Herberts Spensers — evolūcijas ideju autors un Viktorijas laikmeta filozofs

Herberts Spensers (Herbert Spencer, 1820. gada 27. aprīlis - 1903. gada 8. decembris) bija angļu filozofs, ievērojams Viktorijas laikmeta liberālais politiskais un sociālais teorētiķis. Viņš bija viens no visplašāk lasītajiem un ietekmīgākajiem 19. gadsimta domātājiem, kura idejas ietekmēja socioloģiju, politiku, ētiku un dabaszinības.

Biogrāfija un darba gaita

Spensers dzimis 1820. gadā. Viņš nekad nesasēja laulības saitēs un palika vecpuisis. Lielu daļu savas dzīves viņš veltīja rakstīšanai un plaša spektra intelektuālai darbībai, bieži strādājot neatkarīgi un pašmācības ceļā. Viņš publicēja grāmatas un esejas, kas mēģināja apvienot dabaszinātnes un sociālās teorijas vienotā sistemātiskā skatījumā — tā dēvētajā "sintētiskajā filozofijā".

Galvenās idejas

Spensers izstrādāja visaptverošu evolūcijas koncepciju. Viņš redzēja evolūciju kā pakāpenisku gan fiziskās pasaules, gan bioloģisko organismu, cilvēka prāta, kultūras un sabiedrības attīstību. Viņa pieeja balstījās uz domu, ka attīstība virzās no vienkāršāka uz sarežģītāku — no homogenitātes uz heterogenitāti, reizē palielinoties diferenciācijai un integrācijai.

Spensers rakstīja par plašu tēmu loku, tostarp ētiku, reliģiju, politiku, filozofiju, bioloģiju, socioloģiju un psiholoģiju. Viņš centās atrast vispārinājumus, kas sasaistītu cilvēka sabiedrību ar dabas likumiem.

Attiecības ar Darvina idejām

Tāpat kā Čārlzs Darvins un Alfrēds Rasels Voliss, Spensers bija ietekmējies no Maltusa "Esejas par iedzīvotāju skaita principu". Maltuss apgalvoja, ka agri vai vēlu iedzīvotāju skaita pieaugumu ierobežo bads un slimības, kas izraisa nāvi. Šī doma atbalstīja ideju par konkurenci un selekciju dabā un sabiedrībā. Spensers savā darbā Bioloģijas principi (Principles of Biology, 1864) ieviesa terminu, kura dēļ viņu bieži saista ar Darvina teoriju — "stiprāko izdzīvošana".

"Šī piemērotāko izdzīvošana, ko es šeit esmu mēģinājis izteikt mehāniskos terminos, ir tas, ko Darvina kungs ir nosaucis par "dabisko atlasi" jeb priviliģēto rasu saglabāšanu cīņā par dzīvību."

Spensera lietotais termins tiešām norāda uz dabisko atlasi, taču viņš paplašināja evolūcijas ideju arī uz sociālo sfēru. Pretrunīgi ir tas, ka Spensers sociālajā attīstībā bieži pieņēma mehāniskus vai lamarkisma elementus, un viņa skaidrojumi neatbilst pilnīgi klasiskajam darvinismam. Rezultātā viņa idejas tika dažādi interpretētas un lietotas dažādos politiskos nolūkos.

Sociālās un politiskās sekas

Spensera tēzes tika izmantotas, lai attaisnotu stingru konkurences principu sabiedrībā un ierobežotu valsts iejaukšanos. No šīm idejām radās tas, ko vēlāk sauca par sociālo darvinismu — uzskats, ka sociālā hierarhija un ekonomiskā nevienlīdzība ir dabiskas un pat nepieciešamas progresam. Daži no viņa laikabiedriem un pēctečiem secināja, ka ir bezjēdzīgi censties palīdzēt nabadzīgajiem, ja tas traucē "dabiskiem" selekcijas procesiem.

Jāatzīmē, ka pats Darvins šādu sociālu interpretāciju nepieņēma, tomēr šī ideoloģiskā saistība padarīja Spenseru īpaši ietekmīgu Amerikas Savienotajās Valstīs 19. gadsimta beigās, kur viņa brīvā tirgus un minimālas valsts nostājas atrada daudz atbalstītāju.

Ietekme, kritika un mantojums

Spensers nozīmīgi ietekmēja agrīno socioloģiju un politisko domāšanu. Viņa plašais mēģinājums sasaistīt dabas zinātnes ar sabiedrības attīstības teorijām iedrošināja vēlākus pētniekus pievērsties evolūcijas analogijām sabiedrībā. Tomēr 20. gadsimtā Spensers zaudēja daļu reputācijas — kritika vērstā pret viņu par pārmērīgu determinismu, sociālā darvinisma ideju attaisnošanu un par to, ka viņa metodes bieži bija pārāk vispārinātas.

Mūsdienās vēsturnieki un sociologi bieži novērtē Spenseru divējādi: no vienas puses — kā nozīmīgu pionieri, kurš popularizēja evolucionāro domāšanu plašākā sociālajā kontekstā; no otras puses — kā piemēru tam, cik viegli zinātniskas metaforas var tikt pārmantotas ideoloģiskos mērķos.

Svarīgākie darbi

• Social Statics (1851) — par sabiedrības tiesībām un brīvību;
• First Principles (1862) — pamatidejas viņa sintētiskajā filozofijā;
• Principles of Biology (1864) — kurā parādās termins "stiprāko izdzīvošana";
• Principles of Psychology (1855) — psiholoģijas piezīmes un teorijas;
• Principles of Sociology (vairāki sējumi, 1870.–1890.) — plašs darbs par sabiedrības struktūru un attīstību;
• The Man Versus the State (1884) — eseju krājums par valsts un indivīda attiecībām.

Spensers ir sarežģīta un daudzslāņaina vēsturiska persona: viņa raksti sniedza intelektuālu ietvaru daudziem 19. gadsimta politiskajiem un sociālajiem debates, taču viņa ideju praktiskā izmantošana nereti noveda pie pretrunīgām un pārspīlētām politiskām sekām. Viņa mantojums turpina raisīt diskusijas par to, kādas ir evolūcijas un dabas analoģiju robežas cilvēku sabiedrībā un politikā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Herberts Spensers?

J: Kad dzimis Herberts Spensers?

J: Kad Herberts Spensers nomira?

J: Kāds domātājs bija Herberts Spensers?

J: Kur Herberts Spensers dzīvoja savas dzīves laikā?

Meklēt pēc burta