Virsnieru dziedzeris: funkcijas, hormoni un nozīme organismā

Uzzini visu par virsnieru dziedzeri — tā funkcijām, hormoniem (kortizols, adrenalīns, aldosterons) un nozīmi veselībai, stresa un asinsspiediena regulācijā.

Virsnieru dziedzeris ir vairuma zīdītāju dziedzeris. Tas atrodas netālu no nierēm. Tās nosaukums norāda uz tās atrašanās vietu (ad - "pie" un renes - "nieres"). Dziedzeris sastāv no divu galveno tipu audiem: ārējās daļas — virsnieru garozas (kortekss) — un centrālās daļas — virsnieru serdes (medulla). Katrs no šiem audiem ražo atšķirīgas hormonu grupas un pilda atšķirīgas funkcijas organismā.

Uzbūve un atrašanās vieta

Cilvēkiem virsnieru dziedzeri ir pāris orgāni — pa vienam virs katras nieres; tie ir nelieli, cepurītei līdzīgi. Virsnieru garoza ir sastāvdaļa ar trīs slāņiem (zona glomerulosa, zona fasciculata un zona reticularis), bet virsnieru serde satur īpašas šūnas, kas sintezē kateholamīnus. Šī uzbūve ļauj dziedzerim vienlaikus regulēt gan ilgtspējīgas vielmaiņas un minerālvielu līdzsvara funkcijas, gan ātras stresresponsa reakcijas.

Hormoni un to funkcijas

Virsnieru garoza ražo trīs galvenos steroīdu hormonu veidus: mineralokortikoīdus, glikokortikoīdus un androgēnus. Katrs no šiem hormoniem ietekmē organismu citā veidā:

• Mineralokortikoīdi (piemēram, aldosterons) — galvenokārt sintezējas zona glomerulosa. Minerālkortikoīdi palīdz regulēt asinsspiedienu un elektrolītu (nātrija, kālija) līdzsvaru, ietekmējot sāļu un ūdens atgriešanos nierēs.
• Glikokortikoīdi (piemēram, kortizols) — tos ražo zona fasciculata. Glikokortikoīdi regulē vielmaiņu (cukuru, tauku un olbaltumvielu), paaugstina glikozes līmeni asinīs, mazina iekaisumu un nomāc imūno reakciju.
• Androgēni — zona reticularis ražo dzimumhormonu prekursorus (vīriešu tipa hormonus), kas sievietēm var papildināt olnīcu hormonu iedarbību un ietekmēt dzimumrakstura pazīmes.
• Virsnieru serde (medulla) ražo kateholamīnus — galvenokārt adrenalīnu un noradrenalīnu — kas nodrošina ātru «cīnies vai bēdz» reakciju uz akūtu stresu.

Virsnieru dziedzeris ražo hormonus, kas kontrolē stresu. Tas ir iesaistīts steroīdu hormonu ražošanā. Starp šiem hormoniem ir kortizols un adrenalīns. Kortizols galvenokārt ietekmē vielmaiņu un imūnsistēmu, savukārt adrenalīns, ko izdala virsnieru serde, strauji paātrina sirdsdarbību un asinsriti, palielina glikozes pieejamību muskuļiem.

Regulācija

Virsnieru garozas hormonu ražošana ir cieši regulēta ar hipotalāma-hipofīzes-virsnieru asi (HPA ass). Hipotalāms izdala CRH (kortikotropīna atbrīvotājs), kas stimulē hipofīzi ražot ACTH; ACTH savukārt veicina kortizola un citu korteksa hormonu sintēzi. Minerālkortikoīdu (aldosterona) ražošanu papildus ietekmē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēma un plazmas kālija līmenis. Virsnieru serdes kateholamīnu izdalīšanos var stimulēt simpātiskā nervu sistēma akūtas stresa laikā.

Biežāk sastopamās saslimšanas

• Adrenalīna audzēji (feohromocitoma) — retos gadījumos virsnieru serde var attīstīt hormonus pārprodukciju, izraisot paaugstinātu asinsspiedienu, galvassāpes un svīšanu.
• Hipoaldosteronisms un hiperaldosteronisms — aldosterona trūkums vai pārmērīga ražošana ietekmē sāļu un šķidruma līdzsvaru, radot asinsspiediena svārstības.
• Addisona slimība (virsnieru nepietiekamība) — hronisks korteksa hormonu trūkums, kam raksturīga vājums, svara zudums, ādas hiperpigmentācija un elektroķīmiskas novirzes.
• Kūšinga sindroms — pārmērīgs kortizola daudzums (no iekšējiem vai ārējiem avotiem) izraisa aptaukošanos, muskuļu vājumu, osteoporozi un imūnsupresiju.

Diagnostika un ārstēšana

Diagnoze parasti balstās uz hormonu līmeņu noteikšanu asinīs vai urīnā (piemēram, kortizola, aldosterona, kateholamīnu testi), attēldiagnostiku (ultrasonogrāfija, CT, MRI) un funkcionāliem testiem (piemēram, ACTH stimulācijas tests). Ārstēšana ir atkarīga no cēloņa: hormonālo traucējumu gadījumā lieto medikamentus vai hormonu nomaiņu, hormonālās hipersekrēcijas — medikamentus vai ķirurģisku izņemšanu, bet feohromocitomu bieži ārstē ķirurģiski pēc asins spiediena stabilizēšanas.

Kopsavilkums

Virsnieru dziedzeris ir maza, bet vitāli svarīga endokrīnās sistēmas daļa, kas ar dažādu hormonu palīdzību regulē vielmaiņu, ūdens–elektrolītu līdzsvaru, imūno atbildi un organisma reakciju uz stresu. Pareiza šo dziedzeru darbība ir būtiska veselībai, un to traucējumi var izpausties kā plašs simptomu spektrs, kuru nepieciešams savlaicīgi diagnosticēt un ārstēt.

Cortex

Hormonus, kas izdalās no garozas reģiona, sauc par adrenokortikosteroīdiem jeb kortikoīdiem. Tie ir hormoni, ko tas ražo:

• Kortikosteroīdi: visi kortikosteroīdi ir veidoti no holesterīna.
• Kortizols / kortizons. Šie divi savienojumi ir atgriezeniskā reakcijā: ar enzīma palīdzību tos var pārvērst viens otrā. Kortizols ir aktīvā versija, kortizons ir neaktīvā versija.
• Aldosterons: hormons, kas regulē asinsspiedienu.
• Androgēni: tie ir starpposma vīriešu dzimumhormoni. Tie sēkliniekos pārvēršas aktīvākos hormonos.

Negatīvā atgriezeniskā saite HPA asī


Steroidģenēze virsnieru dziedzeros - dažādos dziedzera slāņos notiek dažādi posmi

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir virsnieru dziedzeris?

J: Kādi divi audu veidi veido virsnieru dziedzeri?

J: Kā cilvēkiem sauc virsnieru dziedzerus?

J: Kādi ir trīs galvenie steroīdu hormonu veidi, ko ražo virsnieru garoza?

J: Kāda ir mineralokortikoīdu funkcija?

J: Kādi hormoni ir iesaistīti stresa kontrolē, kurus ražo virsnieru dziedzeris?

J: Kur atrodas cilvēka virsnieru dziedzeri?

Meklēt pēc burta