Treponema pallidum (bālā treponēma) — sifiliss, simptomi un ārstēšana
Treponema pallidum ir parazitiska spirohetu dzimtas baktērija, kas morfoloģiski ir plāns, vijīgs spirohēts. Ir vairākas Treponema pallidum apakšsugas un tuvi radinieki, kas izraisa dažādas nosoģiskas slimības — visplašāk zināmie ir sifiliss, kā arī bejel, pinta un yaws.
Visbiežāk sastopamā Treponema pallidum izraisītā slimība ir sifiliss — nozīmīga, galvenokārt seksuāli transmisīva infekcija, kas, ja netiek ārstēta, var progresēt un skart sirdi, asinsvadus, centrālo nervu sistēmu un citas orgānu sistēmas.
Sifilisa stadijas un biežākie simptomi
- Primārā (agrā) sifilisa stadija: parādās viena vai vairāki neciešami, nesāpīgi čankri (čūlas) uz dzimumorgāniem, mutes gļotādas vai citviet. Bieži čankrs izzūd dažu nedēļu laikā bez ārstēšanas, taču infekcija paliek.
- Sekundārā stadija: parādās vairākas nedēļas līdz mēnešus pēc primārās stadijas — izsitumi (bieži arī plaukstās un pēdās), slāpes, drudzis, limfmezglu palielināšanās, mutes un dzimumorgānu gļotādas izmaiņas, matu izkrišana. Šie simptomi var nākt un iet.
- Latentā stadija: bez klīniskām pazīmēm, bet ar pozitīviem seroloģiskiem testiem. Var būt agrīna (pirmais gads pēc inficēšanās) vai vēlāka latentā stadija.
- Trešā (vēlā) stadija: attīstās gadiem vai desmitgadēm pēc inficēšanās, ja netiek ārstēta — var rasties granulomatozas bojājumi (gumas), sirds un asinsvadu bojājumi (piemēram, aortas aneirismas), kā arī smagas centrālās nervu sistēmas izpausmes.
Diagnostika
- Darkfīlda mikroskopija vai PCR — tieša spirohetu detektēšana no čankra izdalījumiem (ja pieejama) ļauj ātri apstiprināt inficēšanos.
- Seroloģiskie testi: nenespirohetu testi (VDRL, RPR) plaši izmanto skrīningam un ārstēšanas efektivitātes uzraudzībai (titru samazināšanās). Spirohetu-specifiskie testi (FTA-ABS, TPPA, EIA) apstiprina inficēšanos; tie parasti paliek pozitīvi mūža garumā.
- HIV, hepatītu B un C skrīnings bieži tiek veikts kopā ar sifilisa izmeklējumiem, jo pastāv kopēji riska faktori.
Ārstēšana
Sifilisu ārstē ar antibiotikām. Penicilīns joprojām ir zāļu izvēle lielākajai daļai pacientu un stadiju:
- Primārs, sekundārs un agrīnais latentais sifiliss: benzatinpenicilīns G 2,4 milj. SV intramuskulāri (IM) vienreiz.
- Vēlaites latentais sifiliss vai nezināma ilguma infekcija: benzatinpenicilīns G 2,4 milj. SV IM reizi nedēļā 3 nedēļas (kopā 7,2 milj. SV).
- Neurosifiliss: intravenoza penicilīna terapija (piemēram, penicilīns G 18–24 milj. SV/dienā) parasti 10–14 dienas.
Ārstēšanas kursa izvēle atkarīga no slimības stadijas un pacienta stāvokļa. Pēc ārstēšanas nepieciešama seroloģiska uzraudzība ar VDRL/RPR, lai vērtētu titru samazināšanos (parasti četru reizes titra kritums 6–12 mēnešos agrīnās stadijās norāda uz atbilstošu reakciju).
Rezistence un alternatīvas
Parasti penicilīns joprojām ir efektīvs, taču pastāv briesmas, ka spirohetām var attīstīties papildu rezistence pret antibiotikām, kas var sarežģīt sifilisa ārstēšanu un kontroli. Ir reģistrēta rezistence pret dažiem līdzekļiem, un tāpēc izvēle jāveic uzmanīgi:
- Ceftriaksons (trešās paaudzes cefalosporīns) var būt efektīvs un tiek izmantots kā alternatīva dažos gadījumos (piemēram, alerģija pret penicilīnu vai ja penicilīns nav pieejams), parasti 1 g IM/IV dienā vairākas dienas līdz divām nedēļām atkarībā no stadijas.
- Doksiciklīns (100 mg divas reizes dienā, parasti 14 dienas agrīnām stadijām) ir alternatīva tiem, kas nav grūtnieces un kuriem nav iespējas saņemt penicilīnu. Doksiciklīns ir kontrindicēts grūtniecēm un bērniem.
- Azitromicīns reizēm tika lietots, taču ir ziņots par makrolīdu rezistenci Treponema pallidum populācijās; tāpēc tas nav universāli ieteicams.
Jebkurā gadījumā, ja ir penicilīna alerģija un pacients ir grūtniece, ieteicama penicilīna desensibilizācija un pēc tam ārstēšana ar penicilīnu, jo tas ir drošākais un efektīvākais veids novērst kongenitālo sifilisu.
Īpaši aspekti un komplikācijas
- Kongenitālais (iedzimtais) sifiliss: māte ar nesen iegūtu vai neārstētu sifilisu var inficēt augli; tāpēc grūtniecēm obligāta skrīninga un savlaicīga ārstēšana. Kongenitālais sifiliss var izraisīt abortu, priekšlaicīgas dzemdības, letālus vai smagus jaundzimušo bojājumus.
- Jarisch–Herxheimer reakcija: īslaicīga drudža un iekaisuma saasināšanās pirmajās 24 stundās pēc terapijas uzsākšanas (biežāk agrīnā sifilisa gadījumā). Parasti to ārstē simptomātiski (pretsāpju, pretdrudža līdzekļi) un tas nav iemesls pārtraukt antibiotiku kursu.
- Sifiliss var veicināt HIV pārnešanu un aizņemties HIV infekciju, tāpēc reizē ar sifilisa diagnostiku iesaka arī HIV testu.
Profilakse un sabiedrības veselība
- Drošs sekss (kontracepcijas līdzekļu, īpaši prezervatīvu, lietošana), partneru izmeklēšana un ārstēšana, kā arī regulāra skrīninga testēšana riska grupām (dažādu partneru skaita gadījumā, vīriešiem, kuriem sekss ar vīriešiem, grūtniecēm u.c.) ir galvenie profilakses pasākumi.
- Priekšlaicīga diagnostika, savlaicīga ārstēšana un partneru brīdināšana būtiski samazina komplikāciju risku un slimības izplatību sabiedrībā.
- Veselības pārvaldības institūcijām jāuzrauga antibiotiķu efektivitāte un jāseko rezistences trendiem, jo šīs spirohetas potenciāls attīstīt papildu rezistenci pret antibiotikām var nopietni apdraudēt sifilisa ārstēšanu un kontroli.
Ja ir aizdomas par sifilisu vai pazīmes kā čankrs, izsitumi vai ja bijis kontakts ar inficētu personu, nekavējoties jākonsultējas ar ārstu, jāveic testi un pēc nepieciešamības jāuzsāk ārstēšana. Pareiza diagnostika, ārstēšana un uzraudzība ļauj efektīvi izārstēt lielāko daļu gadījumu un novērst sarežģījumus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Treponema pallidum?
A: Treponema pallidum ir parazītiska spirohetu dzimtas baktērija, kas izraisa vairākas slimības, tostarp sifilisu, bejelu, pintu un ivu.
J: Kāda ir visizplatītākā Treponema pallidum izraisītā slimība?
A: Visbiežāk sastopamā Treponema pallidum izraisītā slimība ir sifiliss, kas ir nopietna seksuāli transmisīva infekcija.
J: Kā tiek ārstēts un izārstēts sifiliss?
A: Sifilisu ārstē un izārstē, lietojot antibiotikas, un pirmā ārstēšanas iespēja ir penicilīns.
J: Kādas ir iespējamās problēmas, kas saistītas ar penicilīna lietošanu sifilisa ārstēšanai?
A: Potenciālā problēma ir tā, ka spiroheta var attīstīt papildu rezistenci pret antibiotikām, kas var nopietni apdraudēt sifilisa ārstēšanu un kontroli.
J: Vai sifilisa ārstēšanā pret penicilīnu ir izveidojusies rezistence pret antibiotikām?
A: Jā, ir izveidojusies rezistence pret antibiotikām pret vairākiem līdzekļiem, tostarp pret penicilīnu.
J: Kas ir ceftriaksons?
A: Ceftriaksons ir trešās paaudzes cefalosporīna antibiotika, kas var būt tikpat efektīva kā sifilisa ārstēšana ar penicilīnu.
J: Kādas ir ceftriaksona iespējas sifilisa ārstēšanā?
A: Ceftriaksons var būt tikpat efektīvs kā sifilisa ārstēšana ar penicilīnu.
