Smilšu dolāri ir saplacinātu, urbjošu jūras ežu sugas, kas pieder pie Clypeasteroida kārtas. Echinarachnius parma, parastais smilšu dolārs, ir plaši izplatīts Ziemeļu puslodē no plūdmaiņu zonas līdz ievērojamam dziļumam. Smilšu dolāri sastopami mērenā un tropu joslā, bieži dzīvojot smilšainās vai dūņainās jūras gultnēs, kur tie raknējas vai daļēji aprakās. p76
Ķermeņa uzbūve
Visiem smilšu dolāriem ir stingrs skelets, ko sauc par testu. Tests parasti ir plakans, diska vai elipses formas un bieži sastopams baltā krāsā izskalotā veidā uz pludmalēm. Dzīviem indivīdiem testa virsmu sedz smalkas kustīgas spīles un maza kaulu āda, kas padara testa virsmu pūkainu vai vilnainu.
Poru rindas (ambulakrālā sistēma) — tāpat kā citiem jūras ežiem, arī smilšu dolāriem ir piecas pāru poru rindas. Poras ir izkārtotas kā ziedlapiņas jeb petaloīdās struktūras uz testa virsmas; tās ir perforācijas endoskeletonā, caur kurām izvirzās cauruļveida kājiņas (tube feet). Šīs kājiņas galvenokārt nodrošina gāzu apmaiņu (elpošanu), bet arī palīdz pārvietošanās un barības savākšanā. Papildus ir spīles un cilīm līdzīgas struktūras, kas palīdz raknēt un pārvietoties smilšainā substrātā.
Barošanās un dzīvesveids
Smilšu dolāri parasti ir depozīta vai filtrējošie barotāji. Daļa sugu barības daļiņas no smiltīm, attīrot organisko vielu atlikumus; citas sugas izmanto ūdenī suspendētas daļiņas. Muti parasti atrodas testa apakšpusē (orālā virsma). Atšķirībā no daudziem "parastajiem" jūras ežiem, kuriem ir labi attīstīta zaru-rūpniecā mehānisms (Aristoteļa laterna), smilšu dolāriem barošanās aparāts ir modificēts, pielāgojoties dzīvei smiltīs.
Morfoloģiskas variācijas
Dažām sugām uz testa ir lunules — caurumi vai iegriezumi (piemēram, tā sauktie "keyhole" jeb atslēgas caurumi), kas palīdz stabilizēt ķermeni straujā straumē, mazinot pacelšanos un veicinot ūdens plūsmas kontroli starp ķermeņa apakšējo un augšējo virsmu.
Izplatība, ekoloģiskā nozīme un parazīti
Smilšu dolāri sastopami dažādos platuma grādos — no seklām piekrastes zonām līdz dziļākiem dibeniem. Viņi spēlē nozīmīgu lomu bentiskajos ekosistēmās, pārstrādājot organisko vielu un aerējot sedimentu. Predatori ietver dažādas zivis, krabjus un jūras zvaigznes; daži parazīti un epibionti var dzīvot uz testa vai spīlēm.
Reprodukcija un attīstība
Lielākajai daļai smilšu dolāru sugu ir ārējā apaugļošana — gan olšūnas, gan spermatozoīdi tiek izvadīti ūdenī, un attīstās brīvi peldējošas lārvas (planktotrofas) pirms nosēšanās uz substrāta un pārvēršanās par jaunajiem indivīdiem. Šis lārvu posms ļauj nodrošināt plašu izplatību un ģenētisko apmaiņu starp populācijām.
Saskarsme ar cilvēkiem
Izskalotie dzīļu testi bieži tiek salasīti kā suvenīri vai izmantojami dekorācijā. Tie ir arī svarīgi pētniecībā — gan dzīvas populācijas, gan fosilais materiāls sniedz informāciju par jūras vidi, sedimentācijas apstākļiem un klimata izmaiņām. Taupība ir vēlams — kā jebkuru dzīvo organismu, arī smilšu dolāru populācijas var ietekmēt piesārņojums, kuģu satiksme un pārmērīga savākšana.
Piezīme: testu parasti mēdz atrast baltu un nedzīvu uz pludmalēm; dzīviem dzīvniekiem testa virsmu sedz smalkas spīles un dzīvā āda, kas bojājumu gadījumā nokrīt un atstāj izžuvušu, balti pelēku skeletu.
