Ernsts Hekels — vācu zoologs, naturālists un evolūcijas popularizētājs

Ernsts Heinrihs Filips Augusts Hekels (1834. gada 16. februāris – 1919. gada 9. augusts) bija izcilas ietekmes vācu zoologs, naturālists un mākslinieks. Viņš strādāja arī kā ārsts, rakstīja filozofiskas darbu nodaļas un aktīvi popularizēja dabaszinātnes, taču medicīnā un filozofijā viņu neuzskata par tikpat nozīmīgu kā zooloģijā. Hekels bija ateists un 1910. gadā izstājās no luterāņu baznīcas. Viņa viedokļi par cilvēces attīstību un sabiedrību, kā arī viņa idejas par selekciju un «iekšējo kvalitāti», padarīja viņu par vienu no to domu autoru loku, ko vēlāk izmantoja eigēnikas kustības atbalstītāji; vēsturnieki viņu bieži saista ar nacistiskās eigēnikas ideju priekšvēsturi Vācijā.

Biogrāfija un akadēmiskā karjera

Hekels studēja medicīnu un dabaszinātnes un strādāja par profesoru salīdzinošās anatomijas katedrā Jēnas Universitātē, kur bija nodarbināts ilgus gadus — no 1862. līdz 1909. gadam. Tur viņš mācīja, pētīja un veidoja studentu paaudzes, kļūstot par vienu no pazīstamākajiem 19. gadsimta zoologiem Vācijā.

Zinātniskais ieguldījums

Hekels aprakstīja un nosauca vairākus simtus līdz tūkstošiem jaunu sugu un nodrošināja plašu izplatījumu un morfoloģisku aprakstu klāstu. Viņš izstrādāja skaidrus vizuālus un konceptuālus modeļus dzīvības attiecībām, tostarp slaveno dzīvības koka tipa shēmu, kas ilustrē sugu radniecību un evolūcijas ideju. Hekels ieviesa un popularizēja vairākus bioloģijas terminus — piemēram, viņam piedēvē vārda „ekoloģija” (vācu: Ökologie) lietošanas izplatīšanu; viņš arī plaši lietoja un popularizēja jēdzienu filoģenēze (filogenēze). No viņa radušies termini un koncepcijas, kas vēlāk kļuva par bioloģijas vārdu krājuma daļu, ietver arī cilmes šūna un Protista valstības ideju. Hekels izveidoja arī daudzās ietekmīgās ilustrācijas un diagrammas, kas palīdzēja vizualizēt evolūcijas procesus.

Viens no Hekela vispretrunīgākajiem apgalvojumiem bija tā dēvētā rekapitulācijas teorija — saīsināti formulēta kā «ontoģenēze rekapitulē filogēniju» (parasti latviski: „indivīda attīstība atkārto sugas attīstību”). Tā apgalvoja, ka atsevišķa organisma embrionālā attīstība (ontoģenēze) iet cauri stadijām, kas atspoguļo sugas evolūcijas vēsturisko gaitu (filogēniju). Mūsdienu bioloģijā šī teorija tiek uzskatīta par vienkāršotu un neatbilstošu, tomēr tā ietekmēja 19. gadsimta domāšanu par attīstību un evolūciju.

Māksla un publicistika

Hekels bija arī talantīgs zīmētājs un ilustrators. Viņa mākslas darbos un zinātniskajos izdevumos ir vairāk nekā 100 detalizētas, daudzkrāsainas dzīvnieku, sēņu, aļģu un jūras organismu ilustrācijas. Viņa slavenā grāmata ar attēliem un stilizētām formām — piemēram, kolekcija, kas plaši cirkulē zem vārdos kā Kunstformen der Natur (Mākslas formas dabā) — ievērojami ietekmēja gan zinātni, gan mākslu.

Hekels sarakstīja arī plašākai publikai domātus darbus, kuri skaidroja un aizstāvēja evolucionisma idejas. Viens no pazīstamākajiem ir Die Welträtsel (tipiski tulkots kā Visuma mīkla), kas plaši interpretēja un izplatīja viņa redzējumu par dabas likumiem un dzīves attīstību. Viņš arī publicēja eseju Freedom in Science and Teaching (vācu: Die Freiheit in der Wissenschaft und in der Lehre), kurā aizstāvēja akadēmiskās brīvības principus un evolūcijas mācības tiesību mācīt.

Politika, ideoloģija un kritika

Hekela politiskās un sociālās nostādnes bija nacionālistiskas, un viņš izteica arī antisemītiskas piezīmes un uzskatus, kas mūsdienās tiek saprotami kā problemātiski un morāli nosodāmi. Tekstos un lekcijās viņš bija saistīts ar nacionālistiskām organizācijām — tekstā minētā Viskācu savienība (vācu: Altdeutscher Verband) ir piemērs šādām saitēm — kā arī ar dažām starptautiskām grupām. Vēsturnieki norāda, ka daļa no Hekela idejām par cilvēku šķiru un bioloģisko kvalitāti veidoja pamatu eugenikas diskursiem Vācijā; šīs idejas vēlāk tika pieskaņotas nacistu ideoloģijai, lai gan Hekels pats mira pirms Otrā pasaules kara un nevar tieši atbildēt par visu šo ideju lietojumu.

Mantojums un vērtējums

Ernsta Hekela mantojums ir sarežģīts: no vienas puses, viņš bija ārkārtīgi ietekmīgs evolucionisma popularizētājs, plaši pazīstams ilustrators un sistemātikas darbinieks, kurš ieguva plašu lasītāju loku un ietekmēja bioloģijas attīstību. No otras puses, daļa viņa pēdējo gadu ideju — īpaši sociālfilosofiskās un valentiskās domas par rases hierarhiju — tiek vērtētas kritiski un kā problemātiskas. Mūsdienu zinātnē Hekela atsevišķās teorētiskās nostādnes, piemēram, stingrā rekapitulācijas interpretācija, netiek atbalstītas, taču viņa vizuālie darbi, terminoloģiskais ieguldījums un loma Darvina domu izplatīšanā paliek nozīmīgi.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Ernsts Heinrihs Filips Augusts Hekels?

Q: Vai viņš bija ievērojams filozofijas un medicīnas jomā?

J: Kādu reliģiju viņš piekopa?

J: Kā viņu vērtē mūsdienās?

J: Kad viņš dzimis?

J: Kad viņš nomira?

Meklēt pēc burta