Gregor Mendel
Gregors Johans Mendelis (1822. gada 20. jūlijā Heinzendorfā, Austrijā - 1884. gada 6. janvārī Brūnnā, Austroungārijā) bija austriešu mūks un botāniķis.
Viņš izveidoja ģenētiku, krustojot zirņu augus. Viņš atklāja dominējošās un recesīvās īpašības (gēnus), krustojot augus savā siltumnīcā. Tas, ko viņš uzzināja, mūsdienās ir pazīstams kā Mendeļa iedzimtība.
Sākotnēji viņa darbi netika novērtēti, bet 1900. gadā tos "no jauna atklāja" Kārlis Korenss un Hugo de Vriess. Eriha fon Čermaka kā trešā jauna atklājēja statuss tagad ir mazāk pārliecinošs.
Eksperimenti
Mendelis krustojumiem izmantoja ēdamos zirņus (Pisum sativum). Viņš izvēlējās septiņus raksturlielumus, kas bija atšķirīgi un nekad nesajaucās; tie parādījās kā alternatīvas vai nu, vai. Piemēri: auga augstums (īss vai augsts); zirņu krāsa (zaļa vai dzeltena); ziedu izvietojums (tikai augšdaļā vai izkliedēti gar stublāju).
Kad viņš krustīja šķirnes, kas atšķīrās pēc kādas pazīmes (piemēram, augstas krustojot ar īsām), pirmajā hibrīdu (F1) paaudzē radās tikai viena no divām alternatīvām. Viena pazīme bija dominējošā, bet otra recesīvā. Taču, krustojot šos hibrīdus savā starpā, otrajā (F2) paaudzē atkal parādījās recesīvā pazīme. To augu īpatsvars, kuriem bija dominējošais raksturs pretstatā recesīvajam, bija gandrīz 3 pret 1. Turpmāka dominējošās grupas pēcnācēju (F3) analīze parādīja, ka viena trešdaļa no tiem bija īstās paaudzes un divas trešdaļas - hibrīdās paaudzes. Tādējādi attiecību 3:1 var pārrakstīt kā 1:2:1, kas nozīmē, ka 50 procenti F2 paaudzes bija īstās ciltsbūves un 50 procenti vēl joprojām bija hibrīdi. Tas bija Mendeļa galvenais atklājums.
To visu varētu rezumēt, sakot, ka mantojums nebija saplūšana, kā Darvins bija domājis, tas bija daļiņveida. Faktori (gēni) nesajaucās vai nesajaucās, tie palika atsevišķi un tika nodoti nākamajai paaudzei nemainīgi.
Savu darbu viņš publicēja 1866. gadā, taču tajā laikā neviens nesaprata, cik nozīmīgs tas bija. Pēc 35 gadiem šie darbi tika atklāti no jauna, un uzreiz sākās modernā ģenētika.
Saistītās lapas
- Biologu saraksts
- Mendeļa mantojamība
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Gregors Johans Mendelis?
A: Gregors Johans Mendelis bija austriešu mūks un botāniķis, kurš izveidoja ģenētiku.
J: Ar ko nodarbojās Mendelis?
A: Mendelis krustojot zirņu augus, eksperimentos atklāja dominējošās un recesīvās īpašības (gēnus).
J: Kas ir Mendeļa iedzimtība?
A: Mendeļa mantojamība attiecas uz pazīmju jeb gēnu pārmantojamības principiem, ko Gregors Mendelis atklāja eksperimentos ar zirņu augiem.
J: Vai Mendeļa darbs tika novērtēts uzreiz?
A: Nē, Mendeļa darbs netika novērtēts uzreiz.
J: Kas no jauna atklāja Mendeļa darbu?
A: Mendeļa darbu 1900. gadā "no jauna atklāja" Kārlis Korenss un Hugo de Vriess.
J: Vai bija kāds trešais jaunais atklājējs?
A: Sākotnēji par trešo jaunatklājēju tika uzskatīts Erihs fon Čermaks, taču tagad viņa statuss vairs nav tik pārliecinošs.
J: Kāda ir Mendeļa darba nozīme?
A: Mendeļa darbs lika pamatus mūsdienu ģenētikai un palīdzēja zinātniekiem izprast organismu iedzimtības likumsakarības.
