Gredzenotais ronis (Pusa hispida): apraksts, izplatība un dzīvesveids
Roņveidīgais ronis (Pusa hispida), ko inuīti dēvē arī par burku roni, bet inuīti — par netsik vai nattiq, ir ronis bez ausīm. Gredzenotais ronis ir salīdzinoši mazs — pieauguši īpatņi parasti nav garāki par 1,5 m. Tiem raksturīgs īss, tumšiem plankumiem klāts pelēkbrūns apmatojums, kurus apņem gaiši pelēki vai dzeltenīgi gredzeni; tieši no šiem gredzeniem cēlies sugas latviešu nosaukums.
Izplatība
Gredzenotais ronis dzīvo Arktikas un subarktiskajos apgabalos un ir visplašāk sastopamais ledus ronis ziemeļu puslodē. To populācijas ir izplatītas visā Ziemeļu Ledus okeānā, Beringa jūrā un Ohotskas jūrā līdz pat Japānas ziemeļu piekrastei Klusajā okeānā, kā arī Ziemeļatlantijas piekrastē — Grenlandē un Skandināvijā līdz pat Ņūfaundlendai. Eiropas ziemeļu daļā ir divas saldūdens pasugas. Ziemeļu leduslāči ir viens no galvenajiem leduslāču upuriem. Gredzenotie ronīši dzīvo gan atklātās ūdens platībās, gan ledus malās un piekrastes saldūdens ezeros (sugas saldūdens pasugas).
Izskats un izmēri
Pieaugušo izmēri: parasti 0,9–1,5 m garumā; svars svārstās atkarībā no reģiona un gada laika, bieži 40–90 kg. Ķermenis ir apaļīgs, ar īsām astes un priekšējām kājām, acīm izteikta sejas kontūra, bez ārējām auss lāpstiņām — tāpēc suga tiek saukta par “bezausu” roņu grupu. Mātītes parasti ir nedaudz smalkākas nekā tēviņi.
Dzīvesveids un barība
Gredzenotie ronīši ir lieliski nirēji un mednieki. Tie barojas galvenokārt ar mazu un vidēju zivju sugām (piem., mencu, brētliņām, siļķēm), kā arī astoņkājiem, vēžveidīgajiem un citiem jūras bezmugurkaulniekiem. Viņi medī zem ledus atverēm, izmantojot asus zobus un nagus, lai uzturētu elpošanas caurumus ledū.
Vairošanās un attīstība
Gredzenotie ronīši vairojas pavasarī. Mātītes izveido sniega “maizes” vai alas uz ledus, kuras pasargā mazuli no aukstuma un plēsējiem. Pēcnācēji piedzimst ar bieza, balta spalva (lanugo), kas viņus izolē pret aukstumu; vēlāk spalva nomainās. Pupiņi tiek zīdīti īsu laiku — parasti dažas nedēļas — pēc tam strauji attīstas un drīz dodas līdzi mātei ūdenī. Dzimumgatavību sasniedz apmēram 4–7 gadu vecumā.
Plēsēji un draudi
Galvenie plēsēji: leduslāči (polārlāči), orkas un dažkārt lielie haizivju veidi reģionos, kur ronīši peld atklātā ūdenī. Cilvēka darbība un klimata pārmaiņas — īpaši jūras ledus samazināšanās — ir būtiskākie draudi sugas populācijai. Dažās vietās rūpnieciskā zvejniecība, troksnis un piesārņojums arī ietekmē barību un dzīvesvietas. Saldūdens pasugas, piemēram, Saimaas (Saimaa) un Ladogas populācijas, ir īpaši apdraudētas un regulētas ar aizsardzības pasākumiem.
Nozīme cilvēkam un aizsardzība
Gredzenotie ronīši jau izsenis ir bijuši Arktikas pamatiedzīvotāju uztura un kultūras daļa — to āda, tauki un gaļa bija svarīgi resursi. Mūsdienās daudzas populācijas ir aizsargātas ar starptautiskiem un nacionāliem likumiem, bet sugas izdzīvošanai būtiski ir saglabāt jūras ledus biotopus un regulēt zveju un citus traucējošus faktorus. Starptautiski atzītā IUCN sarakstā sugas stāvoklis var atšķirties reģionāli — dažas pasugas ir vismazākās bažās, citas (īpaši saldūdens pasugas) ir nopietni apdraudētas.
Secinājums: Gredzenotais ronis (Pusa hispida) ir pielāgots dzīvei ledainos arktiskos apstākļos — ar īsu ķermeni, izturīgu apmatojumu un spēju uzturēt elpošanas atveres ledū. Lai gan suga kopumā joprojām ir plaši izplatīta, klimata pārmaiņu ietekme un vietējo pasugu trauslums prasa mērķtiecīgu aizsardzību un uzraudzību.
Apraksts
Roņveidīgais ronis ir mazākais un visbiežāk sastopamais ronis Arktikā. Viņiem ir maza galva, īss kā kaķim līdzīgs purns un kupls ķermenis. To kažoks ir tumšs ar sudraba gredzeniem uz muguras un sāniem un sudrabainu vēderu. Atkarībā no pasugas un stāvokļa pieauguša roņa izmērs var svārstīties no 100 līdz 175 cm (40-69 collas) un svars no 32 līdz 140 kg (70-308 mārciņas). Roņu vidējais garums ir aptuveni 5 pēdas (1,5 m), un to svars ir aptuveni 50-70 kg (110-150 mārciņas). Roņu nelielajām priekšējām plīvuriem ir vairāk nekā 1 collas (2,5 cm) biezi nagi, kurus izmanto, lai caur 6,5 pēdas (2 m) biezu ledu izurbtu elpošanas caurumus.
backflippers
Areāls un dzīvotne
Roņveidīgie roņi dzīvo visā Ziemeļu Ledus okeānā. Tos var atrast Baltijas jūrā, Beringa jūrā un Hudzonas līcī. Tiem patīk atpūsties uz ledus sega, un tie pārvietojas tālāk uz ziemeļiem, lai atrastu blīvāku ledu. Viena pasuga sastopama saldūdeņos.
Dzīvesstāsts
Mātītes sasniedz dzimumgatavību 4 gadu vecumā. Tēviņi dzimumgatavību sasniedz tikai 7 gadu vecumā. Pavasara vairošanās sezonā mātītes veido nārstus biezā ledū un tajos dzemdē mazuļus. Pēc 9 mēnešus ilgas grūsnības mātītes martā vai aprīlī dzemdē vienu mazuli. Mazuļi tiek atšķirti pēc mēneša. Mazuļiem veidojas biezs taukaudu slānis.
Mātītes parasti sāk pāroties aprīļa beigās. Tēviņi klīst pa ledu, lai atrastu partneri. Kad tēviņš un mātīte tiek atrasti, pirms pārošanās viņi var pavadīt kopā vairākas dienas. Pēc tam tēviņš meklē citu partneri.
Roņveidīgie roņi dzīvo aptuveni 25 līdz 30 gadus. Tie ir vientuļi dzīvnieki. Tie cits no cita ir atdalīti simtiem jardu.
Gredzenotā roņa mazuļi.
Diēta
Roņveidīgie roņi barojas ar visdažādākajiem sīkajiem upuriem. Tie ēd 72 zivju un bezmugurkaulnieku sugas. Viņu iecienītākā barība ir mizīdas, garneles, arktiskās mencas un siļķes. Barošanās laikā gredzenveida roņi nirst 35-150 pēdu (10-45 m) dziļumā. Vasarā gredzenotie roņi barojas gar jūras ledus malu, lai atrastu polārkokus. Seklos ūdeņos tie barojas ar mazākām mencām. Roņi var ēst arī siļķes, smiltājus, sīgas, plaužus, asarus, asarus un vēžveidīgos.
Plēsēji
Roņveidīgie roņi ir svarīgs barības avots, jo īpaši polārlāčiem. Lācēnu mazuļu nārsta laikā polārlapsas un leduslāči noķer gredzenoto roņu mazuļus, kas piedzimuši ārpus mītnēm. Ūdenī tos medī arī vaļi killer vaļi, Grenlandes haizivis un reizēm Atlantijas jūraszirgi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir gredzenotais ronis?
A.: Gredzenotais ronis ir ronis bez ausīm, kas dzīvo Arktikas un subarktiskajos apgabalos.
J: Kāda lieluma ir gredzenotais ronis?
A.: Gredzenotais ronis reti ir garāks par 1,5 m, un tas ir mazs ronēns.
J: Kāds ir raksturīgais gredzenotā roņa raksts?
A: Gredzenotajam ronim ir tumši plankumi, ko ieskauj gaiši pelēki gredzeni.
J: Kur dzīvo roņi ar gredzeniem?
A: Gredzenotie roņi dzīvo visā Ziemeļu Ledus okeānā, Beringa jūrā un Ohotskas jūrā līdz pat Japānas ziemeļu piekrastei Klusajā okeānā, Ziemeļatlantijas piekrastē Grenlandē un Skandināvijā līdz pat Ņūfaundlendai, kā arī divas saldūdens pasugas Eiropas ziemeļos.
J: Kāds ledus ronis ir visizplatītākais un izplatītākais ziemeļu puslodes ledus ronis?
A: Gredzenotais ronis ir ziemeļu puslodes visizplatītākais ledus ronis.
J: Kāds ir polārlāča uzturs?
A: Viens no galvenajiem ledus lāču barības avotiem ir gredzenveida roņi.
J: Kas ēd roņveidīgos roņus?
A: Arktikas pamatiedzīvotāji jau izsenis savā uzturā lieto roņveidīgos roņus.
