Barenca jūra — Arktikas pierobežas jūra: ģeogrāfija, dziļums, resursi

Atklāj Barenca jūru — Arktikas pierobežas jūru: ģeogrāfija, dziļums un fosilā kurināmā un citi resursi, robežas ar Norvēģiju, Svalbāru, Franča Jozefa zemi un Jauno Zemi.

Barenca jūra ir Arktikas okeāna pierobežas jūra, kas atrodas uz ziemeļiem no Norvēģijas un Krievijas. Viduslaikos to sauca par Murmanu jūru. Jaunais nosaukums cēlies no holandiešu jūrasbraucēja Vilema Barenca vārda. Jūra veido pāreju starp Atlantijas un Arktikas hidrografinēm sistēmām un ir nozīmīga gan klimata, gan ekonomikas ziņā.

Ģeogrāfija un robežas

Barenca jūra robežojas rietumos ar Norvēģijas jūru, ziemeļrietumos — ar Svalbāras salām (Norvēģija), ziemeļaustrumos un austrumos — ar Franča Jozefa zemi un Jaunās Zemļas salām. Jaunā Zeme atdala Karas jūru no Barenca jūras. Jūras akvatorija ietilpst gan Norvēģijas, gan Krievijas ekonomiskajās zonās, un reģionā ir izveidotas starptautiskas vienošanās par zvejas un robežu jautājumiem.

Dziļums un hidrografija

Barenca jūra ir relatīvi dziļa šelfa jūra. Vidējais dziļums ir aptuveni 760 pēdas (230 m), bet maksimālais dziļums sasniedz apmēram 1480 pēdas (450 m). Ūdens apmaiņu ar Atlantiju nodrošina siltāka ūdens ieplūdi no Ziemeļatlantijas, kas ietekmē temperatūru un ledus segumu, īpaši piekrastes rajonos uz rietumiem pie Norvēģijas.

Klimats un ledussegums

Barenca jūrā valda bargi arktiski apstākļi, tomēr pateicoties Ziemeļatlantijas kustībām daļa piekrastes ūdeņu ziemā paliek salīdzinoši mazāk apsaluši nekā dziļāk Arktikā. Ledussegums ir sezonāls — ziemā jūra daļēji aizsalu, vasarā ledus izkūst plašākās teritorijās. Klimata sasilšana samazina ledus daudzumu un pagarina kušanas periodu, kas ietekmē jūras ekosistēmas un cilvēku aktivitātes reģionā.

Dzīvība un bioloģiskie resursi

Barenca jūra ir bioloģiski bagāta un tradicionāli svarīga zvejai. Tajā sastopamas komerciāli nozīmīgas zivju sugas, piemēram, tuncīši, mencas, reņģes un citas Arktikas un subarktikas sugas. Reģionā dzīvo arī dažādi jūras zīdītāji (piem., vaļi, roņi), putni un atsevišķi plēsīgie sugas kā leduslāči pie salu un ledus pakāēm. Jūras produktivitāti nodrošina gan barības vielu ieplūde no Atlantijas, gan upju ieplūde piekrastes līčos.

Minerālie resursi un enerģētika

Barenca jūras apgabalā ir daudz fosilā kurināmā un citu energoresursu — galvenokārt naftas un dabasgāzes atradnes kontinenta šelfā un piekrastes nogulumos. Šo resursu ieguve un izpēte ir viens no reģiona ekonomiskajiem virzieniem, taču tā prasa rūpīgu vides aizsardzības pasākumu ievērošanu, jo avārijas gadījumā seku mazināšana Arktikas apstākļos ir sarežģīta.

Ekonomiskā un stratēģiskā nozīme

• Zveja un jūras produktu nozare ir tradicionāls vietējo iedzīvotāju iztikas avots.
• Naftas un gāzes izpēte piesaista lielas investīcijas un starptautisku interesi.
• Arktiskā jūras ceļa (Ziemeļu jūras ceļa) potenciāls — sasilstošā klimata dēļ palielinās caurlaides iespējas gar Krievijas piekrasti, kas samazina šķērsojuma laiku starp Eiropu un Āziju.

Vides un politiskie jautājumi

Intensīvāka izmantošana — naftas ieguve, zveja un pieaugoša kuģniecība — rada riskus videi: naftas noplūdes, troksnis, biotopu traucējumi un invazīvo sugu ienākšana. Reģionā pastāv starptautiskas un divpusējas sadarbības iniciatīvas vides aizsardzībai un resursu pārvaldībai. Jautājumi par jūras robežām un eksploatācijas tiesībām ilgtermiņā ir politiski sensitīvi; piemēram, starp Norvēģiju un Krieviju ir bijušas sarunas un līgumi par robežu un resursu sadali reģionā.

Vēsture un izpēte

Barenca jūras atklāšanā un izpētē nozīmīgu lomu spēlēja jūrasbraucēji no Ziemeļeiropas, tostarp holandiešu jūrnieki, no kuriem viens bija Vilems Barencs. Viņa vārdā nosaukta jūra atgādina par agrīnajiem Arktikas ceļojumiem un izpētes centieniem. Reģions joprojām ir interesants ar zinātniskās pētniecības vērā — klimatoloģijas, okeanogrāfijas, bioloģijas un ģeoloģijas pētījumiem.

Kopumā Barenca jūra ir Arktikas reģiona nozīmīgs elements — gan dabas, gan cilvēku darbības ziņā. Tā piedāvā bagātīgus resursus un ir svarīga klimata procesu izpētē, taču tās izmantošana prasa piesardzīgu, ilgtspējīgu pieeju un starptautisku sadarbību.

Ekoloģija

Ziemeļatlantijas dreifa dēļ Barenca jūrā ir daudz augu un dzīvnieku, salīdzinot ar citiem okeāniem līdzīgā platuma grādos. Pavasara fitoplanktona ziedēšana var sākties diezgan agri ledus malas tuvumā. Saldūdens no kūstošā ledus veido ūdens slāni jūras ūdens virspusē. Fitoplanktona ziedēšana baro zooplanktonu. Zooplanktonu ēd mencu mazuļi, moivas, polārās mencas, vaļi un mazās aūkas. Grieze ir galvenā barība tādiem dzīvniekiem kā Ziemeļaustrumu Arktikas menca, jūras roņi un jūras putni, piemēram, jūras gundega un Brunniha gundega. Barenca jūras zveja, jo īpaši mencu zveja, ir ļoti svarīga gan Norvēģijai, gan Krievijai.

Fitoplanktona ziedēšana Barenca jūrā. Pienaini zilā krāsa ziedā liecina, ka tajā ir liels skaits kokolitoforu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Barenca jūra?

J: Kā sauca Barenca jūru viduslaikos?

J: Kas ir Vilems Barentss?

J: Kāds ir Barenca jūras vidējais dziļums?

J: Kāds ir Barenca jūras maksimālais dziļums?

J: Kādas ir Barenca jūras robežas?

J: Kas atdala Karas jūru no Barenca jūras?

Meklēt pēc burta