Rekss Veins Tilersons (dzimis 1952. gada 23. martā) ir amerikāņu uzņēmējs un 69. ASV valsts sekretārs. Viņš ieņēma amatu no 2017. gada 1. februāra līdz 2018. gada 31. martam. Līdz atkāpšanās no amata 2017. gadā viņš bija piektā lielākā uzņēmuma pēc tirgus kapitalizācijas Exxon Mobil Corporation priekšsēdētājs un izpilddirektors.

2016. gada decembrī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) paziņoja par savu nodomu izvirzīt Tilersonu valsts sekretāra amatam. Amerikas Savienoto Valstu Senāts apstiprināja viņa kandidatūru 2017. gada 1. februārī, un drīz vien viņš stājās amatā. Tramps 2018. gada 13. martā Tilersonu atlaida un paziņoja, ka par valsts sekretāra amata pēcteci izvirzīs Maiku Pompeo. Tilersona pilnvaru termiņš oficiāli beidzās 2018. gada 31. martā.

Izglītība un agrīnā karjera

Tilersons dzimis Wichita Falls, Teksasas štatā. Viņš ieguva bakalaura grādu (B.S.) būvinženierijā Texas University at Austin 1975. gadā. Pēc augstskolas beigšanas viņš uzsāka karjeru uzņēmumā Exxon (vēlāk ExxonMobil), sākotnēji strādājot inženierijas un lauka operāciju pozīcijās.

Darbs ExxonMobil

Tilersons strādāja Exxon vairāk nekā 40 gadus. Viņš pakāpeniski virzījās pa amatpersonu kāpnēm — no lauka inženiera līdz augstām vadības pozīcijām. Viņš vadīja uzņēmuma darbības Krievijā un citos starptautiskos reģionos, kas palīdzēja veidot viņa starptautiskās attiecības un reputāciju enerģētikas nozarei piederošo attiecību veidošanā.

  • 2006. gadā viņš kļuva par ExxonMobil izpilddirektoru un vēlāk par priekšsēdētāju.
  • Par saviem gadiem uzņēmumā viņš tika vērtēts kā stratēģis un pieredzējis līderis, kurš pārvaldīja lielas starptautiskas investīcijas un naftas ieguves projektus.

Amatā kā ASV valsts sekretārs

Tilersons bija viens no politiķiem neierastākajiem valsts sekretāriem — viņam nebija iepriekšējas pieredzes valdībā vai diplomātijā. Viņa nominācija izraisīja gan atbalstu, gan kritiku. Būtiskākie momenti viņa valsts sekretāra laikā:

  • aktīva vizīšu programma — Tilersons apmeklēja daudzas valstis, satikās ar ārvalstu līderiem un centās nostiprināt ASV diplomātiskās attiecības;
  • žēlsirdīgas attiecības ar kolēģiem administrācijā — viņam bija saskares gan ar Baltā nama ārpolitikas komandu, gan ar Kongresu, taču bieži tika ziņots par domstarpībām starp Tilersonu un citiem amatos esošiem personāžiem;
  • darbs ar tādām tēmām kā Ziemeļkorejas kodoldraudi, tuvāko austrumu drošība un attiecības ar Krieviju.

Strīdi un kritika

Tilersona ilgais darbs energetikas sektorā un īpaši saiknes ar Krieviju raisīja jautājumus par interešu konfliktiem un viņa piemērotību valsts sekretāra amatam. Galvenie kritikas punkti:

  • saiknes ar Krieviju: Tilersonam bija biznesa kontakti Krievijā, un viņš ieguva Krievijas apbalvojumu — tas daudzviet tika uztverts kā problēma, jo attiecības ar Maskavu bija politiski sensitīvas;
  • Exxon un klimata jautājumi: uzņēmējdarbības prakse un ilggadīga raisītā kritika par uzņēmuma attieksmi pret klimata pārmaiņu jautājumiem sekmēja sabiedrības un mediju interesi par Tilersona nostāju šajās tēmās;
  • sadarbības izaicinājumi ar Baltā nama vadību: presē parādījās ziņas par domstarpībām starp Tilersonu un prezidentu Trampu vai citiem augstākajiem amatpersonām, kas galu galā noveda pie viņa atbrīvošanas no amata 2018. gada martā.

Publiskā loma un ietekme

Kaut arī Tilersonam bija salīdzinoši īss laiks kā valsts sekretāram, viņa iecelšana lika apspriest, kā uzņēmēju vadība pārvēršas valsts pārvaldē. Viņa darbība izgaismoja diskusijas par to, kādām prasmēm un pieredzei jābūt diplomātiskā posteņa vadītājam un kā risināt potenciālās interešu konfliktu situācijas.

Personīgā dzīve un atzinības

Tilersons ir precējies ar Renda Furner Tillerson un viņiem ir četri bērni. Viņš ir bijis aktīvs sabiedriskajās organizācijās un kopienas iniciatīvās. Agrīnā jaunībā viņš ieguva skautu pieredzi un ir Eagle Scout. Pēc karjeras privātajā sektorā un sabiedriskajā dienestā viņš ir saņēmis vairākas profesionālas atzinības par ieguldījumu energosektorā un biznesa vadībā.

Noslēgums

Rekss Tilersons ir personība, kuras karjerā saplūst liela korporatīvā pieredze un īslaicīgs, bet nozīmīgs politisks dienests. Viņa dzīve un darbība turpina kalpot kā piemērs diskusijām par pāriešanu no biznesa vadības uz publisko politiku, interešu konfliktu risināšanu un starptautisko attiecību vadīšanu.