Viesuļvētra Merilina bija 1995. gada Atlantijas okeāna viesuļvētru sezonas piecpadsmitā tropiskā depresija un trīspadsmitā vētra. Viesuļvētra "Merilina" bija spēcīgākā vētra, kas Virdžīnu salas skāra kopš viesuļvētras "Hugo" 1989. gadā, un tā izraisīja trīspadsmit nāves gadījumus un vairāk nekā 2 miljardu ASV dolāru zaudējumus.
Merilins izveidojās 13. septembrī un drīz pēc tam sasniedza viesuļvētras spēku. 1995. gada 14. septembrī Merilins sasniedza krastu Mazajās Antiļās, sasniedzot 1. kategorijas spēku. Līdz brīdim, kad tā sasniedza ASV Virdžīnu salas, Merilina bija 3. kategorijas viesuļvētra. Virzoties uz ziemeļiem garām Bermudu salām, Merilins pavājinājās un kļuva par ekstratropisku ciklonu, bet 1995. gada 1. oktobrī izgaisa uz dienvidiem no Jaunskotijas.
Meteoroloģiskā vēsture
Merilina izveidojās no tropiskas viļņa vidējā Atlantikā un attīstījās ātri — no tropiskās depresijas līdz tropiskai vētrai un pēc tam līdz viesuļvētrai īsā laika posmā. Maksimālā sinoptiskā intensitāte sasniedza aptuveni 185 km/h (ap 115 jūdzes stundā), un minimālais atmosfēras spiediens bija ap 949 mbar, kas atbilst spēcīgas 3. kategorijas viesuļvētras parametriem. Pēc spēcīgākās fāzes virzība bija uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem; vētra pavājinājās, piedzīvoja strukturālas izmaiņas un transformējās par ekstratropisku ciklonu, pirms izklīda pie kanādas krastiem.
Ietekme un bojājumi
Merilina radīja plašu postījumu reģionā, īpaši ASV un Britu Virdžīnu salās, kā arī Mazajās Antiļās un vietām Puertoriko. Galvenie efekti bija:
- spēcīgas vēja brāzmas un ilgstošas vēja iedarbības, kas iznīcināja jumtus, logus un vieglās konstrukcijas;
- piespiedu plūdi un lokālas vētras cunami tipa viļņi pie krastiem, kas bojāja ostas, piestātnes un jūras infrastruktūru;
- masveida elektrotīklu un sakaru pārtraukumi — daudzas mājsaimniecības un uzņēmumi palika bez elektrības uz vairākām nedēļām;
- lauksaimniecības zaudējumi un ievērojams traucējums tūrisma nozarei, kas bija un palika reģiona ekonomikas svarīga sastāvdaļa;
- kopumā apstiprināti 13 nāves gadījumi un ekonomiskie zaudējumi, kas pārsniedza 2 miljardus ASV dolāru (1995. gada vērtībā).
Glābšanas darbi un atveseļošanās
Pēc viesuļvētras sekoja ātra ārkārtas palīdzības mobilizācija: tika izsludinātas katastrofas zonas un iesaistītas vietējās, valsts un starptautiskās palīdzības organizācijas. Notika steidzami glābšanas darbi, medicīniskā palīdzība un pārtikas — ūdens piegādes, kā arī enerģijas atjaunošanas darbi. Atveseļošanās un atjaunošanas darbi ilga mēnešus, vietām arī gadus, jo daudzviet bija jāpārplāno infrastruktūra un jāstiprina būvnormatīvi, lai mazinātu nākotnes riskus.
Sekas un nozīme
Merilina atstāja ilgstošu ietekmi uz skartajām kopienām — gan fiziskos zaudējumos, gan ekonomiskajās sekās. Tā tika uzskatīta par vissmagāko triecienu Virdžīnu salām kopš viesuļvētras "Hugo" 1989. gadā. Pēc postošās ietekmes viesuļvētras nosaukums "Merilina" tika izņemts no turpmākiem viesuļvētru nosaukumu sarakstiem, un reģionā tika pastiprināta gatavība turpmākiem tropiskiem cikloniem.




