Samta tārpi (Onychophora - burtiski "nagu nesēji") ir mazs panartropodu dzimtas pārstāvis.

Pastāv divas dzimtas un aptuveni 200 sugas. Visas dzīvojošās sugas dzīvo uz sauszemes, mitros vai mitros tropu apgabalos.

Divas dzīvās dzimtas ir Peripatidae un Peripatopsidae. Tām ir savdabīgs izplatības veids, jo peripatīdiem raksturīgs galvenokārt ekvatoriālais un tropiskais apgabals, bet peripatopsīdi visi sastopami kādreizējās Gondvānas teritorijā.

Šiem segmentētiem tārpveidīgajiem organismiem ir sīkas acis, "kažoks", antenas, vairāki kāju pāri un gļotu dziedzeri. Uzskata, ka šī grupa ir radniecīga posmkāju dzimtas dzīvniekiem. Tie medī mazākus dzīvniekus, piemēram, kukaiņus, kurus ķer, izsmidzinot lipīgu gļotu.

Izskats un morfoloģija

Samta tārpi ir mīkstķermeņi ar segmentētu, cilindrisku ķermeni, kuru virsma pārklāta ar t.s. "samta" — smalku kutikulu un īsu ķermeņa apmatojumu. Viņiem ir no vairākiem līdz vairākām desmitām pāru īsu, kālu tipa ķermeņa izaugumu (lobopodi), katram ar nelielu nagu vai ķepiņu, kas iedēvēta arī sugas vārda pamatsaknē. Pie galvas ir pāris labi attīstītu antenu (ķermeņa juteklīšiem), un acis bieži vien ir vienkāršas, nespējot nodrošināt smalku attēlu, taču tās uztver gaismu un tumšu.

Uzvedība un barošanās

Samta tārpi ir gausi pārvietojošies plēsēji, kas medī mazas bezmugurkaulnieku sugas, piemēram, kukaiņus un citas mazas radības. Viņi izmanto specializētas gļotu dziedzeru atveres uz galvas malām, lai izšļakstītu lipīgu gļotu strūklu, kas paralizē un noķer upuri. Pēc tam viņi pieeja un mehāniski sakošļā vai izšķīdina upuri ar fermentiem.

Reprodukcija un attīstība

Reproduktīvā bioloģija dažādām sugām atšķiras: daļa sugu ir olu dējējas, dažas ligzdas apsaimnieko (ovioviviparītas), bet daudzām ir dzīvdzemdības (viviparija) formas, kur attīstība notiek mātes ķermenī. Dažās sugās konstatēta arī plašāka vecāku aprūpe, piemēram, olas vai mazuļu aizsargāšana.

Izplatība un sugu daudzveidība

Kā minēts, pastāv divas galvenās dzimtas — Peripatidae un Peripatopsidae — ar raksturīgu ģeogrāfisko sadalījumu. Kopumā aptuveni 200 aprakstītu sugu, bet vēl arvien atklāj jaunas, it īpaši mazapdzīvotās tropu mežu teritorijās. Samta tārpi dzīvo galvenokārt mitros biotopos: zem koku mizas, kompostas slāņos, akmeņu vai nokritušu koku atlieku zemā.

Ekoloģiskā loma un saglabāšana

Samta tārpi ir nozīmīga mikrobūvju daļa, regulējot mazo bezmugurkaulnieku populācijas un piedaloties organiskā materiāla pārstrādē. Viņu jutīgums pret mitruma zudumu un ierobežotā spēja izplatīties padara tos ļoti neaizsargājamus pret biotopu iznīcināšanu — mežu izciršanu, sauszemi un klimata pārmaiņām. Daudzas sugas ir lokāli retas un var tikt uzskatītas par apdraudētām.

Intereses sfēras un pētījumi

Samta tārpi piesaista zinātnieku uzmanību kā svarīgs evolūcijas posms starp tārpiem, mīkstajiem un posmkājiem — viņu anatomija un ģenētika sniedz datus par Panarthropoda attīstību. Tāpat to unikālā medību metode un gļotu sastāvs ir interesants gan bioloģiem, gan materiālu zinātniekiem.

Īsi svarīgākie fakti:

  • Ap 200 aprakstītas sugas; divas dzīvās dzimtas — Peripatidae un Peripatopsidae.
  • Dzīvo mitros sauszemes biotopos tropu un dienvidu puslodes reģionos.
  • Plēsēji, kuri izmanto lipīgu gļotu upuru noķeršanai.
  • Dažādas reproduktīvās stratēģijas — no olām līdz dzīvdzemdībai.
  • Jutīgi pret biotopu iznīcināšanu; daudzas sugas ir lokāli apdraudētas.