Polārā gaisma (ziemeļblāzma / aurora) — kas tā ir, cēloņi un kur redzēt
Polārā gaisma, saukta arī par polāro gaismu, ziemeļu gaismu vai dienvidu gaismu, ir dabiska gaismas parādība debesīs. Tā parasti ir redzama augstajos platuma grādos (Arktikā un Antarktikā). Auroras rodas, kad saules vējš — lādētu daļiņu plūsma no Saules — traucē Zemes magnetosfēru un šo daļiņu ceļš tiek novirzīts uz polārajiem reģioniem.
Polāro starojumu ap Ziemeļpolu sauc par ziemeļblāzmu jeb Aurora borealis (latviski reizēm "ziemeļblāzma"). Ap dienvidu polu tā ir Aurora australis (dažkārt "dienvidu rītausma" vai "dienvidu gaisma"). Auroras var izstiepties debesīs simtiem jūdžu garumā un reizēm ir redzamas arī daudzos attālumos no magnētiskajiem poliem.
Kā rodas aurora?
Saules vēja lādētās daļiņas (elektroni un protoni), īpaši intensīvu Saules uzliesmojumu un koronālo masu izvirdumu (CME) laikā, tiek novirzītas un savāktas Zemes magnetosfērā. Magnetiskajām lauka līnijām sekojot, daļiņas iekrīt ionosfērā — atmosfēras augstākajā slānī — un saduras ar skābekļa un slāpekļa atomiem vai molekulām. Šīs sadursmes excitē atomus; kad tie atgriežas sākotnējā enerģijas stāvoklī, tie izstaro gaismu, ko mēs redzam kā auroru.
Krāsas un augstums
Krāsas atkarīgas no gāzu veida un atmosfēras blīvuma (augstuma):
- Zaļā (visbiežāk) — izplūst no ieexcitēta skābekļa apmēram 100–150 km augstumā.
- Sarkana — skābekļa emisija lielākā augstumā (no ~200 km līdz dažiem simtiem km); parādās reti un parasti kopā ar citām krāsām.
- Zila un violeta — saistīta ar slāpekļa molekulām un elektronu emisijām zemākos augstumos (ap 80–100 km).
Auroras var parādīties dažādās formās: loki, aizkari (curtains), joslas, laukumi, virpuļi un koronas, kur gaisma šķiet nākam no vienas debess punkta.
Kur un kad labāk redzēt auroru
Lielākā iespēja redzēt ziemeļblāzmu ir augstajos ziemeļu platuma reģionos — Skandināvijā (Norvēģija, Zviedrija, Somija), Islandē, Kanādā (Ziemeļu teritorijas, Nunavut), Grenlandē, Alaskā un Svalbārā. Dienvidu puslodē auroras redzamas retāk, galvenokārt pie Antarktīdas piekrastes un reizēm Dienvidamerikas very dienvidu daļās, Ziemeļaustrālijas salās un Tasmānijā.
Labākie apstākļi novērošanai:
- Skats uz tumšu, bezmēness debesu un vietu bez gaismas piesārņojuma.
- Skaidras debesis un labas redzamības apstākļi.
- Geomagnētiska aktivitāte — spēcīgākas Saules vēja straumes vai koronālie izmeši palielina iespēju redzēt auroru arī zemākos platumos.
- Saules aktivitātes 11 gadu cikls ietekmē auroru biežumu; saulīgo maksimumu periodos auroras ir biežākas un spēcīgākas.
Prognozes un indeksi
Parasti auroras aktivitāti vērtē pēc KP indeksa (0–9), kur lielāks indekss liecina par spēcīgāku ģeomagnētisko aktivitāti. Lai aurora būtu redzama zemo platuma reģionos, parasti nepieciešams KP rādītājs 5 vai vairāk. Ir pieejami arī reālā laika prognožu servisi un satelītu novērojumi, kas palīdz plānot izbraucienus auroru vērošanai.
Fotografēšana un sagatavošanās
Kā sagatavoties:
- Sakārtojiet piemērotu apģērbu — naktis polārajos reģionos ir ļoti aukstas.
- Izvēlieties vietu ar plašu redzesloku un bez mākoņiem.
- Pārbaudiet vietējo laikapstākļu un auroru prognozes.
Fotografēšanas padomi:
- Izmantojiet statīvu un tālvadību vai aizturi, lai novērstu kameras drebēšanu.
- Praktiski iestatījumi: plata leņķa objektīvs, maksimāli atvērta diafragma (piemēram, f/2.8), ISO 800–6400 atkarībā no kameras, ekspozīcija no dažām sekundēm līdz ~20–30 s (atkarīgs no auroras intensitātes).
- Fokusējiet uz bezgalību vai uz attālām objektiem un fotografējiet RAW formātā pēc apstrādes elastībai.
Kultūra, leģendas un drošība
Daudzas tautas ir radījušas leģendas un ticējumus par polāro gaismu. Piemēram, ziemeļnieku mīti, inuitu un citas vietējās tradīcijas skaidro auroru ar gariem, dzīvām radībām vai dievišķiem spēkiem. Mūsdienās aurora bieži tiek uzskatīta par dabas brīnumu, kas piesaista ceļotājus un zinātniekus.
Drošība: novērošana pati par sevi nav bīstama, tomēr aukstos reģionos nepieciešama atbilstoša ekipējuma izvēle un piesardzība pret hipotermiju un sliktiem ceļa apstākļiem.
Kopsavilkums
Polārā gaisma — ziemeļblāzma un dienvidu gaisma — ir spektakulāra atmosfēras parādība, kas rodas Saules lādētu daļiņu mijiedarbībā ar Zemes magnētisko lauku un atmosfēru. Tās krāsas, formas un intensitāte atkarīgas no daļiņu veida, enerģijas un atmosfēras augstuma. Labākās iespējas redzēt auroru ir polārajos reģionos tumšā, skaidrā laikā un pie palielinātas geomagnētiskās aktivitātes.
Auroras visā pasaulē
Aurora
Kā tas notiek
Polārā jūra rodas, kad Saule kosmosā izstaro mazas daļiņas. Šīs daļiņas lielākoties ir elektroni ar lādiņu un enerģiju, kas nozīmē, ka tās rada elektrību. Zemei ap to ir enerģijas aizsargvairogs. To sauc par "magnētisko lauku", un tas veido iegarenu sfēru ap Zemi, ko sauc par "magnetosfēru". Zemes magnētiskais lauks aiztur lielāko daļu Saules vēja.
Augsto platuma grādu apgabalos (polāros) magnētiskais lauks ir vertikāls. Tas neaiztur Saules vēja daļiņas, kas var nonākt no magnetosfēras un nonākt gaisa (Zemes atmosfēras) daļiņās. Kad tās trāpa, atmosfēra sakarst un uzbudinās, un liekā enerģija aizplūst prom, un šo parādību mēs parasti redzam kā kustīgas gaismas debesīs virs 100 km augstuma. Polārā jūra var būt īpaši spilgta pēc Saules uzliesmojuma un koronālās masas izmešanas (CME), kad uzlādētās daļiņas savas jaudas dēļ pārrauj elektromagnētisko lauku.
Uz citām planētām
Aurorālās parādības ir novērotas arī uz citām planētām, kurām ir magnētiskais lauks, piemēram, Jupitera, Saturna un nesen arī Marsa. Tiek uzskatīts, ka tā ir plaši izplatīta parādība Saules sistēmā un ārpus tās.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir aurora?
A: Polārā jūra ir dabiska gaismas parādīšanās debesīs, ko dēvē arī par polāro gaismu, ziemeļu gaismu vai dienvidu gaismu.
J: Kur parasti novēro auroras?
A: Auroras parasti redzamas augstos platuma grādos, īpaši Arktikas un Antarktikas reģionos.
J: Kas izraisa auroras?
A: Auroras rodas, kad Saules vējš traucē Zemes magnetosfēru.
J: Kas ir ziemeļblāzma?
A: Aurora borealis ir ziemeļblāzma, kas parādās ap Ziemeļpolu un ko parasti dēvē par ziemeļblāzmu.
J: Kas ir austrālais saulriets?
A: Aurora australis ir ziemeļblāzma, kas parādās ap dienvidu polu, saukta arī par dienvidu rītausmu vai dienvidu gaismu.
J: Kad var notikt un kad var redzēt ziemeļblāzmas?
A: Auroras var parādīties jebkurā laikā, bet tās var redzēt tikai naktī, jo to gaisma nav tik spēcīga kā dienas gaisma.
J: Kādas leģendas ir saistītas ar auroru?
A: Ar auroru ir saistītas daudzas leģendas visās valstīs, kur šī parādība regulāri parādās.
