Karaliene Marija (Mary of Teck, 1867–1953) — Džordža V konsorte

Karaliene Marija (1867–1953) — Džordža V uzticamā konsorte: viņas dzīve, sabiedriskie pienākumi, labdarība un ietekme uz britu karaļnamu.

Marija no Tekas (Viktorija Marija Augusta Luīze Olga Paulīna Klaudīna Agnesa; 1867. gada 26. maijs – 1953. gada 24. marts) bija Apvienotās Karalistes karaļa Džordža V konsorte (viņš bija arī Indijas imperators). Pēc dzimšanas viņa piederēja Tekas (Teck) dzimtai Vācijā, bet caur savu māti bija attāla britu karaliskās ģimenes radiniece. Bērnībā ģimenes lokā viņu sauca par “Meju”.

Agrīnā dzīve un izglītība

Princese Marija dzima 1867. gada 26. maijā Kensingtonas pilī Londonā. Viņas māte bija princese Marija Adelaida, Kembridžas hercoga prinča Ādolfa meita un karaļa Džordža III mazmeita; tēvs bija Tekas hercogs Francis. Sakarā ar ģimenes finanšu grūtībām daļu bērnības Marija pavadīja ārzemēs; Tekas ģimene atgriezās Londonā 1883. gadā, un viņa dzīvoja White Lodge Ričmondas parkā. Izglītībā viņai tika pievērsta uzmanība mūzikai, vēsturei un karaliskajam protokolam — prasmes, kas vēlāk noderēja viņas publiskajā darbā.

Saderināšanās un laulība

1891. gadā, kad viņu bija iecienījusi karaliene Viktorija, Marija saderinājās ar savu radinieku princi Albertu Viktoru, Velsas prinča Alberta Edvarda (valdnieka nākotnes) vecāko dēlu. Alberts Viktors bija pirmais troni mantinieks pēc sava tēva, tomēr dažas nedēļas pirms paredzētajām kāzām viņš nomira no gripas. Karaliene Viktorija tomēr vēlējās Mariju par karalisko līgavu un noorganizēja viņas laulību ar Alberta Viktora brāli, Jorkas hercogu — princi Džordžu. Pāris salaulājās Sentdžeimsa pilī 1893. gada 6. jūlijā.

Ģimene un loma kā konsorte

Princese Marija un princis Džordžs izveidoja lielu ģimeni. Viņu bērni bija:

• Princis Eduards (vēlāk karalis Eduards VIII, 1894–1972)
• Princis Alberts (vēlāk karalis Džordžs VI, 1895–1952)
• Princese Marija, Karaliskā princesse (1897–1965)
• Princis Henrijs, Glosteras hercogs (1900–1974)
• Princis Džordžs, Kenta hercogs (1902–1942)
• Princis Džons (1905–1919), jaunākais dēls, kurš mira bērnībā

Marija bija ļoti pievērsta bērniem: viņu auklēja Šarlote “Lalla” Bila, bet Marija pati mācīja bērniem vēsturi un mūziku un aktīvi piedalījās viņu audzināšanā. Kā karaliskās ģimenes locekle viņa izpildīja daudz publisku pienākumu, kļūstot par dažādu labdarības organizāciju patronesi, atbalstīja slimnīcas, māsu aprūpi un kara laika labdarību. 1901. gadā, kad viņas šurtniece (znots) kļuva par karali Edvardu VII, princis Džordžs un princese Marija devās astoņus mēnešus ilgā ceļojumā pa Britu impēriju — tā bija nepieredzēti plaša karaliskas personas tūre.

Kara gads, nosaukuma maiņa un konsortes darbs

1910. gadā, kad miris Edvards VII, tronī kāpa princis Džordžs V, un Marija kļuva par karalieni. Pirmā pasaules kara laikā viņu kritizēja sakarā ar viņas vācu izcelsmi; šī situācija veicināja Džordžu V lēmumu mainīt karaļnama nosaukumu no Saksijas-Koburgas un Gotas uz Vindzoras. Kara laikā karaliene Marija atbalstīja kara centienus, apmeklēja slimnīcas un bija aktīva dažādu labdarības projektu patronese. Pēc kara viņa turpināja līdzdarboties publiskajā dzīvē, tomēr ģimeni piemeklēja traģēdijas — jaunākais dēls princis Džons mira 1919. gadā.

Vēlāka dzīve: abdicācija, otra valdība un otrais pasaules karš

1936. gadā nomira Džordžs V. Viņa nāve tika atvieglota ar ārsta ievadītām zālēm, tostarp morfiju un kokaīnu (tas ir dokumentēts notikums medicīnas un biogrāfiskos avotos). Marija sākotnēji atbalstīja savu dēlu, karali Eduardu VIII, tomēr 1936. gada decembrī Eduards atteicās no troņa, lai varētu precēties ar šķirtās amerikāņu sabiedrības locekli Volisu Simpsoni. Pēc tam uz troņa kāpa viņa brālis — princis Alberts, Jorkas hercogs — kurš valdīja kā Džordžs VI. Karaliene Marija un viņa sieva, karaliene Elizabete, sniedza jaungalvinajam karalim atbalstu jaunajā lomā.

Otrā pasaules kara laikā Marija dzīvoja Badmintonas namā, kas piederēja viņas brāļadēla vīram (Boforta hercogam); viņa turpināja pildīt oficiālas saistības un atbalstīja kara centienus savā rīcībā esošajos veidos. Pēc kara viņa pārcēlās atpakaļ uz savu pirmskara dzīvesvietu Marlborough House.

Vecumdienas, nāve un mantojums

Pat vecumdienās karaliene Marija bija aktīva sabiedriskajā dzīvē un rūpējās par karaliskajām tradīcijām un piemiņām. Viņa bija pazīstama arī kā kaislīga rotu, mēbeļu un mākslas priekšmetu kolekcionāre — slavenā Queen Mary's Dolls' House ir viens no viņas iniciatīvas darbiem. Marija sagaidīja, ka viņas mazmeita Elizabete kļūs par karalieni (Elizabete II kāpa tronī 1952. gadā), taču Marija nomira pirms Elizabetes kronēšanas ceremonijas.

Pēc ilgstošas slimības (publiski raksturotas kā "kuņģa problēmas", bet medicīniskajos avotos parasti minēta plaušu vēža) karaliene Marija mira 1953. gada 24. martā Marlborough House. Viņas valstiskā bēru ceremonija ietvēra gulēšanu Vestminsteras zālē, un viņu apglabāja blakus vīram Svētā Džordža kapelā Vindzoras pilī.

Karaliene Marija paliek atmiņā kā stingra, protokola un tradīciju cienītāja, kura ilgu laiku kalpoja kā stabils balsts karaliskajai ģimenei. Viņas iespaidīgā rotu un mākslas kolekcija, kā arī labdarības darbība ir daļa no viņas kultūras un sabiedriskā mantojuma.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Marija Teka?

J: Kāda ir viņas ģimenes izcelsme?

J: Kas bija viņas bērni?

J: Kas ir viņas mazbērni?

J: Kas ir viņas mazmazbērns?

J: Kāda iesauka viņai bija viņas ģimenē?

Meklēt pēc burta