija Svētās Helensas kalna eruptions 1980. gada 18. maijā, kas radīja plašus postījumus un mainīja apkārtējo reljefu. Kaskādes izvirdumi var radīt dažādus apdraudējumus: piroklastiskās plūsmas, pelnu mākoņus, lāharus (ūdens un vulkānisko materiālu maisījumi), lāvas plūsmas un novājinātas nogāzes. Jo īpaši vulkāni ar ledāju vai sniega segumu (piemēram, Reinjē) rada augstu laharu risku, jo izkausētais ledus var ātri sajaukties ar vulkānisko materiālu.
Galvenie vulkāni Kaskādes lokā
Starptautiski pazīstamie un ģeoloģiski nozīmīgie vulkāni lokā ir, piemēram:
- Silvertronas kalns
- Mīgera kalns
- Keilija kalns
- Garibaldi kalns
- Beikera kalns (Baker)
- Ledāja virsotne (Glacier Peak)
- Rainjē kalns
- Sent Helensa kalns
- Adamsa kalns
- Huda kalns
- Džefersona kalns
- Trīs māsas (Three Sisters)
- Broken Tops
- Bakeras kalns
- Ņūberijas vulkāns (Newberry)
- Tilsena kalns
- Mazamas kalns (Krātera ezers)
- Maklaflina kalns
- Medicīnas ezera vulkāns (Medicine Lake)
- Šastas kalns
- Šastina
- Tehamas kalns
- Lasena virsotne
Draudi, uzraudzība un civilās aizsardzības pasākumi
Vulkānu aktivitāte Kaskādes lokā nozīmē, ka reģionā pastāv potenciāls plašiem draudiem apdzīvotām vietām un infrastruktūrai. Valsts un starptautiskās organizācijas, tostarp ASV Geological Survey (USGS) un Kanādas vulkanoloģijas un seismoloģijas dienesti, uzrauga loka vulkānus, izmantojot seismometrus, gāzu mērījumus, satelīta novērošanu un ģeodēziskos mērījumus. Informācijas izplatīšana, evakuācijas plāni un laicīga brīdināšana ir būtiskas sabiedrības aizsardzības daļas.
Tūrisms, daba un izpēte
Kaskādes loka vulkāni ir arī tūrisma un dabas objektu centri: daudzi atrodas nacionālajos parkos un piedāvā pārgājienus, kāpienus un iespējas iepazīt vulkāniskās ainavas, ezerus (piem., Krātera ezers), nacionālos rezervātus un bioloģisko daudzveidību. Zinātnieki turpina pētīt loka veidošanos, izvirdumu vēsturi un iespējamās nākotnes aktivitātes.
Kopumā Kaskādes vulkānu loks ir viens no Klusā okeāna ugunīgā josta fragmentiem Arktikas reģiona un Ziemeļamerikas robežās, kas apvieno nozīmīgu ģeoloģisku vēsturi, dabas vērtības un potenciālus draudus cilvēku apdzīvotām teritorijām.
Lielākie Kaskādes vulkānu izvirdumi pēdējo 4000 gadu laikā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Kaskādes vulkānu loks?
A: Kaskādes vulkānu loks ir liels vulkānu komplekss Britu Kolumbijas dienvidrietumos, Vašingtonā, Oregonā un Kalifornijas ziemeļos. Tas ir daļa no Klusā okeāna ziemeļrietumu kalnu grēdas Kaskādes grēdas.
J: Cik vulkānu ietilpst šajā lokā?
A: Loku veido aptuveni 20 lielākie vulkāni un vairāk nekā 4000 atsevišķu vulkānisko avotu.
J: Cik augsti ir daži no augstākajiem vulkāniem šajā lokā?
A: Divpadsmit vulkānu, kas atrodas šajā lokā, ir augstāki par 3000 m, un divi no tiem - Reinjera un Šastas kalns - ir vēl augstāki - 14 000 pēdu (4300 m).
J: Kad šajā reģionā sākās vulkāniskā darbība?
A: Vulkanisms šajā reģionā sākās apmēram pirms 37 miljoniem gadu.
J: Kāds bija pēdējais katastrofālais izvirdums, kas šeit notika?
A: Pēdējais lielākais katastrofālais izvirdums notika 1980. gada 18. maijā Sent Helensas kalnā.
J: Kādi ir daži no ievērojamiem vulkāniem, kas atrodas šajā teritorijā?
A: Šajā apgabalā atrodas šādi ievērojami vulkāni: Silvertrona kalns, Mīgera kalns, Keilija kalns, Garibaldi kalns, Beikera ledāja virsotne, Reinjera kalns, Sent Helensa kalns, Adamsa kalns, Huda kalns, Džefersona kalns, Trīs māsu salauztā virsotne, Bakeras Ņūberijas vulkāns, Tilsena kalns, Mazamas kalns (Krātera ezers), Maklaflina Medicine ezera vulkāns, Šastas kalns un Lasena virsotne.
Meklēt