Līšana
Lēnošana ir veids, kā dzīvnieks noteiktos gadalaikos vai noteiktos dzīves cikla posmos regulāri atmet daļu ķermeņa (parasti ārējo slāni vai apvalku). Lēnošanu dēvē arī par ataugšanu, izkrišanu vai dažām sugām - ekdīzi.
Pēršana var skart gan epidermu (ādu), gan matus, kažokādu, vilnu vai citu ārējo slāni. Dažām sugām var nokrist arī citas ķermeņa daļas, piemēram, dažiem kukaiņiem - spārni. Piemēram, putniem ir vecas spalvas, zīdītājiem (īpaši suņiem un citiem suņveidīgajiem) - vecs apmatojums, rāpuļiem - veca āda, bet posmkāju dzimtas dzīvniekiem - viss eksoskelets.
Ņūfaundlendas suns guļ blakus savam izķemmētajam matam.
Ekdīze
Artropodiem, piemēram, kukaiņiem, zirnekļveidīgajiem un vēžveidīgajiem, ataugšana ir eksoskeleta (jeb čaulas) noliešana.
Šo plekšanas procesu sauc par ekdīzi. Tā ir raksturīga visai bezmugurkaulnieku grupai, klėdai Ecdysozoa. Šajā grupā ietilpst posmkāji, nematodes, samta tārpi, zirgspārņi, rotifērijas, tardigrades un Cephalorhyncha. Tā kā šo dzīvnieku kutikulas bieži vien veido neelastīgu eksoskeletu, augšanas laikā tas tiek nomests un veidojas jauns, lielāks apvalks. No fosilijām ekdīzi izmantoja trilobīti un euripterīdi.
Ekdīze ir daļa no visa metamorfozes procesa. Lai dzīvnieks pārietu no vienas formas uz citu, ir nepieciešamas dažādas stadijas (ko sauc par "instāriem") un jauna "aparāta" (piemēram, maņu orgānu) attīstība. Jaunais eksoskelets sākotnēji ir mīksts, bet pēc vecā eksoskeleta izaugšanas sacietē.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Moulin?
A: Lēnošana ir process, kurā dzīvnieks noteiktos gadalaikos vai dzīves cikla posmos regulāri nomet daļu ķermeņa, piemēram, ārējo slāni vai apmatojumu.
Kādi citi termini tiek lietoti, lai apzīmētu plekšanu?
A: Citi termini, ko lieto, lai apzīmētu ataugšanu, ir atdalīšana, izkrišana un ekdīze.
J: Kādas ķermeņa daļas var izkrist plekšanas laikā?
A: Līšanas laikā var nokrist epiderma (āda), mati, kažoks, vilna vai cits ārējais slānis. Dažām sugām var nokrist arī citas ķermeņa daļas, piemēram, kukaiņiem - spārni.
J: Vai ir kādi piemēri par dzīvniekiem, kuriem notiek ataugšana?
A: Kā piemēru var minēt putnus, kas atkrīt no spalvām, zīdītājus (jo īpaši suņus un citus suņveidīgos, kas atkrīt no veciem matiem), rāpuļus, kas atkrīt no vecas ādas, un posmkāju dzimtas dzīvniekus, kas atkrīt no visa sava eksoskeleta.
Vai ir kāds konkrēts laiks, kad dzīvnieki parasti sāk pīlinga procesu?
A: Jā, parasti dzīvnieki mēnēšanās procesu sāk noteiktos gadalaikos vai dzīves cikla posmos.
J: Vai visām sugām ir kāds no riesta posmiem?
A: Jā, visām sugām ir kāda veida riesta process, lai gan dažādās sugās tas var atšķirties.
J: Kā dzīvnieku vide ietekmē to līņošanos?
A: Dzīvnieka vide var ietekmēt tā līšanas modeli, jo noteikti vides apstākļi var izraisīt hormonu izmaiņas, kuru rezultātā mainās laiks un biežums, kādā notiek līšanas process.
