Partenogēze
Partenogēze ir termins bioloģijā. Tas nozīmē jaundzimušā dzimšana. Tas ir bezdzimuma vairošanās veids. Mātītes izdēj olas, bet tēviņš tās neapaugļo. Embriju augšana un attīstība notiek ar visiem no mātes mantotajiem gēniem.
Tā notiek gan augiem, gan dzīvniekiem, un ir daudz retāk sastopama nekā dzimumvairošanās. Tā sastopama pat mugurkaulniekiem:dabā ir vairāk nekā 80 viendzimuma rāpuļu, abinieku un zivju sugu, kuru reproduktīvajā procesā vairs nepiedalās tēviņi.
Daži augi un dzīvnieki var vairoties vai nu dzimumdzīvi, vai arī bezdzimuma ceļā. Labs piemērs ir laputis (piem., zaļmētras), kas vasaras pilnbriedā vairojas partenogēni, bet, pasliktinoties laikapstākļiem, sāk vairoties dzimumdzīvi. Dažādos gadalaikos tās var vairoties dzīvpērtiķīgi (dzīva dzimstība) vai olšūnas (olas). Pavasarī un vasarā laputis parasti partenogēniskā veidā ražo dzīvus mazuļus (nimfas). Šīm mātītēm var būt vai nebūt spārnu. Vīrišķās dzimtas īpatņi parādās tikai sezonas beigās. Mātītes rudenī dzimst dzimumorgānus, dēdamas olas. Tāpēc par laputīm saka, ka tās piedzīvo "ciklisku partenģenēzi".
Vēl viens interesants fakts ir tas, ka ir vesela rotifu kārta (Bdelloīdu rotifu kārta), kurā nekad nav atrasti tēviņi. Tā ir lielākā taksonomiskā kategorija, kas vairojas tikai partenogēniskā ceļā.
Pastāv arī citi aseksuālas vairošanās veidi. Klonus veido daudzi Hydrozoa (piemēram, daudzi koraļļi). Kolonijas aug, nevis dēdamas olas, bet gan atdaloties jauniem īpatņiem. Ļoti līdzīga ir vairošanās sadalīšanās ceļā, kas izplatīta vairākos dzimtas veidos, piemēram, adatādaiņiem un sūkļiem. Šīs metodes netiek sauktas par partenģenēzi, jo tās nenotiek, mātītēm dējot olas.
Zaļā muša uz rožu krūma
Mārīte, kas dzemdē nimfu
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Ko nozīmē termins "partenogēze"?
A: Partenogēze ir termins bioloģijā, kas nozīmē jaundzimušo dzimšanu. Tas ir bezdzimumiskās vairošanās veids, kad mātītes izdēj olas, bet tēviņš tās neapaugļo.
J: Vai partenogēze notiek gan augiem, gan dzīvniekiem?
A: Jā, partenoģenēze notiek gan augiem, gan dzīvniekiem, un tā ir daudz retāk sastopama nekā dzimumvairošanās.
J: Vai ir kādi mugurkaulnieku piemēri, kas vairojas partenogēnā ceļā?
A: Jā, dabā ir vairāk nekā 80 viendzimuma rāpuļu, abinieku un zivju sugu, kurās tēviņi vairs nepiedalās vairošanās procesā.
J: Vai daži augi vai dzīvnieki var vairoties vai nu dzimumdzīvi, vai bezdzimumdzīvi?
A: Jā, daži augi un dzīvnieki var vairoties gan dzimumdzīvi, gan bezdzimumdzīvi. Labs piemērs ir laputis (piemēram, zaļmētras), kas vasaras pilnbriedā vairojas partenogēni, bet, pasliktinoties laikapstākļiem, sāk vairoties dzimumdzīvi.
Vai ir kāda rotifu kārta, kas vairojas tikai partenogēniskā ceļā?
A: Jā, ir vesela rotifu kārta, ko sauc par Bdelloid rotifers, kurā nekad nav atrasti tēviņi - tā ir lielākā taksonomiskā kategorija, kas vairojas tikai partenogēniskā ceļā.
J: Vai bez partenogēzes ir arī citi bezdzimuma vairošanās veidi?
A: Jā, pastāv arī citi aseksuālas vairošanās veidi, piemēram, klonēšana, ko veic daudzi Hydrozoa (piemēram, daudzi koraļļi), kolonijas, kas aug nevis dēdamas olas, bet gan atdaloties jauniem indivīdiem, un vairošanās sadalīšanās ceļā, kas ir izplatīta vairākos dzimtas veidos, piemēram, adatādaiņiem un sūkļiem.
