Sirds eži (Spatangoida) — Echinocardium: bioloģija, dzīvesveids un izplatība
Iepazīstinājums ar sirds ežiem (Spatangoida) Echinocardium: bioloģija, ieraktā dzīvesveida adaptācijas, barošanās mehānisms un piekrastes izplatība.
Sirds eži ir ehinoīdi. Šāds dzīvesveids ir līdzīgs smilšu dolāru dzīvesveidam, taču sirds eži pieder pie citas grupas. Sirds eži pieder pie Loveniidae dzimtas Spatangoida kārtas.
Echinocardium ir standarta britu sirds ezis smilšainās piekrastēs. Tā dzelkšņi ir pārvērsti mīkstā formā, un tiem ir lipīgas caurulītes-kājiņas, pa kurām barība nonāk zarnās. Tie var ierakties līdz pat pieckārt lielākam augstumam par savu augumu un joprojām saglabāt saikni ar virsmu, lai iegūtu skābekli saturošu ūdeni un barību.
Izskats un morfoloģija
Sirds ežu ķermenis ir sirdsveida vai olveida, nedaudz saplacināts un pārklāts ar smalkiem, mīkstiem adatiņiem (spīnām), kas bieži izskatās kā matiņi. Spines un ādas segums ir pielāgots dzīvei smiltīs — tās neplēšas kā cietie akmeņainie adatiņi, bet ir elastīgas un segtas ar smalkām cilijām. Uz ķermeņa virsmas atrodas speciālas caurulītes-kājiņas (podija), kas ir lipīgas un kalpo barības vākšanai un pārvietošanai uz muti.
Dzīvesveids un barošanās
Sirds eži ir galvenokārt depozīta barotāji — tie barojas ar smiltīs un dūņās esošiem organiskajiem atlikumiem. Ar lipīgajām podijām un gļotainām caurulītēm tie savāc sīkas organiskās daļiņas, kuras tiek novirzītas uz mutes atveri. Daļa sugu arī filtrē ūdenī izkliedētus organiskos fragmentus. Ierakties smiltīs sirds eži var dziļi — bieži līdz vairākkārtīgai sava ķermeņa garuma dziļumam —, vienlaikus uzturot kanālu saiknei ar virsmu, caur kuru plūst skābekli saturošs ūdens.
Elpošana un fizioloģija
Elpošana notiek, izmantojot podijas un speciālas gļotainas struktūras, kas palīdz apmainīt gāzes starp iekšējo ķermeni un ūdeni, kas plūst caur tiem. Ieraktā stāvoklī Echinocardium uztur savienojumu ar virsmu, lai saņemtu skābekli saturošu ūdeni un organiskos barības elementus.
Reprodukcija un attīstība
Lielākā daļa sirds ežu izdala olšūnas un spermu atklātajā ūdenī — notiek ārēja apaugļošana. No apaugļotām olšūnām attīstās pelagiski (ūdenī brīvi peldējoši) kāpuri, kas pēc tam metamorfizējas par jaunajiem ezīšiem un ierokas smiltīs. Dažādām sugām ir atšķirīgas vai sezonālas vai visu gadu izdalīšanās periods, atkarībā no temperatūras un barības pieejamības.
Izplatība un biotopi
Echinocardium sugas ir raksturīgas mērenajām jūras zonām; viena no labi pētītajām sugām — Echinocardium cordatum — sastopama Ziemeļatlantijā, tostarp Britu piekrastēs, kā arī citviet Eiropā. Sirds eži dzīvo galvenokārt smilšainās vai smilšmāla nogulsmēs, no seklām piekrastēm līdz dažu desmitu metru dziļumam.
Ekoloģiskā loma
Sirds eži ir nozīmīgi ekosistēmu inženieri: ierokoties un barojoties, tie veicina sedimenta maisījumu (bioturbāciju), uzlabo skābekļa piegādi nogulsmu dziļākajos slāņos un palīdz sadalīt organisko vielu. Tas ietekmē mikroorganismu kopienas un citu bezmugurkaulnieku dzīves apstākļus.
Draudi un cilvēka ietekme
Lai gan daudzas sirds ežu populācijas ir samērā izplatītas, tās var būt jutīgas pret smilšu izskalojumu, zvejas tralēšanu, piesārņojumu un habitatālos traucējumiem. Intensīva cilvēka darbība piekrastēs var samazināt to skaitu vai izmainīt to dzīves apstākļus.
Predatori un attiecības ar citiem organismiem
Sirds ežus apēd dažādi plēsēji — zivis (piemēram, flatfish), krabi, jūras zvaigznes un dažas gliemenes. Dažām sugām uz ķermeņa dzīvo arī epizoiskie organismi vai aļģes, taču ierakta dzīve samazina šādu kolonizāciju.
Interesanti fakti
- Echinocardium un citi sirds eži ir labi pielāgojušies ieraktam dzīvesveidam — to ārējais izskats un spines to padara piemērotus dzīvei smiltīs.
- Sirds eži var būt noderīgi pētniekiem kā indikatori par sedimentu kvalitāti un ekosistēmas veselību.
Ja vēlaties, varu papildināt rakstu ar konkrētu sugu piemēriem, attēliem vai informāciju par Echinocardium cordatum vai citu reģionā sastopamu sugu bioloģiju.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sirds eži?
A: Sirds eži ir ehinoīdi, kas pieder Loveniidae dzimtas Spatangoida kārtas dzimtas ehinoīdiem.
Q: Kā sirds ežu dzīvesveids ir līdzīgs smilšu dolāru dzīvesveidam?
A: Sirds eži dzīvo līdzīgi kā smilšu dolāri.
J: Kāds ir standarta britu sirds ežs, kas sastopams smilšainos krastos?
A: Echinocardium ir standarta britu sirds eži, kas sastopami smilšainos krastos.
J: Kā sirds eži pārnes barību uz zarnām?
A: Sirds ežiem ir lipīgas cauruļveida pēdas, pa kurām barība nonāk zarnās.
Jautājums: Cik daudz sirds eži var ierakt attiecībā pret savu augumu?
A: Sirds eži var ierakties līdz pat piecas reizes vairāk par savu augumu.
J: Kā sirds eži uztur saikni ar virsmu, lai iegūtu skābekli saturošu ūdeni un pārtiku?
A: Sirds eži uztur saikni ar virsmu, lai piekļūtu skābekli saturošam ūdenim un barībai.
J: Kas notiek ar sirds ežu dzelkšņiem?
A: Sirds ežu dzelkšņu dzelkšņi pārvēršas mīkstā formā.
Meklēt