Stress (bioloģija)
Stress ir vārds, ko izmanto bioloģijā un medicīnā, lai aprakstītu pārmaiņas, kas novērojamas organismos. Stress var būt fizisks vai garīgs. Ar stresu var apzīmēt spiedienu, piemēram, augšējo zobu spiedienu uz apakšējiem zobiem košļāšanas laikā. Ar stresu var raksturot arī triecienu, kad viens objekts ietriecas otrā.
Stress raksturo dzīvas būtnes reakciju uz draudiem vai citām izmaiņām vidē. Šīs pārmaiņas var saukt par "stresoru". Stresori var būt dažāda lieluma un ietekmes. Stresors var būt iekšējs un nākt no dzīvās būtnes iekšienes, piemēram, slimība. Stresors var būt ārējs, kas nāk no dzīvās būtnes ārpuses, piemēram, uzbrukums.
Stresa veidi
Ir dažādi stresa veidi. Katram stresa veidam ir atšķirīgas īpašības un simptomi.
- akūta: stress izraisa tūlītēju kaitējumu īsā laika posmā. Šāda veida stresa piemērs ir nepieciešamība ātri pabeigt uzdevumu vai izvairīšanās no autoavārijas.
- hronisks: stress rada nepārtrauktu kaitējumu un neapmierinātību. Šāda veida stresa piemērs ir ilgstoša neapmierinātība ar skolu. Šis stresa veids novājina organismu.
- traumatisks: stress pēc biedējoša un bīstama notikuma. Šis stress izraisa bailes. Kā piemēru var minēt karu vai viesuļvētru. Tas var izraisīt posttraumatisko stresa sindromu (PTSD).
Stresa reakcija
Organismi var dažādi reaģēt uz stresu.
- fiziskās: izmaiņas, kas notiek organismā. Piemēram, ātra sirdsdarbība pēc uzstāšanās.
- garīgās: pārmaiņas, kas notiek prātā. Piemērs - jūtas nesakoncentrēti, jo darbā ir grūtības.
- emocionālās: pārmaiņas, kas notiek ar organisma emocijām. Piemērs ir uztraukums vai satraukums par gaidāmo eksāmenu.
Stress var izraisīt arī adaptācijas, kas ļauj noteiktiem organismiem labāk tikt galā ar stresa faktoriem. Stress notiek katru dienu, un tas ir daļa no katras dzīvās būtnes dzīves. Pārāk liels stresa daudzums ir kaitīgs un var izraisīt veselības problēmas. Stresam ir nozīme dažu fizisku problēmu, piemēram, sirds slimību, rašanās procesā. Stress ir arī daudzu garīgo slimību, piemēram, trauksmes, akūtu stresa traucējumu un PTSS, cēlonis. Akūts stresa sindroms un PTSD ir garīgas slimības, kas var rasties, ja cilvēks piedzīvo kaut ko ļoti biedējošu, piemēram, smagu negadījumu vai karu. Cits stresa traucējumu veids ir "psihosomatiska slimība", kad cilvēkam ir fiziski simptomi, ko izraisa emocionāls stress, nevis fizisks kaitējums.
Stresa vadība
Ir dažādi veidi, kā tikt galā ar stresu. Viens no padomiem ir attālināties no stresa izraisītāja. Piemēram, ja stresu izraisa skolas uzdevums, ir lietderīgi atpūsties no tā. Šāds pārtraukums var ietvert miegu vai hobiju nodarbi. Fiziskās aktivitātes un vingrinājumi mazina stresu. Var palīdzēt arī draugu un ģimenes sociālais atbalsts. Veselības aprūpes speciālisti var palīdzēt, ja stress ir smags un ietekmē fizisko vai garīgo veselību. Stresu var mazināt arī relaksējoties ar meditāciju un dziļu elpošanu.
