Indijas purpursarkanā varde (Nasikabatrachus sahyadrensis) — bioloģija
Uzzini par Indijas purpursarkano vardi (Nasikabatrachus sahyadrensis): bioloģiju, dzīvesveidu Rietumu Gata, pazemes barošanās ar termītiem un monsuņu pārošanos.
Purpursarkanā varde Nasikabatrachus sahyadrensis ir reti sastopama un ekoloģiski īpaša abinieku suga, kas atrodama Rietumu Gata apgabalā Indijā. To parasti sauc arī par Indijas purpursarkano vardīti, pignose frog vai doughnut frog. Sugu 2003. gadā aprakstīja S. D. Biju un F. Bossuyt.
Sākotnēji suga tika saistīta ar Sooglossidae, jo molekulārie pētījumi atklāja saistību ar šīs grupas abiniekiem, tomēr mūsdienās tās liniju bieži izdala atsevišķā dzimtā (Nasikabatrachidae) kā īpašu un senīgu pārstāvniecību abinieku evolūcijā.
Izskats un uzbūve
Purpursarkanajai vardei ir īss, robusts ķermenis ar relatīvi mazu galvu un raksturīgu īsi izstieptu, smailu purnu — no turienes arī angļu nosaukums pignose. Īpatnējs ir arī īso kāju un apaļīgā ķermeņa attiecību, kas padara to piemērotu dzīvei zem zemes. Pieaugušie parasti ir tumši violetā vai purpursarkanā krāsā, reizēm ar blāvākām joslām vai plankumiem. Dzirdamais sauciens bieži tiek salīdzināts ar vistas kliedzienu — īss, klauvējošs skaņas signāls, ko izmanto pārošanās laikā.
Dzīves veids un barība
Šī suga ir spēcīgi fossorial (dzīvo pazemē) — lielāko gada daļu tās uzturas alās un pazemes ejās, iznākot ārā galvenokārt musonu sezonā (apmēram uz dažām nedēļām), lai pārotos. Atšķirībā no daudzām citām kāpuru sugām, kas medī virs zemes, purpursarkanā varde galvenokārt barojas pazemē — tās galvenais barības avots ir termīti, kurus tā iegūst, izmantojot īpaši pielāgotu mēli un spēja izrakt vai izlauzties pie termītu kolonijām.
Vairošanās un attīstība
Vairošanās notiek īsā, intensīvā periodā musonu laikā, kad vardes iznāk uz virszemes, lai pārotos. Pārošanās ir eksplozīva — daudz īpatņu saplūst vienā vietā, izsaucot raksturīgos saucienus. Olas tiek liktas ūdenī (parasti īslaicīgos upju vai straumju posmos), un kāpurposms attīstās ūdens vidē. Kāpuriem bieži ir īpašas adaptācijas, piemēram, saķeres vai mutes struktūras, kas palīdz izdzīvot straujākās straumēs; tie pāriet no ūdens uz sauszemes pēc metamorfozes, kad iestājas sausāka sezona.
Izplatība, dzīvotne un radinieki
Suga ir endēmiska Rietumu Gatiem un tai ir ļoti ierobežots izplatības areāls. Tā sastopama mežainās, mitrās nogāzēs un zemes slāņos, kur ir piemērotas pazemes ejas un termītu kolonijas. Purpursarkanajai vardei ir tuvākā radiniece — Bhupati purpursarkanā varde (Nasikabatrachus bhupathi), kas arī dzīvo Rietumu Gata reģionā un tika aprakstīta vēlāk; abas sugas kopā veido unikālu ģenētisku līniju, kas saistīta ar ļoti vecām evolūcijas atzarēm (Gondvānā radušos grupu pārstāvjiem).
Evolūcija un nozīme
Molekulārie pētījumi rāda, ka Nasikabatrachus pārstāv ļoti vecu atzaru abinieku evolūcijā, kas, iespējams, radās laikā, kad Dienvidāzijas kontinentālā masa vēl bija saistīta ar citām Gondvānas daļām. Šī senā izcelsme padara sugu nozīmīgu gan zinātniskā, gan aizsardzības kontekstā — tā sniedz informāciju par abinieku izplatību un evolūciju Dienvidāzijā.
Saglabāšana
Nasikabatrachus sahyadrensis tiek uzskatīta par sugu ar ierobežotu areālu un specifiskām dzīvotnes prasībām, tāpēc tā ir jutīga pret biotopu iznīcināšanu. Galvenie draudi ir mežu izciršana, lauksaimniecības paplašināšanās, cilvēku darbība kalnu nogāzēs un dzīvesvietu fragmentācija. Sugas aizsardzība prasīta, jo tās izzušana nozīmētu unikālas evolūcijas līnijas zaudēšanu. Indijas valdība un daudzas vides organizācijas ir uzsvērušas nepieciešamību aizsargāt Rietumu Gatu mežus un termītu bagātās teritorijas. 2019. gadā purpursarkanā varde tika oficiāli pasludināta par Indijas nacionālo abinieku, kas palielināja sabiedrības un mediju interesi par tās saglabāšanu.
Lai saglabātu šo sugu, nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi: dzīvotņu aizsardzība un atjaunošana, izpēte par populāciju izmaiņām un reproduktīvajām vajadzībām, kā arī sabiedrības informēšana vietējā līmenī. Tā kā purpursarkanā varde pavada lielu daļu laika pazemē un parādās tikai īsu laika posmu gadā, monitorings un datu vākšana prasa speciālas metodes un lauka pieeju.
Citas idejas
Zinātnieki apgalvo, ka, tā kā purpursarkanajai vardītei un Bhupati purpursarkanajai vardītei ir tuvi radinieki Seišelu salās, kas atrodas tuvu Āfrikai, visticamāk, Gondvanalanda ideja par to, kāpēc kontinenti ir tur, kur tie ir, ir pareiza. Saskaņā ar šo ideju Āfrika un Indija kādreiz bija viens liels kontinents, ko sauc par Gondvanalandu.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir purpursarkanās vardes zinātniskais nosaukums?
A: Purpura vardes zinātniskais nosaukums ir Nasikabatrachus sahyadrensis.
J: Kur dzīvo purpursarkanā varde?
A: Purpursarkanā varde dzīvo Rietumu Gata reģionā Indijā.
J: Kādi ir daži parastie purpursarkanās vardes nosaukumi?
A: Daži no purpursarkanās vardes sastopamajiem nosaukumiem ir Indijas purpursarkanā vardīte, pignose frog un doughnut frog.
J: Kas atklāja purpursarkano vardi?
A: Purpursarkano vardi 2003. gada oktobrī atklāja S. D. Biju un F. Bossyut.
J: Kādas krāsas ir violetā varde?
A: Violetā varde parasti ir tumši violetā krāsā.
J: Kad purpursarkanā varde iznāk no savas pazemes dzīvesvietas?
A: Purpursarkanā varde nāk ārā no savas pazemes dzīvesvietas apmēram uz divām nedēļām musonu laikā, lai pārotos.
J: Ko ēd purpursarkanā varde?
A: Purpursarkanā varde galvenokārt barojas ar termītiem, izmantojot mēli, un atšķirībā no daudzām citām rakstošo varžu sugām, kas barojas virs zemes, šī suga barojas pazemē.
Meklēt