Raibuļi (Rallidae) — putnu dzimta: sugas, izplatība un biotopi
Raibuļi (Rallidae) — daudzveidīga putnu dzimta: sugas, izplatība un biotopi. Uzzini par purviem, salu nelidojošām sugām un dzīvi blīvā veģetācijā.
Raibuļi (Rallidae) ir liela mazu un vidēja lieluma putnu dzimta. Tie ir radniecīgi dzērvēm, un abas ir grupveidīgo (Gruiformes) kārtā. Šajā dzimtā ietilpst tā sauktie raibuļi, kraki, ķērkši un galinusi (piem., ģintis Rallus, Porzana, Gallinula, Porphyrio u. c.). Kopumā Rallidae sastāv no apmēram 130–150 sugām, kas sadalītas vairākās ģintīs.
Izplatība un biotopi
Raibuļi ir plaši izplatīti un sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Biežāk sastopamie biotopi ir mitrāji — purvi, niedru audzes, upju un dīķu palienes, mangrovi un cita blīva ūdensaugu veģetācija — jo šajās vietās ir labvēlīgi barības resursi un aizsegums. Tomēr dažas sugas apdzīvo arī mežus, pļavas, lauksaimniecības zemes un krūmājus, un ģeogrāfiski Rallidae ir sastopami gan kontinentos, gan daudzās salās.
Īpašības un uzbūve
Raibuļu ķermenis parasti ir salīdzinoši kompakts un bieži vien sāniski saplacināts, kas ļauj vieglāk manevrēt cauri biezai veģetācijai. Raksturīgas īsas, apaļas spārnu formas (daudzas sugas lido nedaudz un reti), spēcīgas kājas un garas pirkstu daļas, kas palīdz staigāt pa slapju virsmu un niedrēm. Plumāža parasti ir maskējoša — brūni, pelēki un melni toņi ar raksturīgām svītrām vai plankumiem, lai putns būtu mazāk pamanāms.
Uzturs un uzvedība
Raibuļi ir galvenokārt omnivori — to uzturā ir ūdens un sauszemes bezmugurkaulnieki (tārpi, kukaiņi, krabji), gliemji, mazi vardes un zivtiņas, kā arī sēklas un ūdensaugi. Tie bieži ir noslēpumaini un dzīvo blīvā veģetācijā; daudzām sugām raksturīgs skanīgs, tālsauksmes veida balss lietojums, un tās parasti tiek vairāk saklausītas nekā redzētas. Dažas sugas ir naktīgas vai aktīvākas krēslas stundās.
Vairošanās
Ligzdas parasti tiek būvētas uz zemes vai tuvu ūdens malai, bieži blīvos niedru vai stiebru pušķos. Daudzas sugas ir monogāmas ligzdošanas sezonā, bet ir arī sugas ar citiem pārošanās modeļiem. Kāpuri (vistiņas) parasti ir precocīli — pēc izšķilšanās viņi ātri staigā un var sekot vecākiem. Ligzdošanas laiks, olu skaits un inkubācijas ilgums atšķiras starp sugām.
Salas, nelidošanas evolūcija un sugu daudzveidība
Salas ir nozīmīgas raibuļu diversitātes un endēmismu centri; daudzām salu sugām evolucionēja samazinātas spārnu funkcijas vai pilnīga nelidošana, jo bez plēsējiem nebija nepieciešamības lidošanai. Tomēr šī adaptācija padara salas sugas īpaši neaizsargātas pret cilvēka darbību un ievestajiem plēsējiem.
Draudi un aizsardzība
Raibuļu populācijas daudzviet ir apdraudētas, galvenokārt sakarā ar mitrāju iznīcināšanu un degradāciju, lauksaimniecības paplašināšanos, piesārņojumu, kā arī invazīvo sugu — īpaši žurkām, kaķiem un citiem savvaļas plēsējiem salās. Pēc cilvēku iekolonizācijas daudzas salu sugas izzuda. Tomēr ir arī aizsardzības panākumi: dažas retos vai izmiršanas robežā esošas sugas tiek atjaunotas ar biotopu atjaunošanu, plēsēju kontroles programmām un pavairošanas programmām (piemēram, dažas Porphyrio un Gallirallus sugas).
Praktiskas atziņas
- Raibuļus bieži pamanīs pēc skaļām balsīm vai pēdām purvā, nevis tieši redzot putnu.
- Ja redzat salu sugas vai nelidojošu raibuļu, tā parasti ir endēmiska un īpaši jūtīga pret traucējumiem.
- Aizsardzības pasākumi mitrājiem un invazīvo sugu kontrole ir svarīgi, lai saglabātu dažādas raibuļu sugas.
Uz salām ir daudz raibuļu sugu, un daudzas no tām ir nelidojošas, kas padara tās īpaši jutīgas pret cilvēku ietekmi un ievestajiem plēsējiem.
Nenobriedušais plankumainais jūras krauklis (Porzana porzana)
Sarkanspuru dzegužpirkstīte, Rallina fasciata
Ūdenstilpīte, Rallus aquaticus
Lidojums un bezlidojums
Visām sliedēm spārni ir īsi un noapaļoti. To lidojums nav spēcīgs, bet var ilgt ilgu laiku, un daudzas sugas migrē katru gadu. Sliktā lidojuma dēļ tās var viegli novirzīties no kursa, tāpēc tās ir bieži klejotājas. Tāpēc tās ir kolonizējušas daudzas izolētas okeāna salas. Turklāt šie putni bieži dod priekšroku skraidīšanai, nevis skraidīšanai, īpaši blīvu krūmu vai mežu biotopos. Daži putni arī ir bez lidojuma kādā laikā to nārsta laikā.
Daudzi salu spāres ir bezspārņi, jo nelielās salās, kur nav bīstamu plēsēju, tiem nav nepieciešams lidot vai pārvietoties lielus attālumus. Lidojums ir ļoti prasīgs, jo ķīļa un lidojuma muskuļi aizņem līdz pat ceturtdaļai putna svara. Samazinot lidojuma muskuļus, samazinās metaboliskās vajadzības, un tas samazina bezspārnu dzelzceļu vajadzību pēc enerģijas. Šā iemesla dēļ bezspārņu lidotprasme atvieglo izdzīvošanu un kolonizāciju uz salas, kur resursi var būt ierobežoti. Bezspārnu lidotprasme var attīstīties ļoti strauji; Laysan Rail vajadzēja tikai 125 000 gadu, lai zaudētu lidotprasmi un attīstītos samazināti, stublāji spārni, kas noder tikai līdzsvara saglabāšanai, ātri skrienot.
Jautājumi un atbildes
J: Kādas ir sliedes?
A: Raibes ir mazu līdz vidēja lieluma putnu dzimta, kas ir radniecīga dzērvēm, un abas pieder pie plēsoņveidīgo (Gruiformes) kārtas putnu dzimtas.
J: Kas ietilpst Rallidae dzimtā?
A: Rallidae dzimtā ietilpst kraukļi, ķīvītes un žagatas.
J: Ar ko ir saistītas daudzas kraukļu sugas?
A: Daudzas grīšļu sugas ir saistītas ar mitrājiem.
J: Kādos biotopos nav sastopamas grīšļu sugas?
A: Slieces nav sastopamas sausos tuksnešos, polārajos reģionos un kalnu apgabalos virs sniega līnijas.
J: Kur ir sastopami Rallidae?
A: Rallidae ir sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.
J: Kāds ir visizplatītākais grīšļu biotops?
A: Visbiežāk sastopamās platības ir purvi vai blīvi meži.
J.: Vai grīšļi ir nelidojoši?
A: Daudzas salās mītošās sliedes ir nelidojošas.
Meklēt