Hipofīze
Hipofīze (jeb hipofīze) ir svarīga endokrīnās sistēmas daļa. Tā atrodas smadzeņu pamatnē starp acīm. Hipofīze ir savienota ar hipotalāmu, kas arī ir dziedzeris. Hipofīze, izdalot hormonus, kontrolē virkni dzīvībai svarīgu funkciju.
Hipofīzi veido divas daļas: priekšējā hipofīze un aizmugurējā hipofīze. Tā ir funkcionāli savienota ar hipotalāmu ar hipofīzes kātiņu (sauktu arī par infundibulu).
Hipotalāms izvada faktorus pa hipofīzes kātiņu uz hipofīzi, kur tie izraisa hipofīzes hormonu izdalīšanos. Lai gan hipofīzi dēvē par "galveno" endokrīno dziedzeri, hipotalāmu kontrolē abas hipofīzes daivas. Hipofīzes priekšējās hipofīzes endokrīnās šūnas kontrolē regulējošie hormoni, ko izdala neirosekretorās šūnas hipotalāmā.
Hipofīzes un hipotalāma novietojums
Hipofīzes novietojums (detalizēti)
Izdalītie hormoni
Dziedzeris izdala vairāku veidu hormonus.
Hipofīzes priekšējā daļa
Hipofīzes priekšējās hipofīzes endokrīnās šūnas kontrolē neirosekrēcija no hipotalāma. Priekšējās hipofīzes šūnas sintezē un izdala šos svarīgos endokrīnos hormonus:
- Adrenokortikotropais hormons (AKTH): izdalās stresa apstākļos. Palielina kortikosteroīdu daudzumu.
- Vairogdziedzera darbību stimulējošais hormons (TSH): regulē vairogdziedzera darbību.
- Augšanas hormons ("HGH"): stimulē šūnu dalīšanos un augšanu.
- Prolaktīns (PRL): stimulē piena ražošanu krūtīs.
Divi gonadotropīni;
- Luteinizējošais hormons (LH): sievietēm tas izraisa ovulāciju. Vīriešiem tas stimulē testosteronu (darbojas kopā ar nākamo).
- Folikulus stimulējošais hormons (FSH): regulē attīstību, augšanu, pubertāti, reprodukciju.
Starpposma daiva
Šeit rodas viens hormons:
- Melanocītus stimulējošais hormons (MSH): stimulē melanīna ražošanu un izdalīšanos melanocītos ādā un matos. MSH signāli uz smadzenēm ietekmē apetīti un seksuālo uzbudinājumu.
Aizmugurējā hipofīzes daļa
Aizmugurējā hipofīze faktiski ir hipotalāma paplašinājums. Hipotalāma neirosekretorajām šūnām ir aksoni, kas iet tieši uz hipofīzes aizmugurējo daļu. Aizmugurējā hipofīzē tiek glabāti un izdalīti hormoni, ko ražo šīs neirosekretorās šūnas:
- Oksitocīns, kura lielākā daļa izdalās no hipotalāma, iedarbojas uz nervu pārraidi, kā arī uz mātītēm dzemdību laikā un pēc tām. Iedarbojas pāru savienošanā, pārošanās un mātes uzvedībā. Funkcijas vēl nav pilnībā izprastas.
- Antidiuretiskais hormons (ADH, pazīstams arī kā vazopresīns): kontrolē molekulu reabsorbciju nieru kanāliņos. Palielina arteriālo asinsspiedienu. Tam ir būtiska loma homeostāzē un ūdens, glikozes un sāļu regulēšanā asinīs.
Oksitocīns ir viens no nedaudzajiem hormoniem, kas rada pozitīvu atgriezenisko saiti. Piemēram, dzemdes kontrakcijas stimulē oksitocīna izdalīšanos no hipofīzes, kas savukārt palielina dzemdes kontrakcijas. Šī pozitīvā atgriezeniskās saites cilpa turpinās visu dzemdību laiku.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir hipofīzes dziedzeris?
A: Hipofīze ir svarīga endokrīnās sistēmas daļa, kas atrodas smadzeņu pamatnē starp acīm.
Q: Kāda ir hipofīzes funkcija?
A: Hipofīze, izdalot hormonus, kontrolē daudzas svarīgas ķermeņa funkcijas.
J: Kā hipofīze ir savienota ar smadzenēm?
A: Hipofīzes dziedzeris ir savienots ar hipotalāmu, kas arī ir dziedzeris.
J: Kādas ir divas hipofīzes daļas?
A: Hipofīzi veido priekšējā hipofīze un aizmugurējā hipofīze.
J: Kas ir hipofīzes kātiņš?
A: Hipofīzes kātiņš, ko sauc arī par infundibulum, ir posms starp hipotalāmu un hipofīzi.
J: Kas kontrolē priekšējās hipofīzes endokrīnās šūnas?
A: Hipofīzes priekšējās hipofīzes endokrīnās šūnas kontrolē regulējošie hormoni, ko izdala neirosekretorās šūnas hipotalāmā.
J: Vai hipofīzes darbība ir pilnīgi neatkarīga?
A: Nē, lai gan to dēvē par "galveno" endokrīno dziedzeri, abas hipofīzes daivas kontrolē hipotalāms.
