Kanādas spēki
Kanādas bruņotie spēki (CF) (franču: Forces canadiennes; FC) ir Kanādas armija, gaisa spēki un jūras flote, ko atšķirībā no ASV vada viena struktūra.
Saskaņā ar Nacionālās aizsardzības likumu "Kanādas bruņotie spēki ir Viņas Majestātes bruņotie spēki, ko izveidojusi Kanāda un kas sastāv no viena dienesta, ko sauc par Kanādas bruņotajiem spēkiem". Kanādas bruņoto spēku virspavēlnieks ir Kanādas valsts galva, karaliene Elizabete II, kuru pārstāv Kanādas ģenerālgubernators Deivids Loids Džonstons. Aizsardzības štāba priekšnieks (jeb CDS), dienesta augstākais profesionālais darbinieks, ir ģenerālis Tomass J. Lovsons (Thomas J. Lawson). CDS ir pakļauts politiķim - valsts aizsardzības ministram, kas pašlaik ir Roberts Nikolsons no Konservatīvās partijas.
Struktūra
Kanādas bruņoto spēku sastāvā ir 67 000 karavīru, jūrnieku un lidotāju/lietotāju. Katra vienība pieņem karavīrus un karavīres, ja viņi atbilst attiecīgajam amatam. Kara spēki ir sadalīti septiņās galvenajās daļās, kuras sauc par komandām.
Galvenās filiāles
Vides nozares (sauktas par komandām) galvenokārt ir administratīvas struktūras. Tās pārvalda personālu, aprīkojumu un iekārtas, bet ne operācijas. Kanādas bruņotajos spēkos ir trīs pavēlniecības, jo tajos nav jūras kājnieku. Visas pavēlniecības savā starpā ļoti cieši sadarbojas, piemēram, Gaisa spēki piegādā helikopterus gan Jūras spēkiem, gan armijai. Katrai no šīm komandām ir arī rezerves elements, ko veido darbinieki, kuri strādā nepilnu darba laiku.
Sauszemes spēku pavēlniecība (LFCOM)
Tā ir Kanādas armija un lielākais KF atzars. Tā izmanto tankus un citas bruņumašīnas, piemēram, LAV III, kā arī artilēriju, inženiertehniskos transportlīdzekļus un dažādus ieročus, piemēram, Colt Canada C7 šauteni.
Jūras spēku pavēlniecība (MARCOM)
Tā ir Kanādas flote. Tajā ir 33 aktīvi karakuģi, tostarp zemūdenes, fregates un iznīcinātāji.
Gaisa spēku pavēlniecība (AIRCOM)
AIRCOM ir Kanādas gaisa spēki. Tās izmanto dažādus helikopterus un lidmašīnas armijas un jūras kara flotes atbalstam, kā arī iznīcinātājus CF-18.
Operatīvās filiāles
Operatīvās pavēlniecības ir atbildīgas par konkrētiem operāciju veidiem vai par mācību vai izvietošanu. Ir četras operatīvās pavēlniecības.
Speciālo operāciju spēku pavēlniecība (CANSOFCOM)
CANSOFCOM ir atbildīgs par Kanādas īpašo spēku un asimetrisko kaujas spēju nodrošināšanu. Tā ir mazākā Kanādas bruņoto spēku pavēlniecība, un to veido četras apvienotās vienības, kas nav pakļautas ne armijai, ne jūras spēkiem, ne gaisa spēkiem. Šīs vienības ir 2. apvienotā operatīvā grupa, Kanādas īpašo operāciju pulks, 427. speciālās aviācijas eskadriļa un Kanādas apvienotā reaģēšanas vienība (CBRN).
Ekspedīcijas spēku pavēlniecība (CEFCOM)
Tā ir pavēlniecība, kas atbild par ārvalstu operāciju un izvietošanas vadību ārpus Kanādas, piemēram, par Kanādas ieguldījumu karā Afganistānā.
Kanādas pavēlniecība (CANCOM)
Kanādas pavēlniecība sadarbojas ar ASV Ziemeļu pavēlniecību, lai nodrošinātu valsts drošību un Ziemeļamerikas kontinenta aizsardzību. CANCOM ir atbildīga arī par ārkārtas situāciju pārvaldību, piemēram, kad armija ir nepieciešama, lai reaģētu uz katastrofām Kanādā.
Operatīvā atbalsta pavēlniecība (CANOSCOM)
Šī pavēlniecība ir atbildīga par atbalstu visām pārējām pavēlniecībām, piemēram, loģistikas, inženiertehnisko, veselības pakalpojumu un militārās policijas jomā.
Aizsardzības politika
Kopš 20. gadsimta otrās puses Kanādas aizsardzības politiku veido šie mērķi:
- Valsts aizsardzība
- Ziemeļamerikas aizsardzība ar Amerikas Savienoto Valstu militārajiem spēkiem
- Ieguldījums starptautiskajā drošībā
Aukstā kara laikā Kanādas bruņotie spēki galvenokārt palīdzēja aizsargāt Eiropu pret draudiem, ko radīja Padomju Savienība. Šajā laikā Eiropā dzīvoja daži Kanādas karavīri.
Šodien Kanādas bruņoto spēku mērķi ir balstīti uz Kanādas aizsardzības stratēģiju "Canada First", ko ieviesa Stīvena Hārpera konservatīvā valdība. Jaunie mērķi un uzdevumi ir šādi:
- Veikt regulāras iekšzemes operācijas Arktikā un atbalstīt NORAD.
- Palīdzība liela valsts mēroga pasākuma, piemēram, 2010. gada ziemas olimpisko spēļu, drošības nodrošināšanā.
- Reaģēt uz lielu teroristu uzbrukumu
- Palīdzība iedzīvotājiem dabas katastrofas gadījumā
- Ilgstoši vadīt vai veikt lielu starptautisku misiju
- Uz īsu laiku nosūtīt karavīrus, lai reaģētu uz starptautisku krīzi.
Jautājumi un atbildes
J: No kā sastāv Kanādas bruņotie spēki?
A: Kanādas bruņotie spēki sastāv no Kanādas armijas, gaisa spēkiem un flotes.
J: Kas ir Kanādas bruņoto spēku virspavēlnieks?
A: Kanādas bruņoto spēku virspavēlnieks ir Kanādas valsts galva, karaliene Elizabete II, kuru pārstāv Kanādas ģenerālgubernatore Marija Meja Simona.
J: Kas ir Kanādas bruņoto spēku Aizsardzības štāba priekšnieks?
A: Kanādas spēku Aizsardzības štāba priekšnieks ir ģenerālis Tomass J. Lovsons (Thomas J. Lawson).
J: Kam ir pakļauts Aizsardzības štāba priekšnieks?
A: Aizsardzības štāba priekšnieks ir pakļauts valsts aizsardzības ministram.
J: Kas ir pašreizējais Kanādas valsts aizsardzības ministrs?
A: Pašreizējā Kanādas valsts aizsardzības ministre ir Anita Ananda no Liberāļu partijas.
J: Kāda ir Kanādas bruņoto spēku struktūra salīdzinājumā ar ASV?
A: Kanādas bruņotos spēkus atšķirībā no Amerikas Savienotajām Valstīm vada viena struktūra.
J: Kas ir Nacionālās aizsardzības likums?
A: Saskaņā ar Nacionālās aizsardzības likumu "Kanādas bruņotie spēki ir Viņas Majestātes bruņotie spēki, ko izveidojusi Kanāda un kas sastāv no viena dienesta, ko sauc par Kanādas bruņotajiem spēkiem".
