Aseksuāla vairošanās definīcija un piemēri dabā

Aseksuāla vairošanās ir vairošanās bez dzimuma — tā nozīmē, ka jauns organisms radušos bez apaugļošanas un parasti no viena vecāka. Šajā vairošanās veidā viens organisms vai šūna izveido savu kopiju. Oriģināla un tā kopijas gēni parasti ir identiski, izņemot retas mutācijas, tāpēc pēcnācēji bieži ir kloni.

Aseksuālā vairošanās atšķiras no dzimumvairošanās — tai nav nepieciešami atsevišķi dzimumi vai apaugļošana, un pēcnācēju ģenētiskā daudzveidība parasti ir zemāka. Tajā pašā laikā aseksuālā vairošanās ļauj ātri palielināt skaitu un nodrošina stabilu pēcnācēju reprodukciju, ja vides apstākļi ir stabili.

Galvenie aseksuālās vairošanās veidi

• Šūnu dalīšanās (piemēram, mitozes rezultātā) un binārā dalīšanās — bieži sastopami baktērijām un citiem vienšūņiem, piemēram, amebās.
• Pušķošana (budding) — mazs jaunais organisms izaug no vecā un atdalās; piemēram, kādām zooīdi vai hidrai līdzīgām sugām.
• Fragmentācija — ķermeņa gabali spēj ataugāt par jaunu organismu; sastopama, piemēram, dažiem jūras iemītniekiem, tostarp koraļļiem un mijām.
• Sporu veidošana — sēnēm, dažiem augiem un gliemjiem; sporas var izplatīties un dīgt atsevišķi.
• Veģetatīvā vairošanās augos — jauni indivīdi veidojas no sakņu, stublāju vai lapu daļām (piemēram, daudzi augi vairojas ar skrejlapām un citiem veģetatīviem orgāniem).
• Partenogenēze — attīstība no neapaugļotas olšūnas, kas sastopama dažās kukaiņu, abinieku un gliemju sugās (piemēram, daži laputu modeļi).

Piemēri dabā un īpaši gadījumi

Daudzi vienšūņi un vienkārši daudzšūnu organismi galvenokārt vairojas aseksuāli. Piemēram, daudzi klaņi vai planktoni rodas no aseksuālas dalīšanās. Augos veģetatīvā vairošanās ļauj ātri izplatīties lokāli un saglabāt izdevīgas īpašības. Atsevišķi satīvi piemēri ir:

• Daži koraļļu koloniālie veidi— atsevišķi zooīdi konkrētā koraļļa parasti ir ģenētiski identiski, jo tie rodas aseksuāli.
• Visai bdelloīdu rotireju kārtij (rotiferiem) līdz šim nav konstatētas seksuālas vairošanās fāzes; tās vairojas galvenokārt aseksuāli.
• Dažās sugās eksistē dubults vai mijiedarbības cikls: vienā posmā notiek dzimumvairošanās, bet citā — aseksuāla. Piemēram, daži organismi spēj gan ražot sporas, gan apaugļotas olas atkarībā no apstākļiem.
• Partenogenēze dažkārt ir pārejas ceļš starp dzimum- un aseksuālo vairošanos; piemēram, dažās kukaiņu populācijās (piem., laputis) vairošanās var notikt bez apaugļošanas.
• Pie interesantiem bioloģiskiem piemēriem pieder arī medus bišu reproduktīvā sistēma: neapaugļotas olas parasti attīstās par tēviņiem (droniem), bet darba bitēm un mātītēm (karalienēm) parasti veido apaugļotas olas — tā sauktā haplodiploīdā sistēma (medus bišu bioloģija).

Bioloģiskās sekas un nozīme

Aseksuāla vairošanās dod priekšrocības, piemēram, ātru populācijas pieaugumu un spēju saglabāt labas ģenētiskās īpašības stabilā vidē. Tomēr ilgtermiņā zema ģenētiskā daudzveidība var samazināt spēju pielāgoties mainīgiem apstākļiem un padarīt populāciju jutīgāku pret slimībām un vides izmaiņām. Daudzi organismi savā evolūcijā izmanto abas stratēģijas — aseksuālu vairošanos, lai ātri izplatītos, un dzimumvairošanos, lai radītu ģenētisko daudzveidību.

Kopumā aseksuāla vairošanās ir plaši izplatīta un darbojās dažādos veidos, ļaujot dzīvības formām pielāgoties un attīstīties dažādos ekoloģiskos kontekstos.

Aseksuālas vairošanās veidi

Bināra skaldīšanās

Daži organismi, piemēram, baktērijas, vairojas, izmantojot bināro dalīšanos. Tās sadalās divās daļās, un viena baktērija kļūst par divām baktērijām. Tā vienmēr rodas meitas šūnas, un pēcnācēji ir identiski vecākiem.

Topošais

Pākstīšanās ir līdzīga binārajai skaldīšanai, taču to izmanto augi un daži dzīvnieki, kas nevar vienkārši sadalīties uz pusēm, kā to var izdarīt baktērijas. Tā notiek, kad no auga vai dzīvnieka atdalās neliela daļa, un tad, kamēr tā ir atdalīta no "mātes", tā sāk augt, līdz gan "vecāks", gan "pēcnācējs" ir vienāda lieluma un abi spēj atkal veidoties. Tas var notikt vēl vairākas reizes.

Partenogēze

Partenogēze ir sastopama gan augiem, gan dzīvniekiem. Olšūnas attīstās bez apaugļošanas. Paraugi sastopami ūdens blusām, rotifām, laputīm, lapsenes, dažiem skudrām, bitēm un parazītiskām laputīm. Stuburkaulniekiem partenoģenēze ir ļoti reta.

Veģetatīvā pavairošana

Ļoti bieži sastopams dažos augu veidos, kas izmanto sakneņus vai stolonus (piemēram, zemenēm). Citi augi veido sīpolus vai bumbuļus (piemēram, tulpju sīpoli un dāliju bumbuļi). Daži augi var veidot klonu kolonijas, kur visi indivīdi ir kloni, un kloni var aizņemt lielu platību.

Sporas

Sēnes (piemēram, sēnes) ražo sporas, kas var būt bezdzimuma vai dzimumdzimtas. Aseksuālajās sporās ir ģenētiskais materiāls, kas ļauj tām izveidot pilnīgi jaunu organismu, identisku vecākam. Tās rodas mitozes ceļā. Dažādas sēnes veido dažāda veida aseksuālas sporas - konīdijas, oīdijas un piknijsporas. Sporu forma un krāsa var palīdzēt noteikt sēņu sugu.

Šūna sadalās un kļūst par divām šūnām (pārskats)


Daži augi vairojas bezdzimuma ceļā; gar šīs lapas malu izaug mazi veseli augi.


Ascomycota dzimumvairošanās notiek, veidojot konīdijas, kas ir sporas paveids. Šeit ir četru Alternaria konīdiju ķēde.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir aseksuāla vairošanās?

J: Kas ir mitozi?

Kādi organismi parasti vairojas bezdzimuma ceļā?

J: Kas ir kloni bezdzimuma vairošanās procesā?

J: Vai ģenētiski identiski indivīdi veidojas dzimumvairošanās procesā?

Vai vairošanās vienmēr ir nepieciešama dzimumvairošanās?

J: Kā attīstās visas medus bites meitas?

Meklēt pēc burta