Āfrikas savvaļas kaķis (Felis silvestris lybica) — mājas kaķa priekštecis

Uzzini par Āfrikas savvaļas kaķi (Felis silvestris lybica) — mājas kaķa priekšteci: biotopi, vēsture, pieradināšana un mūsdienu hibrīdi.

Āfrikas savvaļas kaķi (Felis silvestris lybica) ir mazi, sīvi kaķi, kas dzīvo Āfrikas un Tuvo Austrumu mežos, pļavās un krūmāju zemēs. Tās ir mājdzīvnieku kaķu tuvākās dzīvās radinieces.

Tas ir savvaļas kaķu pasuga, kas sastopama Āfrikas ziemeļu daļā un stiepjas gar Arābijas pussalas malām līdz Kaspijas jūrai. Tas ir visizplatītākais un visplašāk izplatītais savvaļas kaķis, un kopš 2002. gada IUCN to ir iekļāvis vismazāk apdraudēto sugu sarakstā.

Šķiet, ka Āfrikas savvaļas kaķis no pārējām pasugām atšķīrās pirms aptuveni 131 000 gadu. Daži atsevišķi Āfrikas savvaļas kaķi pirmo reizi tika pieradināti pirms aptuveni 10 000 gadu Tuvajos Austrumos, un tie ir mājas kaķu priekšteči. Pieradinātu kaķu atliekas tika atrastas cilvēku apbedījumos Kiprā, ko neolīta zemnieki darījuši pirms aptuveni 9500 gadiem. Mājas kaķu un Āfrikas savvaļas kaķu hibrīdi ir izplatīti arī mūsdienās.

Izskats un atšķirības

Āfrikas savvaļas kaķi parasti ir smilškrāsas vai pelēcīgi-brūni ar vieglām strīpām un plankumiem, kas palīdz maskēties krūmājos. Tie ir mazāki un slaidāki nekā daudzi rudi vai mežacūku izmēra savvaļas kaķi, ar:

• galvas un ķermeņa garums aptuveni 40–60 cm;
• asti 20–30 cm garumā ar skaidri redzamām gredzenveida krāsām;
• svaru parasti 3–7 kg atkarībā no reģiona un pieejamā barības daudzuma.

Atšķirībā no pilnībā savvaļas pasugām, Felis silvestris lybica bieži izskatās līdzīgāks mājas kaķim, tomēr tam var būt īpatnējs sejas profils, sveķainas ausis un ciets veikls ķermenis. Anatomiķi un genetiķi atšķir pasugas arī pēc kaulu un DNS iezīmēm.

Izplatība un mājvieta

Šī pasuga ir izplatīta Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un reģionos ap Kaspijas jūru. To var sastapt dažādos biotopos — no sausām krūmāju zemēm un stepēm līdz mežu malām un lauksaimnieciskām teritorijām. Āfrikas savvaļas kaķi bieži dzīvo tuvu cilvēku apmetnēm, kur pieejami grauzēji un citi mazie dzīvnieki.

Uzvedība un barība

Āfrikas savvaļas kaķi ir galvenokārt vientuļnieki un teritorāli dzīvnieki. Tie ir galvenokārt krēslainā un nakts aktivitātē (krepuskulārī/nocturnāli), bet var būt aktīvi arī dienā, ja tā labvēlīgi barības apstākļi.

Barība galvenokārt sastāv no:

• grauzējiem (pelēm, žurkām un citiem maziem zīdītājiem);
• putniem, rāpuļiem un insektiem;
• retāk — no augļiem un citu sugu atliekām.

To medību stratēģija bieži ir klusa, slēptoša — slēgšanās krūmos un pēdējs straujš izšāvums uz upuri.

Vairošanās un attīstība

Sezona var atšķirties pēc reģiona, taču parasti rītēšanos un mazuļu dzimšanu regulē barības pieejamība. Grūsnības periods ilgst aptuveni 63–68 dienas, un metienā parasti dzimst 2–4 kaķēni. Kaķēni pie mammas paliek vairākus mēnešus, līdz kļūst patstāvīgi, un dzīvotspēja dabā var būt atkarīga no plēsēju, slimību un pārtikas pieejamības spiediena.

Attiecības ar cilvēkiem un mājas kaķiem

Āfrikas savvaļas kaķis ir tieši saistīts ar mājas kaķa izcelsmi. Pieradināšanās notikusi, visticamāk, komensālas attiecībās — savvaļas kaķi izmantoti, jo tie kontrolēja grauzēju populācijas pie cilvēku labības krātuvēm. Arheoloģiskie atradumi, piemēram, Kiprā, liecina par šo agrīno kontaktu.

Hibridizācija ar brīvā dzīvojošiem mājas kaķiem mūsdienās rada ģenētiskas piesārņošanās risku tīrajām savvaļas populācijām. Tas apdraud vietējo pasugu īpatnības un rada sarežģījumus saglabāšanas stratēģijās.

Saglabāšana un draudi

Kaut arī IUCN klasificē Āfrikas savvaļas kaķi kā vismazāk apdraudēto kopš 2002. gada, pastāv vairāki lokāli nozīmīgi draudi:

• habitat loss — zemes izmantošana lauksaimniecībai un urbānizācija;
• persecutions — cilvēku postījumi, jo dažkārt tie tiek uzskatīti par plēsējiem vai slimību izplatītājiem;
• hibridizācija ar mājas kaķiem, kas grauj ģenētisko integritāti;
• slimības, ko var pārnest no mājas kaķiem (piem., kaķu leikozes vīruss u.c.).

Efektīvas saglabāšanas pasākumu piemēri ir publiskā izglītošana, mājas un svešu kaķu kastrācija/sterilizācija, aizsargāto teritoriju uzturēšana un monitorings, lai noteiktu tīras savvaļas populācijas stāvokli.

Kā atšķirt no brīvā dzīvojoša mājas kaķa

Praktiski, atšķirības var būt smalkas, jo daudzi brīvā dzīvojošie mājas kaķi izskatās līdzīgi. Tomēr uzmanība jāpievērš:

• uzvedībai — savvaļas kaķi parasti ir bailīgāki un izvairās no cilvēkiem;
• ķermeņa proporcijām — savvaļas pasugai ir robustāka galva un cita astiņas forma;
• genētiskām pārbaudēm — vienīgā drošā metode noteikt savvaļas un hibrīdu statusu.

Noslēgums

Āfrikas savvaļas kaķis (Felis silvestris lybica) ir nozīmīga suga gan ekoloģiski — regulējot mazo grauzēju populācijas, gan arī kultūrvēsturiski — kā viens no mājas kaķa priekštečiem. Lai gan šobrīd suga nav globāli kritiski apdraudēta, tās ilgtspējīgai nākotnei svarīga ir cilvēku apziņa, pareiza savvaļas un mājas kaķu sadarbība un mērķtiecīgas saglabāšanas darbības.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Āfrikas savvaļas kaķi?

J: Kur var atrast Āfrikas savvaļas kaķus?

J: Vai Āfrikas savvaļas kaķis ir savvaļas kaķa pasuga?

J: Vai Āfrikas savvaļas kaķis ir visizplatītākais un visizplatītākais savvaļas kaķis?

J: Vai Āfrikas savvaļas kaķis ir iekļauts apdraudēto sugu sarakstā?

J: Kad cilvēki pirmo reizi pieradināja Āfrikas savvaļas kaķus?

Vai Āfrikas savvaļas kaķu un mājas kaķu hibrīdi joprojām ir izplatīti?

Meklēt pēc burta