Pogainais ronis
Roņveidīgais ronis (Pusa hispida), ko inuīti dēvē arī par burku roni, bet inuīti - par netsik vai nattiq, ir ronis bez ausīm. Tie dzīvo Arktikas un subarktiskajos apgabalos. Gredzenotais ronis ir mazs ronēns. Tie reti ir garāki par 1,5 m.
Tiem ir raksturīgs tumšu plankumu raksts, ko ieskauj gaiši pelēki gredzeni. Tas ir visizplatītākais un visplašāk izplatītais ledus ronis ziemeļu puslodē. Tie dzīvo visā Ziemeļu Ledus okeānā, Beringa jūrā un Ohotskas jūrā līdz pat Japānas ziemeļu piekrastei Klusajā okeānā, Ziemeļatlantijas piekrastē Grenlandē un Skandināvijā līdz pat Ņūfaundlendai, kā arī Eiropas ziemeļu daļā ir divas saldūdens pasugas. Ziemeļu leduslāči ir viens no galvenajiem leduslāču upuriem. Tie jau izsenis ir bijuši Arktikas pamatiedzīvotāju uzturā.
Apraksts
Roņveidīgais ronis ir mazākais un visbiežāk sastopamais ronis Arktikā. Viņiem ir maza galva, īss kā kaķim līdzīgs purns un kupls ķermenis. To kažoks ir tumšs ar sudraba gredzeniem uz muguras un sāniem un sudrabainu vēderu. Atkarībā no pasugas un stāvokļa pieauguša roņa izmērs var svārstīties no 100 līdz 175 cm (40-69 collas) un svars no 32 līdz 140 kg (70-308 mārciņas). Roņu vidējais garums ir aptuveni 5 pēdas (1,5 m), un to svars ir aptuveni 50-70 kg (110-150 mārciņas). Roņu nelielajām priekšējām plīvuriem ir vairāk nekā 1 collas (2,5 cm) biezi nagi, kurus izmanto, lai caur 6,5 pēdas (2 m) biezu ledu izurbtu elpošanas caurumus.
backflippers
Areāls un dzīvotne
Roņveidīgie roņi dzīvo visā Ziemeļu Ledus okeānā. Tos var atrast Baltijas jūrā, Beringa jūrā un Hudzonas līcī. Tiem patīk atpūsties uz ledus sega, un tie pārvietojas tālāk uz ziemeļiem, lai atrastu blīvāku ledu. Viena pasuga sastopama saldūdeņos.
Dzīvesstāsts
Mātītes sasniedz dzimumgatavību 4 gadu vecumā. Tēviņi dzimumgatavību sasniedz tikai 7 gadu vecumā. Pavasara vairošanās sezonā mātītes veido nārstus biezā ledū un tajos dzemdē mazuļus. Pēc 9 mēnešus ilgas grūsnības mātītes martā vai aprīlī dzemdē vienu mazuli. Mazuļi tiek atšķirti pēc mēneša. Mazuļiem veidojas biezs taukaudu slānis.
Mātītes parasti sāk pāroties aprīļa beigās. Tēviņi klīst pa ledu, lai atrastu partneri. Kad tēviņš un mātīte tiek atrasti, pirms pārošanās viņi var pavadīt kopā vairākas dienas. Pēc tam tēviņš meklē citu partneri.
Roņveidīgie roņi dzīvo aptuveni 25 līdz 30 gadus. Tie ir vientuļi dzīvnieki. Tie cits no cita ir atdalīti simtiem jardu.
Gredzenotā roņa mazuļi.
Diēta
Roņveidīgie roņi barojas ar visdažādākajiem sīkajiem upuriem. Tie ēd 72 zivju un bezmugurkaulnieku sugas. Viņu iecienītākā barība ir mizīdas, garneles, arktiskās mencas un siļķes. Barošanās laikā gredzenveida roņi nirst 35-150 pēdu (10-45 m) dziļumā. Vasarā gredzenotie roņi barojas gar jūras ledus malu, lai atrastu polārkokus. Seklos ūdeņos tie barojas ar mazākām mencām. Roņi var ēst arī siļķes, smiltājus, sīgas, plaužus, asarus, asarus un vēžveidīgos.
Plēsēji
Roņveidīgie roņi ir svarīgs barības avots, jo īpaši polārlāčiem. Lācēnu mazuļu nārsta laikā polārlapsas un leduslāči noķer gredzenoto roņu mazuļus, kas piedzimuši ārpus mītnēm. Ūdenī tos medī arī vaļi killer vaļi, Grenlandes haizivis un reizēm Atlantijas jūraszirgi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir gredzenotais ronis?
A.: Gredzenotais ronis ir ronis bez ausīm, kas dzīvo Arktikas un subarktiskajos apgabalos.
J: Kāda lieluma ir gredzenotais ronis?
A.: Gredzenotais ronis reti ir garāks par 1,5 m, un tas ir mazs ronēns.
J: Kāds ir raksturīgais gredzenotā roņa raksts?
A: Gredzenotajam ronim ir tumši plankumi, ko ieskauj gaiši pelēki gredzeni.
J: Kur dzīvo roņi ar gredzeniem?
A: Gredzenotie roņi dzīvo visā Ziemeļu Ledus okeānā, Beringa jūrā un Ohotskas jūrā līdz pat Japānas ziemeļu piekrastei Klusajā okeānā, Ziemeļatlantijas piekrastē Grenlandē un Skandināvijā līdz pat Ņūfaundlendai, kā arī divas saldūdens pasugas Eiropas ziemeļos.
J: Kāds ledus ronis ir visizplatītākais un izplatītākais ziemeļu puslodes ledus ronis?
A: Gredzenotais ronis ir ziemeļu puslodes visizplatītākais ledus ronis.
J: Kāds ir polārlāča uzturs?
A: Viens no galvenajiem ledus lāču barības avotiem ir gredzenveida roņi.
J: Kas ēd roņveidīgos roņus?
A: Arktikas pamatiedzīvotāji jau izsenis savā uzturā lieto roņveidīgos roņus.
