Ziemeļblāzma
Polārā jūra, saukta arī par polāro gaismu, ziemeļu gaismu vai dienvidu gaismu, ir dabiska gaismas parādība debesīs. Tā parasti ir redzama augstajos platuma grādos (Arktikā un Antarktikā). Auroras rodas, kad saules vējš traucē Zemes magnetosfēru.
Polāro starojumu ap Ziemeļpolu sauc par ziemeļblāzmu jeb "ziemeļblāzmu" (Aurora borealis jeb "ziemeļblāzma"). Ap dienvidu polu tā ir Aurora australis jeb "dienvidu rītausma" vai "dienvidu gaisma". To var redzēt no lieliem attālumiem, tā stiepjas debesīs daudzus simtus jūdžu tālu.
Auroras var parādīties jebkurā laikā, tomēr tās var redzēt tikai naktī, jo to gaisma nav tik spēcīga kā dienas gaisma. Pat vājas zvaigznes var redzēt cauri aurorai.
Visās valstīs, kur šī parādība regulāri parādās, ar ziemeļblāzmu ir saistītas daudzas leģendas.
Auroras visā pasaulē
Aurora
Kā tas notiek
Polārā jūra rodas, kad Saule kosmosā izstaro mazas daļiņas. Šīs daļiņas lielākoties ir elektroni ar lādiņu un enerģiju, kas nozīmē, ka tās rada elektrību. Zemei ap to ir enerģijas aizsargvairogs. To sauc par "magnētisko lauku", un tas veido iegarenu sfēru ap Zemi, ko sauc par "magnetosfēru". Zemes magnētiskais lauks aiztur lielāko daļu Saules vēja.
Augsto platuma grādu apgabalos (polāros) magnētiskais lauks ir vertikāls. Tas neaiztur Saules vēja daļiņas, kas var nonākt no magnetosfēras un nonākt gaisa (Zemes atmosfēras) daļiņās. Kad tās trāpa, atmosfēra sakarst un uzbudinās, un liekā enerģija aizplūst prom, un šo parādību mēs parasti redzam kā kustīgas gaismas debesīs virs 100 km augstuma. Polārā jūra var būt īpaši spilgta pēc Saules uzliesmojuma un koronālās masas izmešanas (CME), kad uzlādētās daļiņas savas jaudas dēļ pārrauj elektromagnētisko lauku.
Uz citām planētām
Aurorālās parādības ir novērotas arī uz citām planētām, kurām ir magnētiskais lauks, piemēram, Jupitera, Saturna un nesen arī Marsa. Tiek uzskatīts, ka tā ir plaši izplatīta parādība Saules sistēmā un ārpus tās.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir aurora?
A: Polārā jūra ir dabiska gaismas parādīšanās debesīs, ko dēvē arī par polāro gaismu, ziemeļu gaismu vai dienvidu gaismu.
J: Kur parasti novēro auroras?
A: Auroras parasti redzamas augstos platuma grādos, īpaši Arktikas un Antarktikas reģionos.
J: Kas izraisa auroras?
A: Auroras rodas, kad Saules vējš traucē Zemes magnetosfēru.
J: Kas ir ziemeļblāzma?
A: Aurora borealis ir ziemeļblāzma, kas parādās ap Ziemeļpolu un ko parasti dēvē par ziemeļblāzmu.
J: Kas ir austrālais saulriets?
A: Aurora australis ir ziemeļblāzma, kas parādās ap dienvidu polu, saukta arī par dienvidu rītausmu vai dienvidu gaismu.
J: Kad var notikt un kad var redzēt ziemeļblāzmas?
A: Auroras var parādīties jebkurā laikā, bet tās var redzēt tikai naktī, jo to gaisma nav tik spēcīga kā dienas gaisma.
J: Kādas leģendas ir saistītas ar auroru?
A: Ar auroru ir saistītas daudzas leģendas visās valstīs, kur šī parādība regulāri parādās.
