Hipofīze — smadzeņu endokrīnais dziedzeris, kas regulē hormonu darbību

Hipofīze (jeb hipofīze) ir svarīga endokrīnās sistēmas daļa. Tā atrodas smadzeņu pamatnē, mazā kausa formas dobumā (sella turcica) aiz acu dobumiem. Hipofīze ir cieši savienota ar hipotalāmu, kas ir nervu centrs un arī dziedzeris. Hipofīze, izdalot hormonus, kontrolē daudzus organisma procesus — augšanu, vielmaiņu, reprodukciju, ūdens līdzsvaru un stresa reakcijas.

Anatomija un uzbūve

Hipofīzi parasti sadala divas galvenās daļas:

Priekšējā hipofīze (adenohipofīze) — endokrīna daļa, kas sintezē un izdala virkni hormonu.
Aizmugurējā hipofīze (neirohipofīze) — neirohormonus uzglabājoša un izdalījoša daļa, kas saņem signālus no hipotalāma.

Abi reģioni funkcionāli savienoti ar hipotalāmu caur hipofīzes kātiņu (saukta arī par infundibulu). Hipotalāms izdala liberīnus un statīnus, kas pa īpašu hipofīzes portālsistēmu nonāk priekšējā hipofīzē un ietekmē hormonu izdalīšanos. Hipofīzes asinsapgāde un portālais cirkulācijas tīkls nodrošina ātru un precīzu regulāciju.

Galvenie hormoni un to funkcijas

Priekšējā hipofīze ražo nozīmīgus hormonus, piemēram:

Somatotropais hormons (GH) — regulē ķermeņa audu un kaulu augšanu un vielmaiņu.
Adrenokortikotropais hormons (ACTH) — stimulē virsnieru garozas kortizola ražošanu (stresa reakcijās).
Tiroidstimulojošais hormons (TSH) — kontrollē vairogdziedzera darbību un vielmaiņu.
Prolaktīns (PRL) — veicina piena ražošanu zīdīšanas laikā; ietekmē arī reprodukcijas funkcijas.
Follikulstimulojošais hormons (FSH) un luteinizējošais hormons (LH) — regulē olnīcu un sēkliniekus, menstruālo ciklu, ovulāciju un spermatogenezi.
Melanocītu stimulējošais hormons (MSH) — ietekmē pigmentācijas procesus (mazāka nozīme pieaugušajiem).

Aizmugurējā hipofīze izdala divus galvenos neirohormonuz:

Vazopresīns (antidiurēzes hormons, ADH) — regulē ūdens reabsorbciju nierēs un asinsspiedienu.
Oksitocīns — sekmē dzemdes kontrakcijas dzemdību laikā un izraisa piena izdalīšanos zīdīšanas laikā.

Hipotalāma loma regulācijā

Hipotalāms kontrolē abas hipofīzes daivas, sūtot gan neirohormonālos signālus, gan liberīnus/statīnus. Neirosekretorās šūnas hipotalāmā ražo regulējošos hormonus, kuriem caur hipofīzes kātiņu un portālsistēmu ir tieša ietekme uz hipofīzes hormonu izdalīšanos. Tas nodrošina ātru reakciju uz organisma vajadzībām, piemēram, stresa, slāpju vai reproduktīvām izmaiņām.

Klīniskā nozīme un biežākās problēmas

Hipofīzes darbības traucējumi var izraisīt daudzveidīgas slimības un simptomus:

Hipopituitarisms — samazināta hipofīzes hormonu ražošana, kas var izraisīt augšanas traucējumus, vairogdziedzera funkcijas samazināšanos, seksuālās funkcijas izmaiņas u.c.
Hipersekrēcija — pārmērīga konkrētu hormonu izdalīšanās (piem., akromegālija no pārāk liela GH vai hiproprolaktinēmija no prolaktīna pārmērīgas ražošanas).
Hipofīzes adenomas — labdabīgi audzēji, kas var izspiest apkārtējos audus vai izdalīt hormonus; simptomi var būt galvassāpes, redzes traucējumi (jo hipofīze atrodas tuvu redzes nervu šķērsām) un hormonālas izmaiņas.
Diabēts insipidus — saistīts ar ADH trūkumu (centrālais diabēts insipidus), izpaužas kā pārlieku liels urīna daudzums un pastiprināta slāpēšana.

Diagnostika un ārstēšana

Diagnoze bieži sākas ar hormonālo testu komplektu un attēldiagnostiku:

MRI skenēšana — lai izmeklētu hipofīzes izmēru un audzējus.
Asins un urīna hormonu analīzes — novērtē hormonālo līdzsvaru (piem., GH, IGF-1, prolaktīns, TSH, kortizols, ADH u.c.).

Ārstēšana atkarīga no cēloņa:

Medikamentoza terapija — piemēram, dopamīna agonisti hiperlaktinēmijas gadījumā; somatostatīna analogi akromegālijā.
Transsfenoīdā ķirurģija — bieži izmanto hipofīzes adenomu izņemšanai.
Staru terapija — alternatīva vai papildterapija gadījumos, kad audzēju nevar pilnībā izņemt ķirurģiski.
Hormonālās kompensācijas ārstēšana — ja hipofīzes nepietiekamība rada hormonu trūkumu, nepieciešama mūžizturīga aizvietojošā terapija.

Ko vēl vērts zināt

Hipofīze ir neliels, taču izšķiroši svarīgs dziedzeris. Tā darbojas kā centrālais koordinators starp nervu sistēmu un endokrīno sistēmu. Savlaicīga simptomu atpazīšana (pārmaiņas svarā, nogurums, menstruāciju traucējumi, pārmērīga slāpes vai urīna izdalīšana, redzes izmaiņas) un medicīniska izvērtēšana palīdz novērst smagākas komplikācijas.

Priekšējās hipofīzes endokrīnās šūnas tiek pakļautas regulācijai no neirosekretorās šūnas hipotalāmā un pa hipofīzes portālu saņem gan stimulējošus, gan inhibējošus signālus, kas precīzi kontrolē katra hormona izdalīšanos.

Hipofīzes un hipotalāma novietojums

Hipofīzes novietojums (detalizēti)

Izdalītie hormoni

Dziedzeris izdala vairāku veidu hormonus.

Hipofīzes priekšējā daļa

Hipofīzes priekšējās hipofīzes endokrīnās šūnas kontrolē neirosekrēcija no hipotalāma. Priekšējās hipofīzes šūnas sintezē un izdala šos svarīgos endokrīnos hormonus:

Adrenokortikotropais hormons (AKTH): izdalās stresa apstākļos. Palielina kortikosteroīdu daudzumu.
Vairogdziedzera darbību stimulējošais hormons (TSH): regulē vairogdziedzera darbību.
Augšanas hormons ("HGH"): stimulē šūnu dalīšanos un augšanu.
Prolaktīns (PRL): stimulē piena ražošanu krūtīs.

Divi gonadotropīni;

Luteinizējošais hormons (LH): sievietēm tas izraisa ovulāciju. Vīriešiem tas stimulē testosteronu (darbojas kopā ar nākamo).
Folikulus stimulējošais hormons (FSH): regulē attīstību, augšanu, pubertāti, reprodukciju.

Starpposma daiva

Šeit rodas viens hormons:

Melanocītus stimulējošais hormons (MSH): stimulē melanīna ražošanu un izdalīšanos melanocītos ādā un matos. MSH signāli uz smadzenēm ietekmē apetīti un seksuālo uzbudinājumu.

Aizmugurējā hipofīzes daļa

Aizmugurējā hipofīze faktiski ir hipotalāma paplašinājums. Hipotalāma neirosekretorajām šūnām ir aksoni, kas iet tieši uz hipofīzes aizmugurējo daļu. Aizmugurējā hipofīzē tiek glabāti un izdalīti hormoni, ko ražo šīs neirosekretorās šūnas:

Oksitocīns, kura lielākā daļa izdalās no hipotalāma, iedarbojas uz nervu pārraidi, kā arī uz mātītēm dzemdību laikā un pēc tām. Iedarbojas pāru savienošanā, pārošanās un mātes uzvedībā. Funkcijas vēl nav pilnībā izprastas.
Antidiuretiskais hormons (ADH, pazīstams arī kā vazopresīns): kontrolē molekulu reabsorbciju nieru kanāliņos. Palielina arteriālo asinsspiedienu. Tam ir būtiska loma homeostāzē un ūdens, glikozes un sāļu regulēšanā asinīs.

Oksitocīns ir viens no nedaudzajiem hormoniem, kas rada pozitīvu atgriezenisko saiti. Piemēram, dzemdes kontrakcijas stimulē oksitocīna izdalīšanos no hipofīzes, kas savukārt palielina dzemdes kontrakcijas. Šī pozitīvā atgriezeniskās saites cilpa turpinās visu dzemdību laiku.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir hipofīzes dziedzeris?

A: Hipofīze ir svarīga endokrīnās sistēmas daļa, kas atrodas smadzeņu pamatnē starp acīm.

Q: Kāda ir hipofīzes funkcija?

A: Hipofīze, izdalot hormonus, kontrolē daudzas svarīgas ķermeņa funkcijas.

J: Kā hipofīze ir savienota ar smadzenēm?

A: Hipofīzes dziedzeris ir savienots ar hipotalāmu, kas arī ir dziedzeris.

J: Kādas ir divas hipofīzes daļas?

A: Hipofīzi veido priekšējā hipofīze un aizmugurējā hipofīze.

J: Kas ir hipofīzes kātiņš?

A: Hipofīzes kātiņš, ko sauc arī par infundibulum, ir posms starp hipotalāmu un hipofīzi.

J: Kas kontrolē priekšējās hipofīzes endokrīnās šūnas?

A: Hipofīzes priekšējās hipofīzes endokrīnās šūnas kontrolē regulējošie hormoni, ko izdala neirosekretorās šūnas hipotalāmā.

J: Vai hipofīzes darbība ir pilnīgi neatkarīga?

A: Nē, lai gan to dēvē par "galveno" endokrīno dziedzeri, abas hipofīzes daivas kontrolē hipotalāms.