Armillaria gallica — medus sēne, koksnes parazīts un bioluminiscējoša
Armillaria gallica: medus sēne, kas sadalā koksni, parazitē kokus un bioluminiscē — uzzini par tās rizomorfām, izplatību un ekoloģisko ietekmi.
Armillaria gallica (sinonīms A. bulbosa un A. lutea) ir "medus sēņu" suga Agaricales kārtā. Tā pieder pie Armillaria sugu grupas, ko raksturo spēja gan šķelt atmirušu koksni, gan inficēt dzīvus koku audus.
Šī suga ir izplatīta un ekoloģiski nozīmīga: tā noārda koksni. Tā var dzīvot kā saprofīts vai kā oportūnistisks parazīts novājinātos koku saimniekos, izraisot sakņu vai sakņu puvi. Tā ir sastopama Āzijas, Ziemeļamerikas un Eiropas mērenā klimata reģionos. Sugas augļķermeņi veidojas atsevišķi vai grupās augsnē vai pūstošā koksnē. Šī sēne ir nejauši ievazāta Dienvidāfrikā.
Armillaria gallica lielā mērā ir pazemes sēne, un tās augļķermeņi parasti ir līdz aptuveni 10 cm diametrā, dzeltenbrūni un pārklāti ar nelielām zvīņām. Uz vāciņa apakšējās puses ir žaunas, kas ir no baltas līdz krēmkrāsas vai gaiši oranžas. Pie kātiņa bieži ir redzama gredzenveida plēvīte (annulus), un sporu krāsa ir balta līdz krēmīga.
Šai sēnei attīstās plaša pazemes saknēm līdzīgu struktūru sistēma, ko sauc par rizomorfām, kas palīdz tai sadalīt atmirušo koksni mērenā klimata platlapju un jauktos mežos. Tā ir bijusi nozīmīgs zinātnisko pētījumu objekts. Īpaši interesanta ir tās spēja bioluminiscēt un spēja veidot lielas un ilgdzīvojošas kolonijas.
Morfoloģija un noteikšana
Augļķermeņi parādās rudenī un var rasties grupās vai diskreti. Vāciņš:
- diametrā 3–10 cm (retāk lielāks), dzeltenbrūns līdz brūni-okrains;
- virsma bieži ar smalkām zvīņām vai drupinātu struktūru;
- nižādas gradācijas krēms līdz gaiši oranžām žaunām (gillām).
Ekoloģija un izplatība
Armillaria gallica dzīvo galvenokārt temperātajos platlapju un jauktos mežos, bet to var atrast arī parkos, dārzos un augļu koku audzēs. Tā piedalās koksnes sadalē, taču, nokļūstot uz vājiem vai stresa skartiem kokiem, var pāriet par patogēnu un izraisīt sakņu puvi. Sēne izplatās gan ar sporu palīdzību, gan klonāli, izmantojot rizomorfas, kas var pārvietoties pa augsni dažādu metru attālumā.
Patoloģija un ietekme uz kokiem
Saslimšanas pazīmes:
- augu vispārējs novājēšana un vainaga atmiršana;
- kores atslāņošanās pie stumbra pamatnes un baltas micēlija plāksnītes (saprast kā "mycelial fans") zem mizu kārtas;
- rizomorfas zem barības vielu slāņiem, kas izskatās kā šņores vai auklas;
- nogulumi un koksnes saplūšana (white rot) bojātajās saknēs.
Inficēti koki var nogrimt pakāpeniski vai dažkārt strauji, atkarībā no sugas jutīguma un vides stresa. Mežsaimniecībā un dārzniecībā Armillaria sugu izplatība var radīt ievērojamus zaudējumus stādījumiem un dārzos.
Bioluminiscence
Šīs sugas micēlijs (un dažreiz arī citi audu tipi) spēj izstarot vāju zaļgani dzeltenu gaismu — fenomenu, ko tautā dēvē par "foxfire" vai sēņu fosforošanu. Bioluminiscence rodas ķīmisku reakciju rezultātā, kurā iesaistīti speciāli fermenti un luminofori. Šī spēja ir aizraujoša ne tikai dabā novērojot naksnīgus koku stumbrus, bet arī pētniecībā — to izmanto, lai pētītu sēnes fizioloģiju un signalizāciju.
Lielas kolonijas un pētniecība
Armillaria gallica var veidot klonālas kolonijas, kas dažkārt aptver lielus areālus un pastāv ilgu laiku. Šīs kolonijas kalpo par piemēru, kā viena ģenētiska vienība var ietekmēt plašus meža gabalus. Sugas ģenētiskās analīzes un genoma pētījumi snieguši ieskatu tās spējā sadalīt lignocelulozi, veidot rizomorfas un ilgstoši saglabāties vides apstākļos.
Cilvēku izmantošana, ēdamība un kontrole
Dažas medusēņu sugas tiek uzskatītas par ēdamām pēc termiskas apstrādes, taču nav ieteicams pārliecinoši apgalvot, ka visas Armillaria sugas ir droši ēdamas. Tā kā sugas identifikācija var būt sarežģīta un dažiem cilvēkiem Armillaria var izraisīt kuņģa-zarnu trakta kairinājumu, iesaka neēst nemazāk kā labi noteiktas un pārbaudītas sēnes. Mežsaimniecībā cīņa ar Armillaria parazītiem ir grūta: bieži ieteicama inficēto stumbru un sakņu izraušana, stresa faktoru samazināšana augiem un rūpīga stādījumu plānošana (izvairīšanās no jutīgām sugu kombinācijām). Ķīmiskas metodes ir ierobežotas un bieži neefektīvas lielos areālos.
Praktiski padomi un novērojumi
- Ja redzat grupas medus sēņu pie koku pamatnes, vērts pārbaudīt stumbra un sakņu stāvokli;
- noņemot inficētus stumbrus un saknes, samazina inficēšanas risku apkārtējiem kokiem;
- izvairieties no stresa (pārlieku sauss vai pārāk blīvs augsnes stāvoklis), jo tas palielina inficēšanas iespējas;
- ja nepieciešams, konsultējieties ar mežsaimniecības vai arboristu speciālistu par turpmākajiem pasākumiem.
Kopumā Armillaria gallica ir nozīmīga sēņu suga gan ekoloģiski — kā koksnes sadalītāja un biomateriālu reciklētāja —, gan praktiski — kā mežu slimību izraisītāja un pētniecības objekta sakarā ar tās bioluminiscenci un rizomorfu bioloģiju.
Humongous fungus
90. gadu sākumā pētnieki ziņoja par Armillaria gallica atrašanu Mičiganas pussalas augšdaļā. Vienā mežaudzē ar Armillaria inficētie ozoli bija nocirsti, un to celmi bija atstāti pūt uz lauka. Vēlāk, kad tajā pašā vietā iestādīja sarkanās priedes, sējeņus iznīcināja sēne A. gallica (tolaik pazīstama kā A. bulbosa).
Izmantojot secības analīzi, viņi atklāja, ka vienas sēņu kolonijas pazemes micēlija klāj 15 ha (37 akrus), sver vairāk nekā 9500 kg, un tās vecums tiek lēsts 1500 gadu. Analīzē tika pārbaudīti mežā savāktie ģenētiskie paraugi no augļķermeņiem un rizomorfām. Paraugiem no 15 hektāru platības bija identiskas pārošanās tipa alēles un mitohondriālās DNS fragmenti. Tas liecināja, ka visi paraugi ir no viena ģenētiskā indivīda jeb klona, kas savu izmēru sasniedzis veģetatīvās augšanas rezultātā. Autori norādīja: "Šis ir pirmais ziņojums, kurā novērtēts nepārprotami noteikta sēņu indivīda minimālais izmērs, masa un vecums. Lai gan novērojumu skaits attiecībā uz augiem un dzīvniekiem ir daudz lielāks, sēņu valstības pārstāvji tagad būtu jāatzīst par vieniem no vecākajiem un lielākajiem organismiem uz Zemes". Pēc Nature raksta publicēšanas mediji no visas pasaules apmeklēja vietu, kur tika atrasti eksemplāri. Šīs publicitātes rezultātā šis īpatnis ieguva vispārpieņemtu nosaukumu "humānā sēne" (humongous fungus). Pēc tam zinātnieki diskutēja par to, vai sēni var uzskatīt par tādu pašu kategoriju kā citus lielus organismus, piemēram, zilo vaļu vai milzu sekvoju.
Galerija
· 
A. gallica augļķermeņi - redzamā A. gallica izpausme - ietver plašu pazemes micēlija tīklu.
· 
· 
· 
· .jpg)
· 
· 
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Armillaria gallica?
A: Armillaria gallica ir medus sēņu suga, kas var sabojāt koksni un izraisīt sakņu puvi novājinātos kokos. Tā ir izplatīta un ekoloģiski nozīmīga.
J: Kur ir sastopama Armillaria gallica?
A: Armillaria gallica ir sastopama Āzijas, Ziemeļamerikas un Eiropas mērenā klimata reģionos. Tā ir nejauši ievazāta arī Dienvidāfrikā.
J: Kādus augļķermeņus veido Armillaria gallica?
A: Armillaria gallica veido virszemes augļķermeņus, kas pazīstami arī kā sēnes, augsnē vai pūstošā koksnē.
J: Vai Armillaria gallica galvenokārt ir pazemes vai virszemes sēne?
A: Armillaria gallica galvenokārt ir pazemes sēne. Tā veido pazemes saknēm līdzīgas struktūras, ko sauc par rizomorfām.
J: Kāda ir Armillaria gallica ekoloģiskā nozīme?
A: Armillaria gallica spēj sadalīt atmirušo koksni mērenā klimata platlapju un jauktos mežos. Tā arī spēj veidot lielas un ilgmūžīgas kolonijas, un tai piemīt spēja bioluminiscēt.
J: Vai Armillaria gallica var būt gan saprofīts, gan oportūnistisks parazīts?
A: Jā, Armillaria gallica var dzīvot kā saprofīts (barojas ar atmirušām organiskajām vielām) vai kā oportūnistisks parazīts (uzbrūk novājinātiem kokiem).
J: Kādai kārtai pieder Armillaria gallica?
A: Armillaria gallica pieder Agaricales kārtai.
Meklēt