Koh-i-Noor — vēsturiskais dimants: izcelsme un likteņgājums

Koh-i-Noor — dramatiskā vēsture un izcelsme: no Indijas kopa līdz Apvienotās Karalistes kroņa dārgakmeņiem. Uzzini leģendas, īpašniekus un dimanta likteņgājumu.

Koh-i-Noor (rakstīts arī Koh-i-Nûr un Kooh-è Noor) ir viens no pasaulē slavenākajiem bezkrāsainajiem dimantiem. Tā nosaukums persiešu valodā nozīmē “Gaismas kalns”. Saskaņā ar tradicionālajiem stāstiem un dažādiem vēstures avotiem dimants, iespējams, tika atrasts 13. gadsimtā netālu no Gunturas Andhra Pradesh, Indijā. Avotu apraksti par izcelsmi un agrāko atrašanās vietu tomēr atšķiras, un precīzs sākotnējais stāsts nav pilnīgi skaidrs — par to pastāv vairāki leģendāri un vēsturiskas interpretācijas.

Pēc vieniem avotiem rūpja, nesašūta akmens varēja svērt aptuveni 793 karātus (158,6 g). Laika gaitā dimants tika apstrādāts vairākas reizes; pirms 19. gadsimta vidus tas bija kļuvis par aptuveni 186 karātiem (37,2 g). Kad Koh-i-Noor nonāca Apvienotajā Karalistē, princis Alberts 1852. gadā lika to pārslīpēt, lai uzlabotu spīdumu un formas simetriju, samazinot svaru līdz galīgajiem 105,6 karātiem (21,12 g). Pašreizējais briljanta griezums ir ovāls, un akmens izmēri ir apmēram 3,6 cm x 3,2 cm x 1,3 cm.

Īss vēstures pārskats un īpašnieki

Koh-i-Noor vēsture ir sarežģīta un tajā iekļauti daudzi Dienvidāzijas un Persijas valdošie dinasti. Tradicionāli tiek minēts, ka dimants sākotnēji piederēja Kakatiya dinastijai, un pēc tam — dažādos laikos — nonāca dažādu valdoņu rokās. Dažādi hronisti norāda uz pārejām caur Delhi sultānatu, Mughālu impēriju un Persijas valdniekiem. Viens no svarīgiem vēsturiskajiem notikumiem bija dimanta izvešana no Indijas pēc persiešu valdnieka Nāderšāha (Nadir Shah) iebrukuma 1739. gadā — faktu, ko atspoguļo vairākas referenču versijas.

19. gadsimtā Koh-i-Noor nonāca Sikhu valdnieku, īpaši Maharadža Ranjit Singh, kolekcijā. Pēc Anglijas un Sikhānas (Pendžābas) karošanas rezultāta un 1849. gada līgumiem dimants tiesiski nonāca britu rokās un pēc tam tika nodots karalienes Viktorijas īpašumā kā formāla kara laupījuma vai daļas no līguma noteikumiem. Tā nonākšana Lielbritānijā ir viena no galvenajām diskusiju tēmām par likumību un morālu piederību.

Reizēm valkāšana un kroņa izmantošana

Kopš Koh-i-Noor nonākšanas Apvienotajā Karalistē to ir valkājušas galvenokārt sievietes no karaliskās ģimenes. Pēc karalienes Viktorijas nāves dimants tika iemontēts karalienes Aleksandras kronī un izmantots viņas vīra princa Alberta priekšlikuma izpildē — lai demonstrētu akmens spožumu kroņa rotā. To izmantoja arī Edvarda VII sievas kronēšanā 1902. gadā. Vēlāk to pārveda uz Karalienes Marijas kroni 1911. gadā, un 1937. gadā — uz karalienes mātes kroni. Kad karaliene māte 2002. gadā nomira, Koh-i-Noor tika uzlikts uz viņas zārka virsmas valsts bēru ceremonijas laikā.

Fiziskais apraksts un mūsdienu statuss

• Pašreizējais svars: 105,6 karāti (21,12 g).
• Griezums: ovāls briljants pēc 1852. gada pārgriešanas.
• Atrašanās vieta: Koh-i-Noor ir daļa no Britu kroņa dārgakmeņiem un tiek publiski izstādīts Londonas torņa (Tower of London) Juvelieru namā, kur to katru gadu apskata miljoniem apmeklētāju.
• Juridiskais statuss: Kroņa dārgakmeņi tradicionāli ir valsts/monarhijas īpašums (to tur Monarhs/State Trust), nevis privātīpašums — tas rada sarežģītu juridisko situāciju repatriācijas prasību kontekstā.

Strīdi un prasības par atdošanu

Koh-i-Noor ir bijis ilgstošu diskusiju un prasību priekšmets no vairākām valstīm, tostarp Indijas, Pakistānas un Afganistānas, kuras pauž vēsturiskas un ētiskas prasības dimanta atdošanai. Pretendentu argumenti parasti balstās uz to, ka dimants tika iegūts un izvests koloniālā varas periodā vai nepilnvērtīgu līgumu nosacījumu rezultātā. Lielbritānijas puse parasti atsaucas uz to, ka Koh-i-Noor tika nodots saskaņā ar 19. gadsimta līgumiem un ir daļa no Kroņa kolekcijas, ko tur valsts. Debates par morālo pusi un kultūras mantas restitūciju turpinās publiskajā telpā un diplomātiskajās sarunās.

Leģendas, mitoloģija un publiskā ietekme

Ap Koh-i-Noor ir izveidojušās vairākas leģendas. Viena no plašāk pazīstamām ir ticība, ka dimants nes nelaimi vīriešiem īpašniekiem un ka valkāt to drīkst tikai sievietes, kas skaidro, kāpēc to tradicionāli izmantojušas karalienes un karalienes. Šāda veida stāsti, protams, ir daļa no dimanta mīta auras un ir palīdzējuši saglabāt sabiedrības interesi par šo dārgakmeni.

Koh-i-Noor ir bijis tēma grāmatās, izstādēs un mediju diskusijās par kolonialismu, kultūras mantojumu un restitūciju. Tas joprojām piesaista uzmanību gan kā unikāls juvelierizstrādājums, gan kā vēsturisku notikumu simbols.

Kopsavilkums: Koh-i-Noor ir vēsturiski nozīmīgs, estētiski iespaidīgs un politiski sensitīvs dimants. Tā ceļš no Dienvidāzijas līdz Britu karaliskajai kolekcijai ietver gan īpašumtiesību maiņu, gan leģendas un mūsdienu debatēs svarīgas ētikas diskusijas.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Koh-i-Noor?

J: Cik tas svēra, pirms tika sagriezts rotaslietās?

J: Kas bija tās pirmie īpašnieki?

J: Kā briti ieguva šo akmeni?

J: Kas notika ar akmeni, kad princis Alberts pavēlēja to nocirst?

J: Kas ir nēsājis Koh-i-Noor kopš tā nonākšanas Apvienotajā Karalistē?

J: Kur šodien apmeklētāji var apskatīt šo dimantu?

Meklēt pēc burta