Jūras zirnekļi ir jūras posmkāji no Pycnogonida klases.

Pasaulē ir aptuveni 1300 jūras zirnekļu sugu. Jūras zirnekļi sastopami visos okeānos, tostarp Vidusjūrā, Karību jūrā un Ziemeļu Ledus okeānā. Piekrastes ūdeņos sastopamās sugas parasti ir nelielas, un to kāju garums ir aptuveni 1 colla (2,5 cm), bet lielos dziļumos dzīvojošās sugas - līdz 24 collām (60 cm).

Jūras zirnekļi nav īsti zirnekļi vai pat zirnekļveidīgie. To tradicionālā klasifikācija kā chelicerātus tos tuvina īstiem zirnekļiem, nevis citām labi zināmām posmkāju grupām, piemēram, kukaiņiem vai vēžveidīgajiem.

Tomēr jaunākie ģenētiskie pierādījumi liecina, ka tās varētu būt senas māsas grupas radinieces visiem pārējiem dzīvajiem posmkājiem.

Ķermeņa uzbūve un izskats

Jūras zirnekļu ķermenis ir plāns un dažkārt gara, salīdzinot ar kāju garumu. Uzbūves galvenās daļas ir rīkles knābis (proboscis), kas paredzēts barības sūkšanai, neliels prosoma/trunk segments un ļoti samazināta vēdera daļa. Parasti tiem ir četri pāri staigāšanas kāju (kopumā 8 kājas), taču dažām sugām var būt pieci vai seši pāri kāju — atkarībā no taksonomiskajām īpatnībām.

Pie priekšējā galapunkta atrodas speciālas piešūpojošās atloks appendices: chelifores vai palpi (dažām sugām), kas palīdz satvert barību, un īpašas kājas, ko sauc par ovigeriem — vīriešu populācijās tās izmanto olu nēsāšanai un aprūpei. Āda ir plāna, bieži caurspīdīga vai krāsaina, un dažām sugām ir sari vai mazi izaugumi (tuberkuli), kas palīdz maskēties.

Uzturs un dzīvesveids

Jūras zirnekļi parasti ir gaļēdāji vai saprotofāgi un barojas ar:

  • hidroīdiem, sūnām un citiem cnidārijiem (piem., hidriem)
  • sūnām un sūkļiem
  • bryozoāriem (sūnītēm)
  • šeliktiskiem un dažreiz polihetiem (mēroga tārpiem)
  • mikroorganismiem un detritusu, ja cita barība nav pieejama

Viņi izmanto rīkli, lai izsūktu mīksto audu saturu no savu upuru ķermeņiem vai izspiež šķidrumu un sūc.

Vairošanās un attīstība

Jūras zirnekļu vairošanās ir interesanta: daudziem sugu pāriem ikrus aprūpē vīrieši, kuri nēsā olas uz ovigeru kājām līdz to izšķilšanai. Pēc apaugļošanas olas pielīp pie speciālajām kājām, kur tās tiek aerētas un aizsargātas. Kāpuri tiek saukti par protonimfu (protonymphon) — tie parasti ir mazs, ar trim pāriem kāju un attīstās caur vairākiem posmiem, līdz kļūst par pieaugušo indivīdu.

Taksonomija, evolūcija un fosilijas

Pycnogonida klasē ietilpst vairākas ģints un sugas. Taksonomija ir sarežģīta, jo daudzi sugas ir maz zināmas un tiek atrastas dziļūdeņos. Fosilais ieraksts ir reti sastopams, tāpēc precīza evolūcijas līnija ir diskutabla. Daži senie fosīlie atradumi, kas atgādina jūras zirnekļus, liecina par to cylindrical senumu, bet molekulārie pētījumi ir radījuši diskusijas par to, kur tie stāv salīdzinājumā ar pārējiem posmkājiem — tradicionāli tuvāk chelicerātiem, bet jaunāki dati liecina arī par agrāku atzarojumu no posmkāju saknes.

Izplatība, izmēri un biotopi

Kā minēts, jūras zirnekļi sastopami visos okeānos — no seklajiem piekrastes reģioniem līdz okeāna dziļumiem. Piekrastē dzīvojošās sugas parasti ir nelielas (apmēram 1 colla = 2,5 cm kāju garums), bet dažas dziļūdeņu sugas var būt ievērojami lielākas — līdz aptuveni 24 collām (60 cm) vai vairāk, ja skaita kāju garumu. Tie var dzīvot uz akmeņiem, jūras zālēm, koraļļu un sūnu kolonijām vai brīvi peldēt.

Ekoloģiskā loma un cilvēka interese

Jūras zirnekļi ir svarīga ekosistēmas daļa — tie regulē sīkāku bezmugurkaulnieku populācijas un ir barības avots lielākiem plēsējiem. Zinātniski tie interesē pētniekus ar savu neparasto morfoloģiju, atlīdzības vaderējošu pēcdzemdību aprūpi un neskaidro evolūcijas pozīciju posmkāju koku kartē. Tā kā daudzas sugas dzīvo dziļumos, par to bioloģiju ir maz datu, un jaunas sugas joprojām tiek atklātas.

Saglabāšana un pētniecība

Lielākā daļa jūras zirnekļu sugu nav pietiekami izvērtētas saskaņā ar starptautiskām conservation sistēmām. Dziļūdeņu sugu izpēte prasa specializētu aprīkojumu, un izmaiņas okeāna ekosistēmās — piemēram, klimata pārmaiņas un dziļūdens zveja — var ietekmēt šo sugu populācijas. Turpinās gan taksonomiski, gan ģenētiski pētījumi, kas mēģina noskaidrot to precīzu vietu posmkāju evolūcijā un ekoloģisko nozīmi.