Kanādas bruņotie spēki: pārskats, struktūra un vadība
Iegūsti izsmeļošu pārskatu par Kanādas bruņotajiem spēkiem — to struktūru, vadību, komandu lomas un politisko atbildību; aktuāla informācija par hierarhiju un līderiem.
Kanādas bruņotie spēki (CF) (franču: Forces canadiennes; FC) ir Kanādas armija, gaisa spēki un jūras flote, ko atšķirībā no ASV vada viena struktūra.
Saskaņā ar Nacionālās aizsardzības likumu "Kanādas bruņotie spēki ir Viņas Majestātes bruņotie spēki, ko izveidojusi Kanāda un kas sastāv no viena dienesta, ko sauc par Kanādas bruņotajiem spēkiem". Kanādas bruņoto spēku virspavēlnieks ir Kanādas valsts galva, karaliene Elizabete II, kuru pārstāv Kanādas ģenerālgubernators Deivids Loids Džonstons. Aizsardzības štāba priekšnieks (jeb CDS), dienesta augstākais profesionālais darbinieks, ir ģenerālis Tomass J. Lovsons (Thomas J. Lawson). CDS ir pakļauts politiķim - valsts aizsardzības ministram, kas pašlaik ir Roberts Nikolsons no Konservatīvās partijas.
Struktūra un organizācija
Kanādas bruņotie spēki ir vienots dienests, bet tai ietilpst trīs "vides" jeb galvenie komponenti:
- Kanādas armija (Canadian Army) — sauszemes spēki, kuri veic aizsardzības, miera uzturēšanas un starptautiskās operācijas.
- Karaliskā Kanādas Jūras flote (Royal Canadian Navy) — nodrošina jūras suverenitātes aizsardzību, pārvadā spēkus un piedalās NATO jūras uzdevumos.
- Karaliskie Kanādas gaisa spēki (Royal Canadian Air Force) — atbild par gaisa telpas kontroli, iznīcinātāju un transportlīdzekļu operācijām, kā arī pretraķešu un izlūkošanas uzdevumiem.
Vadība un konstitucionālais statuss
Konstitucionāli Kanādas bruņotie spēki ir krona institūcija — formālais virspavēlnieks ir valsts galva (monarhs), kuru Kanādā pārstāv ģenerālgubernators. Praksē bruņoto spēku profesionālo vadību īsteno Aizsardzības štāba priekšnieks (Chief of the Defence Staff), kurš atbildīgi ziņo valdībai caur aizsardzības ministru. Politiskā atbildība par bruņotajiem spēkiem gulstas uz ministra pleciem, savukārt operatīvā vadība ir militārā līmeņa kompetencē.
Uzdevumi un misijas
Galvenie uzdevumi:
- Aizsardzība pret tiešām un netiešām ārējām draudēm un Kanādas teritoriālās suverenitātes aizsardzība.
- Piedalīšanās NATO un citās starptautiskajās aliansēs — kopīgas militāras mācības, kaujas grupas un misijas.
- Pašreizējās miera uzturēšanas un stabilizācijas misijas ārvalstīs.
- Atbalsts iekšzemes operācijām — dabas katastrofu seku likvidēšana, meklēšanas un glābšanas operācijas.
Personāls, rezerves un apjoms
Kanādas bruņotie spēki sastāv no regulārā personāla, rezerves un civilo darbinieku. Precīzs skaits mainās, taču tradicionāli tas ietver vairākus desmitus tūkstošu regulāra personāla un plašu rezervistu sastāvu. Svarīga iezīme ir arī valsts spēja ātri palielināt spēkus krīzes situācijā, izmantojot rezerves un nacionālos resursus.
Valodu duālisms un kultūra
Oficiālās valodas bruņotajos spēkos ir angļu un franču; Kanādas bruņotie spēki praktizē divvalodību gan dokumentācijā, gan apmācībā. Militārā tradīcija apvieno britu ietekmi (tituli, ceremonijas) ar Kanādas īpašo organizatorisko pieeju un modernu profesionālo kultūru.
Aprīkojums un spējas
CF izmanto dažādu klases tehniku — bruņutransportierus, helikopterus, iznīcinātājus, jūras kuģus ar dažāda veida ieročiem un izlūkošanas sistēmām. Nacionālais aizsardzības plāns nosaka modernizācijas prioritātes, tajā skaitā jaunas lidmašīnas, zemūdenes un sauszemes spēku aprīkojuma atjaunošanu, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajām prasībām.
Vēsture un reformas
1970. gados un vēlāk Kanādā veikta ievērojama reorganizācija, kur 1968. gadā tika īstenota bruņoto spēku "vienotības" reforma, apvienojot trīs tradicionālās pakāpes vienotā struktūrā. Kopš tā laika notikušas tālākas reformas, pielāgojot spēkus mūsdienu drošības izaicinājumiem un tehnoloģiskajām izmaiņām.
Starptautiskā sadarbība
Kanāda ir aktīvs NATO dalībnieks un piedalās kopīgās mācībās, operācijās un kolektīvās aizsardzības iniciatīvās. CF arī strādā kopā ar ANO miera operācijām un citām starptautiskām organizācijām, sniedzot kapacitāti un ekspertīzi krīžu risināšanā.
Nākotnes izaicinājumi
Galvenie izaicinājumi ietver modernizāciju, personāla piesaisti un noturēšanu, kiberaizsardzības spēju attīstīšanu un spēju reaģēt uz ātrām starptautiskām krīzēm. Tāpat aktuāla ir līdzsvara atrašana starp iekšzemes operācijām (piem., atbalsts pēc dabas katastrofām) un aizrautību starptautiskajās misijās.
Ja vēlaties, varu pievienot atjauninātu sadaļu ar aktuālajiem amatu nosaukumiem un personām (piem., pašreizējais ģenerālgubernators, Aizsardzības štāba priekšnieks un aizsardzības ministrs), kā arī konkrētus skaitļus par personālu un aprīkojumu no jaunākajiem publiskajiem datiem.
Struktūra
Kanādas bruņoto spēku sastāvā ir 67 000 karavīru, jūrnieku un lidotāju/lietotāju. Katra vienība pieņem karavīrus un karavīres, ja viņi atbilst attiecīgajam amatam. Kara spēki ir sadalīti septiņās galvenajās daļās, kuras sauc par komandām.
Galvenās filiāles
Vides nozares (sauktas par komandām) galvenokārt ir administratīvas struktūras. Tās pārvalda personālu, aprīkojumu un iekārtas, bet ne operācijas. Kanādas bruņotajos spēkos ir trīs pavēlniecības, jo tajos nav jūras kājnieku. Visas pavēlniecības savā starpā ļoti cieši sadarbojas, piemēram, Gaisa spēki piegādā helikopterus gan Jūras spēkiem, gan armijai. Katrai no šīm komandām ir arī rezerves elements, ko veido darbinieki, kuri strādā nepilnu darba laiku.
Sauszemes spēku pavēlniecība (LFCOM)
Tā ir Kanādas armija un lielākais KF atzars. Tā izmanto tankus un citas bruņumašīnas, piemēram, LAV III, kā arī artilēriju, inženiertehniskos transportlīdzekļus un dažādus ieročus, piemēram, Colt Canada C7 šauteni.
Jūras spēku pavēlniecība (MARCOM)
Tā ir Kanādas flote. Tajā ir 33 aktīvi karakuģi, tostarp zemūdenes, fregates un iznīcinātāji.
Gaisa spēku pavēlniecība (AIRCOM)
AIRCOM ir Kanādas gaisa spēki. Tās izmanto dažādus helikopterus un lidmašīnas armijas un jūras kara flotes atbalstam, kā arī iznīcinātājus CF-18.
Operatīvās filiāles
Operatīvās pavēlniecības ir atbildīgas par konkrētiem operāciju veidiem vai par mācību vai izvietošanu. Ir četras operatīvās pavēlniecības.
Speciālo operāciju spēku pavēlniecība (CANSOFCOM)
CANSOFCOM ir atbildīgs par Kanādas īpašo spēku un asimetrisko kaujas spēju nodrošināšanu. Tā ir mazākā Kanādas bruņoto spēku pavēlniecība, un to veido četras apvienotās vienības, kas nav pakļautas ne armijai, ne jūras spēkiem, ne gaisa spēkiem. Šīs vienības ir 2. apvienotā operatīvā grupa, Kanādas īpašo operāciju pulks, 427. speciālās aviācijas eskadriļa un Kanādas apvienotā reaģēšanas vienība (CBRN).
Ekspedīcijas spēku pavēlniecība (CEFCOM)
Tā ir pavēlniecība, kas atbild par ārvalstu operāciju un izvietošanas vadību ārpus Kanādas, piemēram, par Kanādas ieguldījumu karā Afganistānā.
Kanādas pavēlniecība (CANCOM)
Kanādas pavēlniecība sadarbojas ar ASV Ziemeļu pavēlniecību, lai nodrošinātu valsts drošību un Ziemeļamerikas kontinenta aizsardzību. CANCOM ir atbildīga arī par ārkārtas situāciju pārvaldību, piemēram, kad armija ir nepieciešama, lai reaģētu uz katastrofām Kanādā.
Operatīvā atbalsta pavēlniecība (CANOSCOM)
Šī pavēlniecība ir atbildīga par atbalstu visām pārējām pavēlniecībām, piemēram, loģistikas, inženiertehnisko, veselības pakalpojumu un militārās policijas jomā.
Aizsardzības politika
Kopš 20. gadsimta otrās puses Kanādas aizsardzības politiku veido šie mērķi:
- Valsts aizsardzība
- Ziemeļamerikas aizsardzība ar Amerikas Savienoto Valstu militārajiem spēkiem
- Ieguldījums starptautiskajā drošībā
Aukstā kara laikā Kanādas bruņotie spēki galvenokārt palīdzēja aizsargāt Eiropu pret draudiem, ko radīja Padomju Savienība. Šajā laikā Eiropā dzīvoja daži Kanādas karavīri.
Šodien Kanādas bruņoto spēku mērķi ir balstīti uz Kanādas aizsardzības stratēģiju "Canada First", ko ieviesa Stīvena Hārpera konservatīvā valdība. Jaunie mērķi un uzdevumi ir šādi:
- Veikt regulāras iekšzemes operācijas Arktikā un atbalstīt NORAD.
- Palīdzība liela valsts mēroga pasākuma, piemēram, 2010. gada ziemas olimpisko spēļu, drošības nodrošināšanā.
- Reaģēt uz lielu teroristu uzbrukumu
- Palīdzība iedzīvotājiem dabas katastrofas gadījumā
- Ilgstoši vadīt vai veikt lielu starptautisku misiju
- Uz īsu laiku nosūtīt karavīrus, lai reaģētu uz starptautisku krīzi.
Jautājumi un atbildes
J: No kā sastāv Kanādas bruņotie spēki?
A: Kanādas bruņotie spēki sastāv no Kanādas armijas, gaisa spēkiem un flotes.
J: Kas ir Kanādas bruņoto spēku virspavēlnieks?
A: Kanādas bruņoto spēku virspavēlnieks ir Kanādas valsts galva, karaliene Elizabete II, kuru pārstāv Kanādas ģenerālgubernatore Marija Meja Simona.
J: Kas ir Kanādas bruņoto spēku Aizsardzības štāba priekšnieks?
A: Kanādas spēku Aizsardzības štāba priekšnieks ir ģenerālis Tomass J. Lovsons (Thomas J. Lawson).
J: Kam ir pakļauts Aizsardzības štāba priekšnieks?
A: Aizsardzības štāba priekšnieks ir pakļauts valsts aizsardzības ministram.
J: Kas ir pašreizējais Kanādas valsts aizsardzības ministrs?
A: Pašreizējā Kanādas valsts aizsardzības ministre ir Anita Ananda no Liberāļu partijas.
J: Kāda ir Kanādas bruņoto spēku struktūra salīdzinājumā ar ASV?
A: Kanādas bruņotos spēkus atšķirībā no Amerikas Savienotajām Valstīm vada viena struktūra.
J: Kas ir Nacionālās aizsardzības likums?
A: Saskaņā ar Nacionālās aizsardzības likumu "Kanādas bruņotie spēki ir Viņas Majestātes bruņotie spēki, ko izveidojusi Kanāda un kas sastāv no viena dienesta, ko sauc par Kanādas bruņotajiem spēkiem".
Meklēt