Onihofori (Onychophora) — samta tārpi: definīcija, sugas un izplatība
Samta tārpi (Onychophora - burtiski "nagu nesēji") ir mazs panartropodu dzimtas pārstāvis.
Pastāv divas dzimtas un aptuveni 200 sugas. Visas dzīvojošās sugas dzīvo uz sauszemes, mitros vai mitros tropu apgabalos.
Divas dzīvās dzimtas ir Peripatidae un Peripatopsidae. Tām ir savdabīgs izplatības veids, jo peripatīdiem raksturīgs galvenokārt ekvatoriālais un tropiskais apgabals, bet peripatopsīdi visi sastopami kādreizējās Gondvānas teritorijā.
Šiem segmentētiem tārpveidīgajiem organismiem ir sīkas acis, "kažoks", antenas, vairāki kāju pāri un gļotu dziedzeri. Uzskata, ka šī grupa ir radniecīga posmkāju dzimtas dzīvniekiem. Tie medī mazākus dzīvniekus, piemēram, kukaiņus, kurus ķer, izsmidzinot lipīgu gļotu.
Izskats un morfoloģija
Samta tārpi ir mīkstķermeņi ar segmentētu, cilindrisku ķermeni, kuru virsma pārklāta ar t.s. "samta" — smalku kutikulu un īsu ķermeņa apmatojumu. Viņiem ir no vairākiem līdz vairākām desmitām pāru īsu, kālu tipa ķermeņa izaugumu (lobopodi), katram ar nelielu nagu vai ķepiņu, kas iedēvēta arī sugas vārda pamatsaknē. Pie galvas ir pāris labi attīstītu antenu (ķermeņa juteklīšiem), un acis bieži vien ir vienkāršas, nespējot nodrošināt smalku attēlu, taču tās uztver gaismu un tumšu.
Uzvedība un barošanās
Samta tārpi ir gausi pārvietojošies plēsēji, kas medī mazas bezmugurkaulnieku sugas, piemēram, kukaiņus un citas mazas radības. Viņi izmanto specializētas gļotu dziedzeru atveres uz galvas malām, lai izšļakstītu lipīgu gļotu strūklu, kas paralizē un noķer upuri. Pēc tam viņi pieeja un mehāniski sakošļā vai izšķīdina upuri ar fermentiem.
Reprodukcija un attīstība
Reproduktīvā bioloģija dažādām sugām atšķiras: daļa sugu ir olu dējējas, dažas ligzdas apsaimnieko (ovioviviparītas), bet daudzām ir dzīvdzemdības (viviparija) formas, kur attīstība notiek mātes ķermenī. Dažās sugās konstatēta arī plašāka vecāku aprūpe, piemēram, olas vai mazuļu aizsargāšana.
Izplatība un sugu daudzveidība
Kā minēts, pastāv divas galvenās dzimtas — Peripatidae un Peripatopsidae — ar raksturīgu ģeogrāfisko sadalījumu. Kopumā aptuveni 200 aprakstītu sugu, bet vēl arvien atklāj jaunas, it īpaši mazapdzīvotās tropu mežu teritorijās. Samta tārpi dzīvo galvenokārt mitros biotopos: zem koku mizas, kompostas slāņos, akmeņu vai nokritušu koku atlieku zemā.
Ekoloģiskā loma un saglabāšana
Samta tārpi ir nozīmīga mikrobūvju daļa, regulējot mazo bezmugurkaulnieku populācijas un piedaloties organiskā materiāla pārstrādē. Viņu jutīgums pret mitruma zudumu un ierobežotā spēja izplatīties padara tos ļoti neaizsargājamus pret biotopu iznīcināšanu — mežu izciršanu, sauszemi un klimata pārmaiņām. Daudzas sugas ir lokāli retas un var tikt uzskatītas par apdraudētām.
Intereses sfēras un pētījumi
Samta tārpi piesaista zinātnieku uzmanību kā svarīgs evolūcijas posms starp tārpiem, mīkstajiem un posmkājiem — viņu anatomija un ģenētika sniedz datus par Panarthropoda attīstību. Tāpat to unikālā medību metode un gļotu sastāvs ir interesants gan bioloģiem, gan materiālu zinātniekiem.
Īsi svarīgākie fakti:
- Ap 200 aprakstītas sugas; divas dzīvās dzimtas — Peripatidae un Peripatopsidae.
- Dzīvo mitros sauszemes biotopos tropu un dienvidu puslodes reģionos.
- Plēsēji, kuri izmanto lipīgu gļotu upuru noķeršanai.
- Dažādas reproduktīvās stratēģijas — no olām līdz dzīvdzemdībai.
- Jutīgi pret biotopu iznīcināšanu; daudzas sugas ir lokāli apdraudētas.
Iespējamā fosiliju vēsture
Fosilijas no agrīnā kembrija ir pārsteidzoši līdzīgas samta tārpiem. Šīs fosilijas, pazīstamas kā lobopodi, bija jūras. Tie bija klods, no kura radās posmkāji, tardigradi un Onychophora. Tie ir sastopami kembrija, ordovika (iespējams), silūra un pensilvāna periodos.
Vēsturiski visas fosilās onihoforas un lobopodi tika apvienoti taksonā Xenusia. Tomēr tikai nedaudzām Kambrijas fosilijām ir pazīmes, kas tās noteikti vieno ar Onychophora. Izņēmums ir Hallucigenia un Collinsium ciliosum, kam ir izteikti onihoforiem līdzīgi nagi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir samta tārpi?
A: Samta tārpi ir neliela panartropodu dzimta, kas sastāv no tārpiem līdzīgiem organismiem ar segmentētu ķermeni, mazām acīm, kažokādu, antenām, vairākiem kāju pāriem un gļotu dziedzeriem.
J: Kur dzīvo samta tārpi?
A: Visas dzīvās samta tārpu sugas dzīvo uz sauszemes, galvenokārt mitros vai slapjos tropu apgabalos.
J: Cik ir samta tārpu sugu?
A: Ir aptuveni 200 samta tārpu sugu.
J: Kādas ir divas dzīvās samta tārpu dzimtas?
A: Divas dzīvās samtārpu dzimtas ir Peripatidae un Peripatopsidae.
J: Kāda ir šo divu samta tārpu dzimtu izplatība?
A: Peripatīdi galvenokārt dzīvo ekvatoriālajā un tropiskajā joslā, bet peripatopsīdi ir sastopami visā kādreizējā Gondvānas teritorijā.
J: Ar ko plēsās samtainās tārpenes?
A.: Samta tārpi plēsā mazākus dzīvniekus, piemēram, kukaiņus, kurus tie ķer, izsmidzinot lipīgu gļotu.
J: Ar ko samta tārpi ir radniecīgi?
A: Uzskata, ka samta tārpi ir radniecīgi posmkāji.
