Ģenētiskā saistība
Ģenētiskā saistība rodas tad, ja alēles dažādos lokusos netiek dalītas nejauši. Tādējādi tiek pārkāpts Mendeļa otrais likums.
Gēni ir saistīti, ja tie atrodas vienā hromosomā. Tad mejozes laikā tie mēdz palikt kopā. Gēnu aleles dažādās hromosomās parasti nav saistītas, jo hromosomas meiozes laikā tiek neatkarīgi asortētas.
Meiozes laikā, kad notiek hromosomu segregācija, notiek zināma DNS krustošanās. Tādējādi vienas hromosomas alēles var atdalīties un nonākt dažādās meitas šūnās. Lielāka varbūtība, ka tas notiks, ja hromosomās alēles ir tālu viena no otras, jo ir lielāka iespēja, ka starp tām notiks krustošanās. Relatīvo attālumu starp diviem gēniem var aprēķināt, izmantojot organisma pēcnācējus, kuriem ir divas saistītas ģenētiskās pazīmes. Tiek atzīmēts to pēcnācēju procentuālais daudzums, kuriem abas pazīmes nav kopīgas. Jo lielāks ir to pēcnācēju procentuālais daudzums, kuriem ir abas pazīmes, jo tuvāk hromosomā atrodas abi gēni.
Šī bija pirmā metode, ko izmantoja gēnu kartēšanai hromosomās. Nosakot rekombinantu skaitu, var iegūt attāluma starp gēniem mērījumu. Šo attālumu sauc par ģenētiskās kartes vienību (m.u.) jeb centimetmorgan, un to definē kā attālumu starp gēniem, no kuriem viens meiozes produkts no 100 ir rekombinants. Rekombinantu biežums (RF) 1 % ir līdzvērtīgs 1 m.u. Saiknes karti izveido, noskaidrojot kartes attālumus starp vairākām pazīmēm, kas atrodas vienā hromosomā, ideālā gadījumā izvairoties no ievērojamiem starplaikiem starp pazīmēm, lai izvairītos no vairākkārtējas krustošanās iespējas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ģenētiskā saistība?
A: Ģenētiskā saistība rodas tad, ja alēles dažādos lokusos nesegregējas nejauši, pārkāpjot Mendeļa otro likumu. Gēni ir saistīti, ja tie atrodas vienā hromosomā un mejozes laikā mēdz palikt kopā.
J: Kā var atdalīt alēles vienā hromosomā?
A: Alēles vienā hromosomā var atdalīt, krustojot DNS meiozes laikā, kad notiek hromosomu segregācija. Šāda notikuma varbūtība palielinās, ja hromosomā alēles atrodas tālu viena no otras, jo ir lielāka iespēja, ka starp tām notiks krustošanās.
Kādu metodi izmantoja, lai kartētu gēnus uz hromosomām?
A: Pirmā metode, ko izmantoja, lai kartētu gēnus uz hromosomām, bija relatīvā attāluma aprēķināšana starp diviem gēniem, izmantojot organisma pēcnācējus, kuriem ir divas saistītas ģenētiskas pazīmes. Tika atzīmēts to pēcnācēju procentuālais daudzums, kuros abas pazīmes nesakrīt, un lielāks procentuālais daudzums norāda uz tuvāku gēnu atrašanās vietu hromosomā.
J: Kas ir ģenētiskās kartes vienība (m.j.) jeb centimetmorgans?
A: Ģenētiskās kartes vienība (m.j.) jeb centimorgans ir definēts kā attālums starp gēniem, no kuriem viens meiozes produkts no 100 ir rekombinants. Rekombinantu biežums (RF) 1 % ir līdzvērtīgs 1 m.u..
J: Kā tiek veidota saiknes karte?
A: Saiknes karti var izveidot, nosakot attālumus starp vairākām pazīmēm, kas atrodas vienā hromosomā, ideālā gadījumā izvairoties no ievērojamiem starplaikiem starp pazīmēm, lai izvairītos no vairākkārtējas krustošanās vienlaikus.
J: Kas notiek, ja, veidojot sasaistes karti, starp pazīmēm ir nozīmīgas atstarpes?
A: Ja, veidojot sasaistes karti, starp pazīmēm ir ievērojami atstarpes, palielinās iespēja, ka vienlaikus notiks vairāki krustošanās gadījumi, kas var novest pie neprecīzu rezultātu iegūšanas, kartējot gēnu atrašanās vietas un attālumus viens no otra hromosomās.
