Mendeļa iedzimtība

Mendeļa ģenētika

Ierobežojumi

Mendeļa likumi ir plaši piemērojami, bet ne visām dzīvajām būtnēm. Tie attiecas uz jebkuru organismu, kas ir diploīds (kam ir divi hromosomu pāri) un kam notiek dzimumvairošanās. Tie neattiecas, piemēram, uz baktērijām vai aseksuālu vairošanos. Tie attiecas uz lielāko daļu augu un dzīvnieku.

Mendeļa likumi

Mendelis sava eksperimenta rezultātus izskaidroja ar diviem zinātniskiem likumiem:

• 1. Faktori, vēlāk saukti par gēniem, parastās ķermeņa šūnās parasti sastopami pa pāriem, bet dzimumšūnu veidošanās laikā tie atdalās. Tas notiek mejozes laikā, kad veidojas gametas. No katra hromosomu pāra gamete iegūst tikai vienu.
  Faktori (gēni) nosaka organisma īpašības un tiek pārmantoti no vecākiem. Kad hromosomu pāri atdalās, katra gamete saņem tikai pa vienam faktoram. Mendelis to nosauca par segregācijas likumu.
• Mendels arī norādīja, ka gēnu versijas var būt gan dominējošas, gan recesīvas. Mēs šīs dažādās versijas saucam par alēlēm.
• 2. Veidojoties gametām, dažādu gēnu aleles atdalās neatkarīgi viena no otras. Šo likumu viņš sauc par neatkarīgas sortimentācijas likumu. Tādējādi Mendelis uzskatīja, ka dažādas pazīmes tiek pārmantotas neatkarīgi viena no otras.
• Otrais likums ir patiess tikai tad, ja gēni neatrodas vienā hromosomā. Ja tie ir, tad tie ir savstarpēji saistīti. Tas bija nākamais lielais atklājums pēc Mendeļa: ka gēni ir hromosomās. Jo tuvāk tie atradās uz hromosomām, jo mazāka bija iespējamība, ka tie savstarpēji krustojas.

Mendeļa likumi izskaidroja rezultātus, ko viņš ieguva ar saviem zirņu augiem. Vēlāk ģenētiķi atklāja, ka viņa likumi attiecas arī uz citām dzīvām būtnēm, pat cilvēkiem. Mendeļa atklājumi, kas gūti, strādājot ar dārza zirņiem, palīdzēja izveidot ģenētikas nozari. Viņa ieguldījums neaprobežojās tikai ar viņa atklātajiem pamatnoteikumiem. Mendeļa rūpība par eksperimenta apstākļu kontroli un uzmanība, ko viņš veltīja skaitliskajiem rezultātiem, noteica standartu turpmākajiem eksperimentiem.

Sekas

1. Kad gametā hromosomu pāri tiek atdalīti, tie tiek sadalīti pēc nejaušības principa. Gametā var būt jebkura proporcija no 100 % mātes atvasinātu hromosomu līdz 100 % tēva atvasinātu hromosomu.
2. Krustošanās-apaugļošanas gadījumā meiozes laikā notiek hromosomu pāru apmaiņa. Tas palielina ģenētiski atšķirīgu indivīdu skaitu populācijā, kas ir svarīgi evolūcijā.
3. No 1. un 2. punkta izriet, ka, izņemot viendzimtos dvīņus, diviem brāļiem un māsām nav identiskas ģenētikas.

Diagrammas piemēri

• Diagrammās turpmāk norādītās attiecības ir statistikas prognozes. Lielā skaitā krustojumu pēcnācēju skaits ar šīm pazīmēm būs aptuveni vienāds ar dotajām attiecībām.

1. attēls: Dominējošais un recesīvais fenotips. (1) Vecāku paaudze. (2) F1 paaudze. (3) F2 paaudze. Dominējošais (sarkans) un recesīvais (balts) fenotips F1 paaudzē izskatās līdzīgi, un F2 paaudzē to attiecība ir 3:1.


3. attēls: Mirabilis jalapa krāsu alēles nav ne dominējošas, ne recesīvas. (1) Vecāku paaudze. (2) F1 paaudze. (3) F2 paaudze. "Sarkanā " un "baltā" alēle kopā veido "rozā" fenotipu, kā rezultātā F2 paaudzē sarkanā :rozā :baltā attiecība ir 1:2:1.