Chelicerata ir posmkāju apakšdzimta. Šajā apakšdzimtā ietilpst divas galvenās klases: Arachnids un Merostomata.

Kas ietilpst abās klasēs

Merostomata iekļauj izmirušos euripterīdus un mūsdienās dzīvojošos pakavainie krabi (Xiphosura). Pakavainie krabi ir sena un relatīvi nemainīga grupa, ko nereti sauc par dzīvajām fosilijām, jo to ārējā uzbūve ir saglabājusies līdzīga ļoti ilgu laiku. Savukārt Arachnids aptver daudzveidīgu sauszemes grupu — zirnekļus un viņu radiniekus — kuri ir pielāgojušies dzīvei uz sauszemes.

Izcelsme un fosilijas

Chelicerāti radās kā jūras organismi. Agrākās uzticamās chelicerātu fosilijas — tieši euripterīdi — datētas ar laiku pirms aptuveni 445 miljoniem gadu, Ordovika (ordovika) perioda beigās. No šīs jūras izcelsmes liecina arī mūsdienu pakavainie krabi, kuri saglabājušies kā jūras sugas.

Sugas un izplatība

Lai gan līdz mūsdienām saglabājušās tikai četras jūras sugas, un visas tās ir zemžurku krabji, ir vairāk nekā 77 000 zināmu gaisu elpojošu chelicerātu sugu (galvenokārt Arachnids). Faktiski daudzi pētnieki lēš, ka nepierakstīto un vēl neidentificēto chelicerātu sugu skaits varētu sasniegt simtiem tūkstošu (dažreiz min apmēram 500 000).

Piknogonīdi un to statuss

Piknogonīdi (jūras "zirnekļi") ir apmēram 1300 sugu liela grupa, kuras taksonomiskais statuss attiecībā uz chelicerātiem nav pilnīgi skaidrs. Daļa pētījumu liecina, ka tie varētu būt chelicerātu radinieki, bet pastāv arī viedoklis, ka tie ir sena māsas grupa visiem pārējiem dzīvajiem posmkāju dzīvniekiem — šajā jautājumā vēl notiek diskusijas, un ģenētiskie dati sniedz pretrunīgus signālus.

Ķermeņa uzbūve un galvenās pazīmes

  • Chelicerātiem nav antenu — to priekšējās ekstremitātes ir specializētas un sauktas par čelicērām, kuras izmanto barības satveršanai vai saindēšanai (piemēram, zirnekļiem).
  • Ķermenis parasti sadalīts divās daļās: prosoma (priekšķermenis) un opisthosoma (pakaļķermenis).
  • Daudziem chelicerātiem ir pedipalpās vai kājās specializētas struktūras — piemēram, zirnekļiem tās palīdz pārvietoties, saņemt barību vai pārošanās gaitā.

Elpošana un fizioloģija

Elpošanas orgāni atšķiras starp grupām: pakavainajiem krabjiem ir grāmatu žaunas, daudziem sauszemes arahnīdiem ir grāmatu plaušas vai traheju sistēma. Šīs adaptācijas ļāvušas arahnīdiem veiksmīgi kolonizēt sauszemes vidi.

Dzīvesveids un barošanās

Čelicērātu dzīvesveids lielākoties ir gaļēdājs vai cita veida heterotrofs, taču grupā atrodami arī parazīti, saprotrofi un dažas sugas, kuras barojas ar augiem vai organiskajām atlieku daļām. Zirnekļi, ķirzakas līdzīgas akurātas nibinātas radības un citi arahnīdi parasti medī mazos kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus; daļa no tiem izmanto inde vai saldētu barību, citas — guru tīklus un slazdus. Pakavainie krabi barojas galvenokārt jūras dibena organiskajām atliekām un sīkiem bezmugurkaulniekiem.

Ekoloģiskā un cilvēku nozīme

  • Arachnīdi ir svarīgi dabiskās līdzsvara uzturētāji, kontrolējot kukaiņu populācijas.
  • Pakavainie krabi ir nozīmīga daļa piekrastes ekosistēmām; to asinīm (Limulus amoebocyte lysate) ir liela nozīme medicīnā, jo tā tiek izmantota baktēriju toksīna detekcijā.
  • Zinātnes un Aizsardzības skatu punktā daudzas sugas tiek pētītas un dažas — aizsargātas, jo to populācijas mazinās cilvēka darbības un biotopu iznīcināšanas dēļ.

Taksonomija un skaitliskums

Chelicerata ietver plašu taksonomisku daudzveidību, no mirstīgajiem un maziem meža augsnes iemītniekiem līdz lieliem jūras izmirušajiem euripterīdiem. Kā minēts, aprakstīto gaisu elpojošo chelicerātu sugu skaits pārsniedz 77 000, taču patiesais sugu daudzums, iespējams, ir daudz lielāks.

Chelicerāti ir būtiska posmkāju apakšdzimta daļa, kuru izpēte sniedz svarīgas atziņas par evolūciju, ekoloģiju un bioloģisko daudzveidību gan ūdeņos, gan uz sauszemes.