Amerikas Savienoto Valstu ģenerālprokurors ir Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departamenta vadītājs, kas nodarbojas ar juridiskajām lietām un ir galvenais tiesībaizsardzības ierēdnis Amerikas Savienoto Valstu valdībā. Ģenerālprokurors tiek uzskatīts par ASV valdības galveno juristu. Ģenerālprokurors ir prezidenta kabineta loceklis, bet ir vienīgais kabineta departamenta vadītājs, kuram nav piešķirts sekretāra amata nosaukums.

Pašreizējais ģenerālprokurors kopš 2021. gada 11. marta ir Merrick Garland. Iepriekš šo amatu ieņēma Viljams P. Bārs (dienēja 2019.–2020. gadā), kurš nomainīja Džefu Sešonsu.

Galvenās funkcijas un atbildība

  • Pildīt galvenā federālā prokurora lomu — vadīt federālās izmeklēšanas un prokuratūru politiku.
  • Pārstāvēt Amerikas Savienotās Valstis tiesās, tostarp Augstākajā tiesā (US Supreme Court).
  • Uzraudzīt Tieslietu departamenta komponentes, piemēram, ASV prokurorus (U.S. Attorneys), Federālo izmeklēšanas biroju (FBI), Drogas apkarošanas pārvaldi (DEA) un citu institūciju darbību administratīvajos un kriminālprocesa jautājumos.
  • Sniegt juridiskus padomus prezidentam un federālajām aģentūrām, ieskaitot oficiālas ģenerālprokurora atziņas un juridiskus atzinumus.
  • Uzraudzīt federālo tiesību izpildi jomās, kā antimonopola tiesības, civilās tiesības, kiberdrošība, nacionālā drošība un cīņa pret noziedzību.

Ieiecēšana un politiskais statuss

Ģenerālprokurors tiek nominēts prezidenta un apstiprināts ASV Senātā. Amatam nav noteikts termiņš — ģenerālprokurors kalpo līdz atlaišanai, demisijai vai prezidenta termiņa beigām, ja vien nav atkārtoti apstiprināts. Amata pienākumu izpildei raksturīgs balanss starp politisko vadību (kabineta loceklis) un nepieciešamību pēc tiesiska neatkarības, īpaši izmeklēšanas un prokuroru darbības jautājumos.

Vēsture un nozīme

Amats ir bijis daļa no ASV valdības kopš Tiesu likuma (Judiciary Act) pieņemšanas 1789. gadā; pirmais ģenerālprokurors bija Edmunds Rendolfs (Edmund Randolph). Laika gaitā ģenerālprokurora loma ir paplašinājusies — no juridiskā padomdevēja prezidentam līdz plašākai atbildībai par federālo tiesību izpildi un sabiedrības drošību.

Pārraudzība un ētika

Ģenerālprokurora darbību uzrauga Kongress, tiesas un sabiedrība. Lai saglabātu uzticību tiesiskajai varai, ģenerālprokuroram nereti jāizvairās no interešu konflikta situācijām (recusal) un jāievēro ētikas normas. Ģenerālprokurora juridiskie atzinumi un tiesvedības prioritātes būtiski ietekmē federālo politiku un tiesu praksi.