Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijas septiņpadsmitais grozījums

Teksts

Amerikas Savienoto Valstu Senātu veido divi senatori no katra štata, kurus ievēl tā iedzīvotāji uz sešiem gadiem, un katram senatoram ir viena balss. Katrā štatā ievēlētajiem vēlētājiem ir kvalifikācija, kas nepieciešama štata likumdevēju vislielākās varas pārstāvju kārtas vēlētājiem.

Ja Senātā atbrīvojas vietas kādas štata valsts pārstāvniecībā, šīs štata izpildvara izsniedz vēlēšanu rakstus, lai aizpildītu šādas vakances: ar noteikumu, ka jebkuras pavalsts likumdevēja vara var pilnvarot izpildvaru izpildinstitūciju veikt pagaidu iecelšanu, līdz tauta aizpilda vakantās vietas vēlēšanās, kā to nosaka likumdevēja vara.

Šo grozījumu nevar interpretēt tā, lai tas ietekmētu jebkura senatora, kas ievēlēts pirms tā stāšanās spēkā kā Konstitūcijas daļa, ievēlēšanu vai pilnvaru termiņu.

Fons

Kad 1788. gadā tika pieņemta Konstitūcija, senatorus ievēlēja štatu likumdevēji. Tas palika spēkā 125 gadus. Līdz 19. gadsimta beigām kļuva skaidrs, ka ar šo procedūru ir daudz problēmu. Papildus tam, ka mēnešiem un pat gadiem ilgi bija vakances, politiskie spēki bija ieguvuši kontroli pār štatu likumdevējiem. Tas kropļoja procesu, un Senāts tika uzskatīts par "miljonāru klubu", kas kalpo privātām, nevis tautas interesēm. Sākot ar 1890. gadu, Pārstāvju palāta pieņēma vairākas rezolūcijas par konstitūcijas grozījumu, kurā ierosināja senatorus ievēlēt tiešās vēlēšanās. Senāts atteicās pat balsot par šiem priekšlikumiem.

Šajā brīdī daudzas valstis mainīja savu stratēģiju. Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijas piektais pants piedāvā divas metodes, kā grozīt konstitūciju. Papildus vispārpieņemtajai metodei, kas paredz divu trešdaļu balsojumu abās Kongresa palātās, bija vēl viena metode. Tajā bija noteikts, ka gadījumā, ja divas trešdaļas štatu likumdevēju iesniedz pieteikumu, Kongresam ir jāsasauc konstitucionālais konvents. Šī metode iepriekš nebija izmantota. Kad izrādījās, ka divas trešdaļas štatu vēlas izmaiņas, Kongress rīkojās.

1911. gadā Pārstāvju palāta pieņēma 39. kopīgo rezolūciju, kurā ierosināja konstitūcijas grozījumu par ASV senatoru tiešu ievēlēšanu. Senāts šo rezolūciju pieņēma, bet, tā kā tajā bija iekļautas izmaiņas, tā tika atgriezta atpakaļ Pārstāvju palātai. Grozīto kopīgo rezolūciju pēc gada nosūtīja štatu ratificēšanai. Vajadzīgās trīs ceturtdaļas štatu ratificēja grozījumu, un 1913. gada 8. aprīlī septiņpadsmitais grozījums kļuva oficiāls.

Klauzulas

klauzula 1

Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotājiem no katra štata uz sešiem gadiem ir jāievēl divi senatori. Katram senatoram Senātā ir viena balss. Ir 100 senatori un 100 balsis. "Elektoriem katrā štatā jābūt ar kvalifikāciju, kas nepieciešama štata likumdevēju varas skaitliskākās nozares elektoriem" nozīmē, ka ikviens, kurš var balsot štata vēlēšanās savā štatā, var balsot arī par senatoru. Konstitūcijas arhaiskajā valodā tas tika rakstīts tā, lai pieļautu, ka štatiem ir atšķirīga kvalifikācija personām, kas var balsot par savu senatoru.

klauzulas 2. punkts

Klauzula par vakancēm. Agrāk, kad radās vakances, vairāku štatu likumdevēji nespēja vienoties par to, kas ieņems šo amatu. Pirms septiņpadsmitā grozījuma vakances varēja ilgt mēnešiem un dažos gadījumos pat gadiem. Saskaņā ar septiņpadsmito grozījumu, ja senators nomirst vai viņam ir jāatstāj amats, viņa štata gubernators var iecelt pagaidu senatoru, līdz tiek rīkotas ārkārtas vēlēšanas.

3. klauzula

Tas ir vienkāršs papildinājums, lai nepieļautu, ka septiņpadsmitā grozījuma pieņemšana pārtrauc jebkura senatora, kas ievēlēts pirms grozījuma pieņemšanas, ievēlēšanu vai pilnvaru termiņu. Amerikas Savienoto Valstu Senāta vēlēšanas 1914. gadā bija pirmās valsts mēroga tautas vēlēšanas senatoriem.