Jaunā Zeme (Novaja Zemļa) — arhipelāgs, ģeogrāfija un kodolizmēģinājumi
Jaunā Zeme (krievu: Но́вая Земля́) ir arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, Krievijas ziemeļos un Eiropas galējos ziemeļaustrumos. Tas sastāv no divām galvenajām salām — ziemeļu salas (Severny) un dienvidu salas (Yuzhny) — kuras atdala šaurs jūras šaurums, ko sauc par Matočkina šaurumu. Abas salas kopā stiepjas aptuveni 900 km; tās atrodas apmēram 470–1150 km uz ziemeļiem no polārā loka. Mūsdienās arhipelāgā oficiāli deklarētā iedzīvotāju skaita ir neliels — ap 2–3 tūkstošiem; lielākā daļa, 2622 cilvēki, dzīvo galvenajā apdzīvotajā vietā Beluša Guba (dienvidu salā).
Ģeogrāfija un reljefs
Novaja Zemļa ir Urālu kalnu ziemeļu daļa, tāpēc reljefs ir kalnains un ieplūdis dziļos fjordos. Ziemeļu salā ir plašas ledāju zonas un glaciāla ainava, savukārt dienvidu salā dominē tundras augu pļavas, purvi un akmeņainas virsotnes. Arhipelāga piekrastēs ir daudz līču un ragu, kas nodrošina šauru jūras ceļu savienojumu ar atklāto jūru — Novaja Zemļa atdala Barenca jūru no Karas jūras.
Klima, flore un fauna
Klima ir vidēji un ekstremāli arktiska: gari, auksti ziemas periodi un īsi, vēsi vasaras mēneši. Permafrosts, bieži spēcīgs vējš un sniegs/ledus nosaka apstākļus. Augu valsts ir ierobežota — galvenokārt lišejas, sūnas, niedrājus līdzīgas sugas un zemo krūmveidīgo veidi, kas pielāgojušies skarbajiem apstākļiem. Faunā ir raksturīgi Arktikas dzīvnieki: tīģervaļi, dažādu sugu roņi, pižņi (walrusi), jūras putni un lāči — īpaši polārlāči, kuri izmanto ledus un krastu joslu kā medības un ligzdošanas vietas.
Vēsture un apdzīvība
Krievi par Novaja Zemļu zināja jau no 11. gadsimta, kad to apmeklēja Novgorodas mednieki un zvejnieki. Vēlāk apgabals tika izmantots zvejai, medībām un retu resursu ieguvei. Mūsdienās apdzīvotība ir neliela un galvenokārt saistīta ar militāru un administratīvu klātbūtni. Administratīvi Novaja Zemļa pieder Krievijas ziemeļu reģioniem (arkhangelskas apgabala vai tamlīdzīga pārvalde), un piekļuve civiliem ir ierobežota — ceļošana uz salas prasa atļaujas.
Infrastruktūra un ekonomika
Ekonomiska darbība ir ierobežota. Galvenie centri — piemēram, Beluša Guba — nodrošina infrastruktūru, militāros un zinātniskos objektus. Ir lidlauki un ostas, kas tiek izmantotas galvenokārt apgādei un militārajām vajadzībām. Tradicionālā zveja un daži pakalpojumi nodrošina pārējo civiliedzīvotāju iztiku, taču lielā mērā ekonomika ir atkarīga no valsts finansējuma un militāriem objektiem.
Kodolizmēģinājumi un to ietekme
1954. gada jūlijā Novaja Zemļa tika oficiāli izveidots kā izmēģinājumu poligons (Novaja Zemļas izmēģinājumu poligons), un to aktīvi izmantoja visu aukstā kara laiku. Poligonā visos gados notika daudzi kodolizmēģinājumi — atmosfērā un vēlāk pazemē — kas atstāja ilgtermiņa radiācijas un vides ietekmes pēdas reģionā.
1961. gada 30. oktobrī uz arhipelāga tika eksperimentāli detonēta slavenā Cara bumba. Tā bija lielākā jebkad izgatavotā termonukleāra ierīce ar aptuveni 50 megatonu sprādziena ekvivalentu (oriģinālais projekts paredzēja lielāku jaudu, bet eksperiments tika veikts ar samazinātu bumbas jaudu). Sprādziens izraisīja milzīgu siltuma, spiediena un radioaktīvā nogāžu viļņus — tāds notikums radīja paliekošas diskusijas par kodolizmēģinājumu ietekmi uz vidi un cilvēkiem. Salīdzinājumam: vislielākā ASV ražotā stratēģiskā bumba B41 (tagad no ekspluatācijas izņemta) bija ar paredzamo maksimālo jaudu apmēram 25 Mt.
Kodolizmēģinājumu sekas iekļāva gan izmaiņas vides radiācijas līmeņos, gan ietekmi uz vietējo ekosistēmu un cilvēku veselību. Poligona darbība būtiski mainīja Novaja Zemļas statusu — teritorija tika izslēgta no parastām civilām aktivitātēm un kļuva par slēgtu militāru objektu. Kaut arī intensīvākie izmēģinājumu gadi beidzās 20. gadsimta beigās, radioaktīvā piesārņojuma un ierobežojošo drošības pasākumu sekas jūtamas vēl ilgi.
Tagadne un piekļuve
Šodien Novaja Zemļa saglabā militāru un stratēģisku nozīmi, un ievērojama daļa teritorijas ir slēgta. Apmeklējumi notiek retumis un parasti prasa speciālas atļaujas. Turpinās zinātniskie pētījumi par klimatu, ledājiem un radiācijas sekām, kas pievērš uzmanību Arktikas vides izmaiņām un reģiona drošībai.
Kopsavilkums: Novaja Zemļa ir arktisks arhipelāgs ar skarbu dabu, bagātu, bet sarežģītu vēsturi un nozīmīgu lomu 20. gadsimta militārajā un akadēmiskajā aktivitātē. Tā ģeogrāfiskā atrašanās, ledāju un tundras ekosistēmas, kā arī pagātnes kodolizmēģinājumi padara to par vietu ar īpašu vides, vēstures un drošības nozīmi.
Novaja Zemļa
Jautājumi un atbildes
J: Kur atrodas Novaja Zemļa?
A: Jaunā Zeme atrodas Ziemeļu Ledus okeānā Krievijas ziemeļos un Eiropas galējos ziemeļaustrumos.
Q: No kā sastāv arhipelāgs?
A: Arhipelāgu veido ziemeļu sala un dienvidu sala, kas atdala Barenca jūru no Karas jūras.
J: Cik gara ir Novaja Zemļa?
A: Abas salas kopā ir aptuveni 900 km garas.
Jautājums: Cik daudz cilvēku dzīvo Novaja Zemļas salās?
A: Pašlaik uz salām dzīvo 2716 cilvēki, no kuriem 2622 dzīvo galvaspilsētā Beluša Guba uz dienvidu salas.
J: Kad krievi pirmo reizi uzzināja par Novaja Zemļu?
A: Krievi par Novaja Zemju zināja jau 11. gadsimtā, kad šo teritoriju apmeklēja mednieki no Novgorodas.
J: Kādam nolūkam Jaunā Zeme tika izmantota aukstā kara laikā?
A: 1954. gada jūlijā Novaja Zemļa tika nodēvēta par Novaja Zemļas poligonu, un to izmantoja kā poligonu visu aukstā kara laiku.
J: Kāda ir Cara Bombas nozīme?
A: 1961. gadā uz Novaja Zemļas tika nomesta Tsar Bomba, padarot to par vietu, kur tika iemesta līdz šim lielākā kodolbumba, kuras jauda bija 50 Mt. Turpretī ASV jebkad ražotā lielākā ieroča - tagad jau no ekspluatācijas izņemtā B41 - paredzamā maksimālā jauda bija 25 Mt.
