Kas ir Agarikomicētes (Agaricomycetes) — sēņu klase un galvenās iezīmes
Agarikomicētes (Agaricomycetes) — plaša sēņu klase ar 17 kārtām, milzu poliporiem, gigantiskiem micēlijiem (Armillaria) un kritisku lomu mežu sadalīšanā un ekosistēmās.
Agaricomycetes ir sēņu klase. Agaricomycetes ir 17 kārtas, 100 dzimtas, 1147 ģintis un 20951 suga.
Visi šīs klases pārstāvji ražo bazidiokarpus, un to izmēri svārstās no sīkiem, dažus milimetrus diametrā lieliem kausiņiem līdz milzu poliporiem (Fomitiporia ellipsoidea), kuru diametrs pārsniedz vairākus metrus un kuru svars sasniedz 500 kg (1 100 lb).
Šajā grupā ietilpst arī, iespējams, lielākie un vecākie atsevišķie organismi uz Zemes: tiek lēsts, ka Armillaria gallica micēlijs aizņem vairāk nekā 150 000 kvadrātmetru (37 akru), tā masa ir 10 000 kg un vecums - 1500 gadu.
Gandrīz visas šīs klases sugas ir sauszemes sugas (lai gan dažas ir ūdens). Tās lielākoties darbojas kā sadalītāji, jo īpaši koksnes. Tomēr dažas sugas ir patogēnas vai parazītiskas, bet citas - simbiotiskas. To vidū ir svarīgi meža koku ektomikorizas simbionti.
Būtiskākās iezīmes
Agarikomicētes raksturo liela morfoloģiskā daudzveidība, taču visām sugām kopīga spēja veidot bazidiokarpus — redzamus augļķermeņus, kuros attīstās sporas. Bazidioforos atrodas bazīdiji, kur iekšā veidojas basidiosporas. Daudzas sugām ir arī mikroskopiskas pazīmes, piemēram, cilindra vai ķepiņas formas šūnu struktūras un dažkārt “clamp connections” (savienojumi starp hialoklastiem), kas palīdz noteikt sugas taksonomijā.
Dažādība un morfoloģija
Agaricomycetes ietver ļoti atšķirīgas formas:
- cepurītes un kātaina tipa sēnes (agarici) — tipiski atlases objekti ēdiena sēņu starpā;
- poliporus un cietes (poru sēnes), kas aug kā plakanas plāksnes uz koksnes;
- želejveida, koraļļveida un zobiņainas sēnes;
- bļodiņveida un putekļu (puffball) tipa augļķermeņi.
Šo morfoloģisko grupu sugas var būt mikroskopiski nelielas vai milzīgas micēlija masas vai augļķermeņi, kā minēts piemēros ar Fomitiporia ellipsoidea un Armillaria gallica.
Reprodukcija un attīstība
Agaricomycetes parasti reproducējas ar sexuālo un dažreiz arī asexuālo sporulāciju. Seksuālā ciklā notiek kariaogamija un mejoze bazīdija šūnās, radot basidiosporas, kas tiek izdalītas un izplatītas pa gaisu. Micēlijs var izaugt no sporas, veidojot izpletņveida tīklus zem substrāta virsmas. Dažas sugas veido arī vegetatīvu izplatīšanos un var radīt liela mēroga micēlija kolonijas.
Ekoloģiskā loma
Agaricomycetes ir ekoloģiski ļoti nozīmīgas:
- sadalītāji — tās sadala celulozi un lignīnu, nodrošinot atgriešanos barības vielām ekosistēmā;
- simbioti — daudzas sugas veido ektomikorizu ar koku saknēm, palīdzot koku augšanā un barības vielu apmaiņā;
- parazīti — dažas sugas izraisa slimības kokiem un kultūraugiem, izraisot koksnes puvi un citu bojājumu;
- biotops — augļķermeņi ir svarīgs barības avots daudziem bezmugurkaulniekiem un zīdītājiem.
Cilvēkam nozīmīgi aspekti
- ēdamās sugas: daudzas Agaricomycetes sugas, piemēram, Agaricus bisporus, ir pārtikas objekts;
- indīgas un halucinogēnas sugas: piemēram, Amanita sugas var būt bīstamas;
- kokmateriālu bojājumi: polipori un citas sugas iznīcina būvmateriālus un dzīvus kokus;
- biotehnoloģija un medicīna: dažas sugas izmanto bioremediācijā, fermentu ražošanā un tradicionālajā medicīnā.
Piemēri un nozīmīgas sugas
Tipiski un labi zināmi pārstāvji ir Agaricus bisporus (parastā pelēkā sēne), Amanita muscaria (palielā beku sēne), Ganoderma lucidum (raudene), Fomitiporia ellipsoidea (milzu polipors) un Armillaria gallica (A. gallica — liela micēlija piemērs).
Taksonomija un pētniecība
Agaricomycetes taksonomija ir dinamisks pētījumu lauks; molekulārie datu avoti pēdējās desmitgadēs ir mainījuši klasifikāciju un izcēluši jaunus kladus. Turpinot DNS analīzes, tiek uzlabotas zināšanas par sugu attiecībām, dzīves cikliem un ekoloģisko nozīmi.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par konkrētu ģinti vai sugu, norādiet nosaukumu un es sniegšu papildus informāciju, atklājot morfoloģiju, izplatību un lietojumu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Agaricomycetes?
A: Agaricomycetes ir sēņu klase.
J: Cik kārtu, dzimtu, ģinšu un sugu ir Agaricomycetes?
A: Agaricomycetes ir 17 kārtas, 100 dzimtas, 1147 ģintis un 20951 suga.
J: Ko ražo visi Agaricomycetes klases pārstāvji?
A: Visi Agaricomycetes klases pārstāvji ražo bazidiokarpus.
J: Kāda ir Agaricomycetes radīto bazidiokarpu izmēru amplitūda?
A: Agaricomycetes radīto bazidiokarpu izmēra diapazons ir no maziem, dažus milimetrus diametrā lieliem kausiņiem līdz milzu poliporiem, kuru diametrs pārsniedz vairākus metrus un kas sver līdz pat 500 kilogramiem.
J: Kurš organisms tiek uzskatīts par lielāko un vecāko atsevišķo organismu uz Zemes?
A: Armillaria gallica micēlijs tiek uzskatīts par lielāko un vecāko atsevišķo organismu uz Zemes.
J: Kāda ir gandrīz visu Agaricomycetes klases sugu funkcija?
A: Gandrīz visas Agaricomycetes klases sugas darbojas kā sadalītāji, īpaši koksnes.
J: Kādi organismi ietilpst simbiotiskajā Agaricomycetes grupā?
A: Agaricomycetes simbiotiskajā grupā ietilpst svarīgi meža koku ektomikorizas simbionti.
Meklēt