Salīdzināšanas dienas karš
Jom Kipura karš (pazīstams arī kā Ramadāna karš un Oktobra karš) bija karš starp Izraēlu un arābu valstu grupu Ēģiptes un Sīrijas vadībā. Karš notika no 1973. gada 6. līdz 24. oktobrim. Karš sākās 1973. gada jūdu nožēlas dienā Jom Kippur, un tas notika musulmaņu Ramadāna mēneša laikā. Ēģiptes un Sīrijas uzbrukums Izraēlai bija pārsteigums pēc tam, kad Izraēla 1967. gadā no Ēģiptes iekaroja Sīnāja pussalu un Golānas augstienes. Ēģiptes armija ienāca Sīnāja pussalā, lai atgūtu savu zemi no Izraēlas.
Sinajs un Golānas augstienes agrāk piederēja Ēģiptei un Sīrijai, bet kopš 1967. gada Sešu dienu kara laikā tās okupēja Izraēla. Sīrijas mērķis šajā karā bija ar militāriem līdzekļiem atbrīvot visas Golānas augstienes. Tomēr Ēģiptes Anvars Sadats (Anwar Sadat) vēlējās izmantot militāro spēku, lai rosinātu diplomātiskās sarunas. Sadats to panāca savā ierobežotajā karā.
Pirmajās kara dienās Ēģipte un Sīrija guva pārsteidzošas uzvaras. Izraēla bija šokēta un atradās uz sakāves robežas. Pirmie Izraēlas pretuzbrukumi gan pret Ēģipti, gan Sīriju cieta neveiksmi. Tomēr vēlāk Izraēlas uzbrukumi atvairīja Sīrijas spēkus un atbīdīja tos tālāk Sīrijā. IDF nonāca 40 kilometru attālumā no Sīrijas galvaspilsētas Damaskas. Irākas armija pievienojās karam ar Sīriju, un Izraēlas armija pārtrauca virzību.
Ēģiptes frontē Izraēlas uzbrukumi Sīrijai bija kalpojuši kā "uzmanības novēršana" pret Ēģiptes uzbrukumu. Tas ļāva Ēģiptes armijai iedziļināties Sinaja pussalā dziļāk - aptuveni 12 km, kas ir vēl 2 km papildus sākotnēji plānotajiem 10 km. Izraēla baidījās no milzīgas militāras sakāves, tāpēc lūdza Ameriku pēc palīdzības. Sākotnēji Amerika atteicās, tāpēc Izraēla piedraudēja izmantot savus kodolieročus; ar šiem draudiem pietika, lai pārliecinātu prezidentu Ričardu Niksonu nosūtīt palīdzību Izraēlai. Amerika veica operāciju "Nickel Grass", kuras laikā Izraēlai tika piegādātas 20 tonnas militārā aprīkojuma un munīcijas. Tas izrādījās ļoti svarīgi Izraēlai, un tas ļāva Izraēlai turpināt cīņu. Henrijs Kisindžers, toreizējais ASV valsts sekretārs, vēlāk teica Izraēlai: "Amerika jūs izglāba Jom Kippūras kara laikā."
Rietumu pasaule sagaidīja, ka Izraēla ātri uzvarēs Ēģipti, jo tās militārā situācija ir labāka. Ēģiptes armija 6. oktobrī šķērsoja Suecaskanālu un sagrāva Izraēlas aizsargus un cietokšņus otrā pusē. Dažas nākamās dienas Izraēla centās sakaut ēģiptiešus un atbīdīt tos atpakaļ aiz kanāla. Tomēr izraēlieši nespēja viņus atvairīt. Amerikas Savienotās Valstis sāka sūtīt Izraēlai munīciju un ieročus, izmantojot lidmašīnas, lai palīdzētu Izraēlas armijai uzvarēt karā operācijā "Nickel Grass". Sīrija drīz vien lūdza Ēģipti uzbrukt Izraēlai, lai mazinātu spiedienu uz to. 14. oktobrī Ēģipte atkal uzbruka, cenšoties vēl vairāk virzīties uz Sīnāja pussalu. Izraēla uzbrukumu atvairīja, un ēģiptieši zaudēja aptuveni 250 tankus. Pēc tam izraēlieši atkal uzbruka. Pēc smagām kaujām viņi šķērsoja kanālu tā centrā, starp divām Ēģiptes armijām. Viņi virzījās uz ziemeļiem un dienvidiem. Viņi turpināja virzīties uz dienvidiem, līdz sasniedza Suecas pilsētu, un sagūstīja lielus ēģiptiešu spēkus kanāla austrumu pusē, Sinaja pussalā. Izraēlieši mēģināja ieņemt Suecu, bet cieta sakāvi. Viņiem arī neizdevās virzīties uz ziemeļiem. Viņi sasniedza teritoriju 101 km attālumā no Ēģiptes galvaspilsētas Kairas.
Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma Drošības padomes rezolūciju, kurā visas valstis tika aicinātas uz laiku apturēt karu (tā saukto "pamieru"). Arābu valstis un Izraēla piekrita. Tomēr pamiers cieta neveiksmi, kad Izraēlas armija virzījās uz dienvidiem, lai sasniegtu Suecu. Pēc tam Padomju Savienības līderis Leonīds Brežņevs ASV prezidentam paziņoja, ka, ja ASV nesūtīs karaspēku, viņš nosūtīs padomju karaspēku uz šo reģionu. Tas tika uzskatīts par draudu, un ASV izsludināja pilnīgu kodoldrošības gatavību. Šīs spriedzes starp ASV un Padomju Savienību dēļ Izraēla piekrita pamieram, un karš beidzās. Tas bija vistuvākais abu lielvaru - ASV un Padomju Savienības - kodolkarš (un Trešais pasaules karš) kopš Kubas raķešu krīzes 60. gados.
Beigas
Karš beidzās 1973. gada 26. oktobrī. Pēc kara Ēģipte un Izraēla risināja sarunas. Tās panāca vienošanos par savu spēku sadalīšanu. Pēc šīs vienošanās Izraēla atkāpās aiz Suecas kanāla. Ēģiptes spēki palika Sinaja pussalā pie kanāla un neatkāpās no ieņemtajām vietām. Saskaņā ar vienošanos starp Ēģiptes un Izraēlas spēkiem Sinajā bija liela distance.
Izraēla arī risināja sarunas ar Sīriju un piekrita atkāpties no ieņemtajām vietām Sīrijā, taču viņi palika Golānas augstienēs. Ēģipte un Izraēla turpināja sarunas, un 1979. gadā tās parakstīja Ēģiptes un Izraēlas miera līgumu. Ar šo līgumu tika panākts miers starp Izraēlu un Ēģipti, un Izraēla atkāpās no visas Sīnāja salas un atdeva to Ēģiptei. Līgums joprojām ir spēkā līdz pat šai dienai. Karā Izraēlu sauca par uzvarētāju, bet arābu valstis - par zaudētājiem, lai gan reāla militāra uzvara tā arī netika gūta; tas bija militārs "strupceļš" (kurā neviens neuzvarēja un neviens nezaudēja). Tomēr karš bija politiska uzvara arābiem, īpaši Ēģiptei. No otras puses, sīrieši nelabprāt runā par karu, jo liela daļa no tā tika uzskatīta par sakāvi, nevis par uzvaru vai strupceļu.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kā sauc Jom Kipura karu?
A: Jom Kipura karš ir pazīstams arī kā Ramadāna karš un Oktobra karš.
J: Kad notika karš?
A: Karš notika no 1973. gada 6. līdz 24. oktobrim.
J: Kādā dienā sākās karš?
A: 1973. gadā karš sākās jūdu grēku nožēlas dienā Jom Kippur.
J: Kurā mēnesī notika šis karš?
A: Šis karš notika musulmaņu Ramadāna mēneša laikā.
J: Kāpēc Ēģipte un Sīrija uzbruka Izraēlai?
A: Ēģipte un Sīrija uzbruka Izraēlai pēc tam, kad Izraēla 1967. gadā no Ēģiptes iekaroja Sīnāja pussalu un Golānas augstienes, lai atgūtu savu zemi no Izraēlas.
Jautājums: Cik ilgs laiks bija nepieciešams, lai atrisinātu šo konfliktu?
A: Šis konflikts tika atrisināts 18 dienu laikā, no 1973. gada 6. līdz 24. oktobrim.
J: Vai šajā konfliktā bez Izraēlas, Ēģiptes un Sīrijas bija iesaistītas arī citas valstis?
A: Nē, šajā konfliktā bija iesaistītas tikai šīs trīs valstis.
