Zilums (sasitums, kontūzija vai ekhimoze) ir redzams zem ādas veidojums, kas rodas, kad asinis izplūst no bojātajiem traukiem dziļākajos audos. Tas parasti izskatās kā bluish vai purplish plankums uz ādas un bieži veidojas pēc trieciens vai spiediena. Vecākiem cilvēkiem zilumi var parādīties arī ar mazāku traumu vai bez acīmredzama iemesla, jo āda kļūst plānāka un zemādas audi — mazāk aizsargāti.

Cēloņi

  • Trauma: buktes, kritieni, sitieni vai spiediens, kas bojā kapilārus un citas asinsvadus.
  • Medikamenti: antikoagulanti (piem., varfarīns, tiešie antikoagulanti), antiagreganti (aspirīns) un dažas pretiekaisuma zāles var veicināt vieglāku asiņošanu zem ādas.
  • Asinsreces traucējumi: hemofilija, fon Vilibranda slimība, trombocitopēnija un citi traucējumi, kas ietekmē asins recēšanu.
  • Barības vielu trūkums: vitamīna C un K deficīts var palielināt zilumu risku.
  • Hroniskas slimības: aknu slimības vai asinsvadu fragilitāte.
  • Novecošana: ādas un zemādas audu atrofija padara asinsvadus ievainojamākus.

Simptomi un norises gaita

  • Sāpes un jutīgums bojātajā vietā — bieži sāpes, īpaši uzreiz pēc traumas.
  • Krāsu maiņa: sākumā zilums var būt sarkans, drīz kļūst bluish vai purplish, pēc tam zaļgans (biliverdīns) un beigās dzeltenbrūns (bilirubīns), kam seko izzušana.
  • Pietūkums un ādas laukuma jutīgums; lielas hematomas var radīt izteiktu pietūkumu un ierobežot kustību.

Diagnostika

Parasti ziluma diagnoze ir klīniska — ārsts apskata un iztaujā par traumu. Ja ir iemesls bažām, var būt nepieciešami papildus izmeklējumi:

  • Asins analīzes: pilns asins attēls, koagulācijas rādītāji (PT/INR, APTT) — ja zilumi parādās bez acīmredzama traumas vai ja ir aizdomas par asiņošanas traucējumiem.
  • Radioloģiskie izmeklējumi: rentgens vai datortomogrāfija, ja ir aizdomas par lūzumiem (lūzumiem) vai iekšējiem ievainojumiem.
  • Ultrasonogrāfija var novērtēt hematomas apjomu un atrašanās vietu.

Ārstēšana un pirmā palīdzība

  • RICE princips: atpūta (Rest), ledus (Ice) 10–20 minūtes vairākas reizes pirmajā dienā, kompresija (Compression) ar elastīgo pārsēju, un vērtināšana / paaugstināšana (Elevation) — paceliet ķermeņa daļu virs sirds līmeņa, lai samazinātu pietūkumu.
  • No 48–72 stundām pēc traumas ledus var aizstāt ar siltumu, lai veicinātu asinsritei un sadzīšanu, ja asiņošana ir apstājusi.
  • Sāpju mazināšanai ieteicams paracetamols; nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (ibuprofēns, aspirīns) var palielināt asiņošanas risku un tos lietot piesardzīgi, īpaši cilvēkiem uz antikoagulantiem.
  • Topiskie preparāti (piem., heparīna saturoši želejas vai arnika) dažiem cilvēkiem palīdz samazināt pietūkumu un ziluma izmēru, taču to efektivitāte var atšķirties.
  • Lielas hematomas, kas ierobežo asins piegādi vai rada smagas sāpes, var prasīt aspirāciju vai ķirurģisku iejaukšanos.

Kad vērsties pie ārsta

  • Ja zilums ir ļoti liels, ātri palielinās vai ir spiedzošas sāpes.
  • Ja pēc galvas satricinājuma vai smagas traumas ir reibonis, samaņas zudums, vemšana vai redzes traucējumi.
  • Ja zilumi parādās bez paskaidrojama iemesla vai ja tie rodas bieži un viegli.
  • Ja ir asiņošana, kas neapstājas, vai ja pacientam ir zināmas asinsreces traucējumi vai tiek lietoti antikoagulanti.
  • Ja pie ziluma parādās infekcijas pazīmes — sarkana, sildoša āda, strutas vai drudzis.

Profilakse

  • Izmantojiet aizsarglīdzekļus sportojot vai darbojoties ar potenciāli bīstamiem priekšmetiem.
  • Rūpējieties par ādas un zemādas audu veselību — sabalansēts uzturs ar pietiekamu C un K vitamīnu daudzumu (dārzeņi, citrusaugļi, zaļie lapu dārzeņi).
  • Ja lietojat medikamentus, kas ietekmē asins recēšanu, konsultējieties ar ārstu par riskiem un iespējām samazināt traumēšanās iespējamību.
  • Vingrinājumi un muskuļu stiprināšana var samazināt kritienu un ievainojumu risku, īpaši gados vecākiem cilvēkiem.

Kopumā lielākā daļa zilumu ir nekomplicēti un pāriet dažu dienu līdz nedēļu laikā. Tomēr, ja rodas kādas no iepriekš minētajām brīdinājuma pazīmēm vai ja esat neziņā par zilumu cēloni, labāk konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.